Paplašinātā meklēšana
Meklējam ilgt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (256):
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- lāsot Būt koši spilgtam.
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- liesmot Būt spilgtā krāsā.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
- kavēties Ieilgt.
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
- iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- košsarkans Koši, spilgti sarkans.
- jiftīgs Košs, spilgts (par krāsu, tās toņiem).
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, spilgtām īpašībām, spēku u. tml.).
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (par cilvēku, tā personību); arī spilgts (2).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- zilzils Ļoti zils; spilgti zils.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
- notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
- pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
- iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
- uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- sarkansārts Sarkani sārts; spilgti sārts, gandrīz sarkans.
- liesmains Sārts, spilgts.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- kvēls Spēcīgs, spilgts (piem., par pietvīkumu).
- uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
- iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- iezalgoties Spēji, spilgti izpausties (acīs).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
- uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
- iedzirkstēties Spēji, spilgti izpausties.
- iezaigoties Spēji, spilgti izpausties.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
- mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
- zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
- uguns Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
- liesma Spilgta gaisma, krāsa.
- spilgtnis Spilgtāko epizožu izcēlums.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
- citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
- spīdēt Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
- mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zaigot Spilgti izpausties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- sarkans kā asinis spilgti sarkans.
- šarlaksarkans Spilgti sarkans.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- ultramarīns Spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- sprēgāt Spilgti, emocionāli izpausties.
- rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
- rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
- ugunīgs Spilgti, koši sarkans; spilgts (par ko sarkanu).
- ugunssarkans Spilgti, koši sarkans.
- ugunssārts Spilgti, koši sārts.
- paraugdemonstrējums Spilgts (kā nevēlama) izpausmes gadījums.
- kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
- stars Spilgts (piem., psihiskā stāvokļa) izpaudums.
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piem., kāda parādība.
- piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
- krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
- spožs Spilgts, intensīvs (par krāsu).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
- intensīvs Spilgts.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- bālasinīgs Tāds (piem., mākslas darbs), kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
- kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
- blāvs Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
- nedzīvs Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bālgans Tāds, kam nav krāsas spilgtuma; blāvs, neskaidrs.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
- bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību.
- bāls Tāds, kam nav spilgta krāsas toņa; gaišs.
- mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; bāls, neizteiksmīgs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
- uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- neuzkrītošs Tāds, kas nav pārāk spilgts; maigs, klusināts.
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi).
- mierīgs Tāds, kas nav spilgts, spožs (piem., par krāsu toņiem, apgaismojumu).
- maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains.
- mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts, arī krass, kontrastains.
- rāms Tāds, kas neizceļas ar spilgtumu, spožumu (par gaismu, krāsu).
- efektīgs Tāds, kas rada efektu, piesaista uzmanību; spilgts, iespaidīgs.
- spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
- žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; spožs, spilgts.
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
- neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
- spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
- dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
- ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
- fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
ilgt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV