Paplašinātā meklēšana
Meklējam gaiss.
Atrasts etimoloģijās (12):
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No grieķu aēr 'gaiss' un angļu bus 'autobuss'. (šķirklī aerobuss)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu an 'bez', aēr 'gaiss' un bios 'dzīvība' – dzīvība bez gaisa. (šķirklī anaerobs)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (41):
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
- bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- piesmakt Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- somu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss; sauna.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
- spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- biezs gaiss smacīgs, pieelpots gaiss.
- dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
- svaigs Tāds, kad ir tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
- aerobs Tāds, kam nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs [2].
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
- garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
Atrasts piemēros (152):
- negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
- apkārt Apkārt plosījās negaiss.
- ķēpa Ārā balts, balts sniegs. Ķēpa vairs nenāca, bet gaiss joprojām drēgns.
- atspirdzināt Āra gaiss viņu atspirdzināja.
- tiekties Atdzisušais gaiss tiecas uz leju.
- ienākt Atvērt logu, lai ienāk svaigs gaiss.
- baismīgs Baismīgs negaiss.
- negaiss Bargs negaiss.
- piedvašot Baznīcēni tā piedvašoja baznīcu, ka gaiss kļuva smags un mitrs.
- sabiedēt Bērnu sabiedējis negaiss.
- slāpēt Bezgaiss un spiedīgais mitrums slāpēja.
- biedēt Biedē spēcīgais negaiss.
- brāzmains Brāzmains lietus, negaiss, vējš.
- pārsātināt Ceriņu smaržas pārsātināts gaiss.
- sastingt Ciparu TV attēls ekrānā biežāk mēdz sastingt brīžos, kad tuvojas spēcīgs negaiss.
- dažkārt Dažkārt uznāk pērkona negaiss.
- iesilt Dienā gaiss iesils līdz divdesmit grādiem.
- sasilt Dienā gaiss sasils līdz 25 grādiem.
- dūmakains Dūmakains gaiss.
- dvingains Dvingains gaiss.
- dzidrs Dzidrs kalnu gaiss.
- tvanīgs Ēdnīcā gaiss smacīgs un tvanīgs.
- uzkarst gaiss dienā uzkarsīs līdz trīsdesmit diviem grādiem.
- dunēt gaiss dunēja no pērkona dārdiem.
- putekļains gaiss istabā ir putekļains un piesmacis.
- piesilt gaiss karstajā saulē piesilis.
- smags gaiss kļuva smags un spiedīgs.
- sadūmot gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots.
- pilns gaiss pilns ar ziedu smaržu.
- atvēst gaiss rudenīgi atvēsis.
- smaržot gaiss smaržo pēc siena.
- versme gaiss svilina ar 40 grādus lielu versmi.
- trīcēt gaiss trīc zvanu skaņās.
- vaidēt gaiss vaid no šāviņu kaucieniem.
- sīks gaisss pilns sīkas sanoņas.
- apdvest Gājējus apdvesa rīta vēsais gaiss.
- traheja Ieelpotais gaiss no balsenes nonāk elpvadā jeb trahejā.
- pārpilns Ievziedu smaržas pārpilns gaiss.
- ziedputekļi Ir sācies augu ziedēšanas laiks, gaiss pilns ziedputekļiem.
- īslaicīgs Īslaicīgs negaiss.
- sasmakt Istabā gaiss sasmacis.
- skurbs Istabā ieplūda skurbais pavasara gaiss.
- ieplūst Istabā ieplūst svaigs gaiss.
- tikt Izbērt graudus plāni, lai tiek klāt gaiss.
- sastāvēties Ja telpā gaiss sastāvas, palielinās mitrums, un uz sienām rodas pelējums.
- zibsnīgs Jau ducina pērkons, tuvojas zibsnīgs negaiss.
- jonizēt Jonizēts gaiss.
- skurbināt Jūras gaiss skurbina.
- retināt Kalnu retinātais gaiss.
- gaiss Karsts gaiss.
- kondicionēt Kondicionēts gaiss.
- kontinentāls Kontinentālais gaiss.
- kristāldzidrs Kristāldzidrs gaiss.
- kristāltīrs Kristāltīrs kalnu gaiss.
- sīkt Lauzdamies ārā no plaisas, gaiss sīc.
- nākt Lietus, negaiss nāk virsū.
- panaceja Mana panaceja ir kalni – ceļojums uz tiem man ir periodiski nepieciešams kā gaiss, ko elpoju.
- mikls Mikls gaiss.
- milzīgs Milzīgs vējš, negaiss.
- mitrs Mitrs gaiss.
- negaiss Naktī uznāca negaiss.
- pāriet Negaiss ir pārgājis.
- izdzīt Negaiss izdzina sēņotājus no meža.
- mitēties Negaiss mitējas.
- secen Negaiss pagāja secen.
- palauzt Negaiss palauza kokus.
- saplakt Negaiss pamazām saplok.
- paplosīties Negaiss paplosās kādu pusstundu, un atkal spīd saule.
- pārbrāzties Negaiss pārbrāzās pāri.
- negaiss Negaiss pārgāja, un viss bija atkal labi.
- pārstaigāt Negaiss pārstaigā piekrasti.
- plosīties Negaiss plosījās virs jūras un virzījās uz sauszemes pusi.
- negaiss Negaiss tuvojas.
- acumirklis Negaiss uz acumirkli norima.
- vērsties Negaiss vēršas arvien draudīgāks.
- ziemeļrietumi Negaiss virzās uz ziemeļrietumiem.
- virsū Negaiss, vētra, lietus nāk virsū.
- ārdīties Neganti ārdījās negaiss.
- netīrs Netīrs, putekļains gaiss.
- āriene No ārienes pa atvērto logu ieplūda svaigs gaiss.
- ievēsmot No loga ievēsmo pavasara gaiss.
- atducināt No pamales atducina pērkona negaiss.
- izplūst No riepas izplūdis gaiss.
- nopietns Nopietns negaiss.
- nošņākt Nošņāca no riepas izlaistais gaiss.
- novērot Novērot, ka tuvojas negaiss.
- iesisties Pa atvērtajām durvīm iesitas aukstais āra gaiss.
- gāzties Pa atvērto logu gāzās iekšā svaigais gaiss.
- plūst Pa atvērto logu istabā plūda svaigs gaiss.
- brīdis Pagāja brīdis, un sākās negaiss.
- sabriest Pār pilsētu sabriest negaiss.
- pasauss Pasauss gaiss.
- pludot Pavasara gaiss pludo pa atvērto logu istabā.
- konkrēts Pavasara nakts gaiss likās kā kaut kas konkrēts, jo gribējās paņemt rokās, piekļaut krūtīm, iegremdēt seju smaržīgajā mīkstumā.
- viegls Pēc negaisa gaiss kļuva vieglāks.
- attālināties Pērkona negaiss attālinās.
- piedvašot Piedvašots gaiss.
- sasust Pieneņu ziedi jāvāc grozos, kur tiem piekļūst gaiss, citādi tie ātri sasūt un sabrūnē.
- piepīpēt Piepīpēts gaiss.
- piesmēķēt Piesmēķēts gaiss.
- sutīgs Purvā gaiss ir sutīgs, apkārt sīc odu mākoņi.
- gaiss Putekļains gaiss.
- piekļūt Raudzīties, lai sēnes nesaspiestos un tām varētu piekļūt gaiss.
- nomākties Rietumu puse nomācas, tuvojas negaiss.
- sacelties Sacēlās negaiss.
- virmot Sakarsušais pusdienas gaiss virmoja.
- sasprukt Sākās negaiss, ļaudis saspruka kur kurais.
- sāļains Sāļainais jūras ūdens, gaiss.
- sasmēķēt Sasmēķēts gaiss.
- nekustīgs Sastāvējies, nekustīgs gaiss.
- trīsēt Saulē sakarsušais gaiss trīsēja.
- sauss Sauss gaiss.
- savilkties Savilkās negaiss.
- iecirsties Sejā iecērtas skaidrais un vēsais ziemeļu gaiss.
- stihija Senatnē tika uzskatīts, ka Visuma pamatā ir četras stihijas – uguns, ūdens, gaiss un zeme.
- apņemt Sievieti apņēma siltais vasaras gaiss.
- strāvojums Siltais gaiss paceļ augšup putekļus, jo tie ir vieglāki par gaisa strāvojumu.
- siltens Siltens gaiss.
- silts Silts gaiss.
- smaržīgs Silts, smaržīgs gaiss.
- smacīgs Smacīgs gaiss.
- pieelpot Smacīgs un pieelpots gaiss.
- spiedīgs Spiedīgs gaiss.
- pavasarīgs Spirgti pavasarīgs gaiss.
- piesvīst Sporta zāles piesvīdušais gaiss.
- subpolārs Subpolārais gaiss.
- reibināt Svaigais gaiss viegli reibināja.
- šāsnakts Šāsnakts negaiss.
- noducināt Tālumā noducināja negaiss.
- nospriegot Te ir tik saspiests, tik apslāpēts, tik nospriegots gaiss..
- piesmakt Telpās ir ļoti piesmacis gaiss.
- stabiņš Termometra stabiņš rāda, ka gaiss sasilis līdz 20 grādiem.
- gaiss Tīrs gaiss.
- tīrs Tīrs gaiss.
- tūliņ Tūliņ pēc pusnakts sākās negaiss.
- vēstīt Tumši mākoņi un stiprs vējš vēstī, ka tuvojas negaiss.
- sapīpēt Tur viss gaiss ir sapīpēts.
- tuvoties Tuvojas negaiss, vētra.
- tvaikains Tvaikains gaiss.
- tveicīgs Tveicīgs gaiss.
- stiprs Uznāca briesmīgs negaiss, pavisam netālu norībēja stiprs spēriens.
- ka Uznāca tāds negaiss, ka zibeņoja gandrīz nepārtraukti.
- sadugt Vasarās šeit ir sadudzis gaiss.
- versmīgs Versmīgs gaiss.
- vēss Vēss gaiss.
- gaiss Vēss, auksts gaiss.
- pavadīt Vētru pavadīja negaiss.
- ņirbēt Viss gaiss ņirb balts no sniega pārslām.
- zumēt Zem augstsprieguma elektrolīnijas gaiss zum.
- zīdains Zīdains gaiss.
- piesmakt Ziemas mēnešos gaiss nereti piesmok, jo aukstā laikā telpas vēdinām retāk.
- ziemīgs Ziemīgi salts gaiss.
gaiss citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV