Paplašinātā meklēšana

Meklējam puse.

Atrasts vārdos (18):

Atrasts vārdu savienojumos (22):

Atrasts skaidrojumos (335):

pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
ārs Ārpuse (2).
āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
virsaste Astes virspuse.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
pustraks Daļēji, pa pusei traks.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
debess puse debespuse.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pusīte Dem. --> puse.
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
iekša Iekšpuse (1).
iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
panāksnieki Kāzu viesis no līgavas puses.
apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
lapas puse lappuse.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
puspilns Līdz pusei pilns.
likuma burts likuma formālā puse.
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
mugura Mugurpuse (apģērbam).
mugura Mugurpuse (cilvēkam).
aizmugure Mugurpuse.
izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
apkārt No ārpuses (apņemt).
cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
pieķēpāt Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
pieglumēt Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
piekvēpt Pārklāties (no iekšpuses) ar kvēpiem, sodrējiem.
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
pierūsēt Pārklāties (no iekšpuses) ar rūsu.
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
pluss Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
ķēķis Praktiskā, organizatoriskā u. tml. puse.
pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
pustik Puse vai aptuvena puse.
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
konsuls Rātskungs (piem., Rīgā līdz 19. gs. otrajai pusei).
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
puspūrs Sena tilpuma mērvienība – puse no pūra [1].
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
pussimts Skaitlis 50; puse no simta.
pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
sāns Šī ķermeņa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse (dzīvniekiem).
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (piem., par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
ārējs Tāds, kas atrodas, pastāv ārpus (kā) un iedarbojas no ārpuses, citurienes.
ārīgs Tāds, kas iedarbojas no ārpuses, ko lieto ārēji (par zālēm).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
iekšējs Tāds, kas pastāv (kā) iekšpusē un iedarbojas no iekšpuses.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
divpusējs Tāds, ko veido divas izmantojamas, lietojamas daļas, puses; tāds, kas lietojams, izmantojams no abām pusēm.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
vēršacs Tikai no vienas puses apcepta ola.
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
cistoskopija Urīnpūšļa iekšpuses izmeklēšana ar īpašu ierīci.
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs.
kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
viņpuse Vieta, kas atrodas otrā, pretējā pusē, arī cita puse.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
priekša Vieta, kas atrodas pie (piem., priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
augša Virsa, virspuse.
virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
ārpuse Virspuse (apģērbam).
kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
nēsāt Virzīt (no vienas puses uz otru).
šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
izklāt Viscaur izlikt (no iekšpuses).
lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
virszeme Zemes virsa, virspuse.
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

puse citās vārdnīcās:

Tēzaurs

puse

LLVV

puse

MEV

puse