Paplašinātā meklēšana
Meklējam ātri.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (404):
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- tautas teātris amatieru teātris.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
- nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
- lasīt pa diagonāli ātri, pavirši lasīt.
- pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- dot kājām ziņu bēgt, ātri skrienot.
- dot kājām vaļu bēgt, ātri skrienot.
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- maukt Braukt (parasti ātri).
- g Brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
- ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- kātot Iet (parasti ātri).
- sukāt Iet (parasti ātri).
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
- efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- kino Kinoteātris; kinofilmas izrāde.
- kinematogrāfs Kinoteātris.
- ķinītis Kinoteātris.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- ērcīgs Ķildīgs, ātri sakaitināms.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- ieraut Labi, ātri nopelnīt (naudu).
- lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
- kā ar putna spārniem ļoti ātri (nokļūt).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nobērt kā no ložmetēja ļoti ātri norunāt.
- aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt.
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- kā (divi) deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- nozibināt Ļoti ātri, strauji pakustināt.
- ka nemetas ļoti ātri, veikli, bez kavēkļiem.
- mērkaķa ātrumā ļoti ātri.
- vēja ātrumā ļoti ātri.
- viens divi ļoti ātri.
- zibens ātrumā ļoti ātri.
- viens un divi ļoti ātri.
- kā bulta ļoti ātri.
- ātrums Ļoti ātri.
- septiņjūdžu Ļoti ātri.
- zibensātrumā Ļoti ātri.
- acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- kā zibens ļoti strauji, ātri.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- NT Nacionālais teātris.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- kaustiskā soda nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- (gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- nodiegt Nošūt lieliem dūrieniem; nošūt ātri vai pavirši.
- zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
- pielikt soli paātrināt gaitu.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- steiga Paātrināts darbības, norises ātrums.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
- kā (lingas) sviests pēkšņi un ļoti ātri.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- kā linga pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- kā lingas mests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- kā lingas sviests pēkšņi, strauji, ļoti ātri.
- gaismas plomba plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- ejoša prece prece, ko var ātri pārdot.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- (no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
- kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
- vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
- īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
- kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
- ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri darāmu, izdarāmu.
- labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
- smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
- (kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
- izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- kā no ložmetēja saka, ja (kāds) ļoti ātri runā.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- ēst ar ēšanu (grāmatas) saka, ja kāds daudz un ļoti ātri lasa.
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
- skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- skrien palēkdamies [pa!lēkdamies] saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
- papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
- no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
- ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
- kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
- kā pimberis Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
- nepaspēj ne aci nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- nepaspēj ne acis nomirkšķināt saka, ja kas notiek ļoti ātri.
- aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
- viens redzējiens saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- viens redzējums saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- rubļi ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- ripo nauda saka, ja nauda tiek ātri un vieglprātīgi izdota.
- Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- uzkāpt uz skatuves dēļiem sākt spēlēt (piem., teātri), kļūt par aktrisi (aktieri).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- skrien, ko māk skrien, cik ātri spēj, var.
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- izskriet līdzi skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
- diebt Skriet (parasti ātri).
- skriet (tā), ka papēži vien zib skriet ļoti ātri.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
- ka put vien sparīgi, braši, ātri, viegli.
- audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
- audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
- sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (garām).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- ar steigu steidzīgi, ātri, nekavējoties.
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic paātrināti.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- stereokino Stereokinoteātris.
- atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
- aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
- izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
- mudīgs Strauji, ātri.
- ar joni strauji; ļoti ātri.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
- ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
- auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu; ātri augt; ražīgs.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt; tāds, kurā izpaužas stingrs lēmums.
- efektīvs Tāds, ar ko gaidāmais rezultāts sasniedzams viegli, ātri vai lēti; tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs.
- nadzīgs Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- aizmirsīgs Tāds, kas ātri aizmirst (ko).
- apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
- ātraudzīgs Tāds, kas ātri attīstās, izaug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem).
- gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
- gaisīgs Tāds, kas ātri gaist, zūd, ilgi nepastāv.
- iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsmā; tāds, kurā izpaužas iejūsma.
- vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
- ievērīgs Tāds, kas ātri ievēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
- iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, arī noslēdzas sevī.
- manīgs Tāds, kas ātri ko pamana, uztver; vērīgs.
- īss Tāds, kas ātri paiet, beidzas; nepietiekami ilgs.
- acīgs Tāds, kas ātri pamana, ievēro (ko); tāds, kas viegli uztver un izprot; vērīgs.
- redzīgs Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko; vērīgs.
- ātrcietējošs Tāds, kas ātri sacietē.
- vērīgs Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
- šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
- atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- ātrdarbīgs Tāds, kas darbojas ātri.
- viegls Tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml.
- nenoturīgs Tāds, kas ilgstoši nepastāv, ātri izzūd vai zaudē savas īpašības.
- uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
- izveicīgs Tāds, kas ir veikls; tāds, kas ātri, veicīgi strādā, tāds, kurā izpaužas veiklība.
- lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
- izvēlīgs Tāds, kas izvēloties izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties.
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- veicīgs Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
- dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst; dīgtspējīgs.
- zibsnīgs Tāds, kas ļoti strauji, ātri kustas, pārvietojas.
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj ātri, droši izlemt (ko); tāds, kas nespēj izšķirties (piem., par kādu noteiktu rīcību).
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kas nestrādā, nedarbojas ātri, veikli.
- aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām); tāds, kurā kas noris ātri un spēcīgi.
- veicīgs Tāds, kas noris, tiek veikts ātri, veikli, bez kavēšanās, arī steidzīgi.
- momentāns Tāds, kas norisinās, notiek ļoti ātri; acumirklīgs.
- atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- mobils Tāds, kas spējīgs ātri pārvietoties, ātri reaģēt.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- burzīgs Tāds, kas viegli, ātri burzās.
- vārīgs Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piem., par izteikumu, norisi).
- jūtīgs Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri.
- veikls Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- paātrinātājs Tas (piem., iekārta, ierīce, pievienojama viela), kas paātrina (kādu procesu).
- efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
- nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- operteātris Teātris, kurā iestudē un izrāda operas; šāda teātra ēka.
- opera Teātris, kurā iestudē un izrāda šī žanra izrādes; šāda teātra ēka.
- teijāteris Teātris.
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
- notraukties Traucoties ātri novirzīties lejā, zemē, kur u. tml.
- pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
- uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
- uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
- vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- kā no grāmatas veikli, ātri; arī ļoti pareizi.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
- riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
- sikatīvs Viela, kas paātrina augu eļļu žūšanu.
- ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
- septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
- mīksts zīmulis zīmulis ar ātri dilstošu grafītu.
ātri citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV