Paplašinātā meklēšana
Meklējam ātri.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No franču accélération, latīņu acceleratio 'paātrināšana'. (šķirklī akcelerācija)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (400):
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- tautas teātris amatieru teātris.
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- aizskriet ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizlingot ātri aiziet, aizskriet.
- aizrikšot ātri aizskriet (par cilvēku).
- aizcilpot ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- aizdiegt ātri aizskriet.
- novicot ātri apēst.
- aprikšot ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- atķert ātri aptvert; saprast.
- attraukt ātri atbildēt, atteikt.
- atlaist ātri atkļūt (parasti atbraukt).
- attraukt ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atskriet ātri atnākt, atbraukt u. tml.
- atcilpot ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atdiegt ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atraut ātri atvest (ar transportlīdzekli).
- laist ļekas (vaļā) ātri bēgt, ātri doties prom.
- laisties ļekas vaļā ātri bēgt, ātri doties prom.
- paskriet ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- skriet ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- traukt ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- nesties ātri braukt.
- vālēt ātri braukt.
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- laisties ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
- apsteigt ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- ierīt ātri ieēst.
- uzcepties ātri iekaist, sadusmoties.
- sabirt ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- ierikšot ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
- iediegt ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
- iešauties ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
- rikšot ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
- sperties ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
- spert ātri iet, arī skriet; sperties (3).
- lēkšot ātri iet, arī skriet.
- desot ātri iet, skriet.
- ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izvicot ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
- izmaukt ātri iziet, izbraukt.
- izlēkšot ātri iziet, izskriet.
- izlingot ātri iziet, izskriet.
- aprīt ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
- birt ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
- izraut ātri izpirkt.
- apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
- lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārskriet ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- pārskatīt ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- izrikšot ātri izskriet (par cilvēku).
- uzcept ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt ātri izveidot, noorganizēt.
- izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
- iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izskriet ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- izķert ātri ķerot izņemt, izraut.
- kaleidoskopisks ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
- rotaļa ātri mainīgu norišu mija.
- nolingot ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē u. tml.
- nobērt ātri norunāt, pateikt.
- aizaulekšot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- aizjoņot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aizlidot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aizsteigties ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiztraukties ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- zibēt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- pazibināt ātri parādīt un vairs nerādīt.
- pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
- pārskriet ātri pāriet, izbeigties.
- pārcilpot ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
- pārlikties ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- ieskriet ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- iedrāzties ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- uzskriet ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- skriet ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
- pārdrāzties ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
- pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
- uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
- palaisties ātri pavirzīties.
- nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
- lecīgs ātri sakaitināms, ķildīgs.
- samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- aulekšot ātri skriet (par cilvēkiem).
- lobt ātri skriet, bēgt.
- lidot ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- testies ātri skriet, steigties.
- diegt ātri skriet.
- likt ātri skriet.
- izkust ātri tikt izdotam (par naudu).
- uzraut ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
- uzlingot ātri uziet, uznākt, uzskriet.
- uzcilpot ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzmesties ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzšauties ātri uzskriet.
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- uzskriet ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- steigt ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
- lidot ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- skriet ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- steigt ātri virzīties, braukt.
- steigties ātri virzīties, braukt.
- triekties ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- traukties ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
- traukt ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
- pucēt ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
- svilpot ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- svilpt ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
- triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- nitrokrāsa ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- piemest ātri, aptuveni aprēķināt.
- rīt ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
- uzspolēt ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- ķeksītis ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- izšaut ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- izrīt ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
- pāršmaukt ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzmest acis ātri, arī pavirši ieskatīties.
- uzšņāpt ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
- iesprukt ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
- izsprukt ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
- uzsprukt ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- bērt ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- aizlaist ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
- pucēt ātri, daudz ēst.
- novicot ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- vicot ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
- vicot ātri, kāri ēst.
- aizgūtnēm ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- aizdiegt ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
- lingot ātri, lieliem soļiem iet.
- pielēkšot ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
- sviesties ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- sarīties ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
- aprīt ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- sarīt ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
- rīt ātri, negausīgi ēst.
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
- atsviest ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
- samest ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- tekāt ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- sadiegt ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
- iešņāpt ātri, pavirši ierakstīt.
- izbraukt ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
- lasīt pa diagonāli ātri, pavirši lasīt.
- pāršļūkt ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
- pārskriet ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
- aizkātot ātri, raitā solī aiziet.
- ievidžināties ātri, smalkā balsī ierunāties.
- novidžināt ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- aizmesties ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- paķert ātri, steidzīgi nopirkt.
- piesteigties ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- fiksi ātri, steidzīgi.
- riksis ātri, steidzīgi.
- steigšus ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- kā uz (karstām) oglēm ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
- aizdrāzties ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- piedrāzties ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- pietraukties ātri, steigā pievirzīties.
- iegrūst ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
- sprukt ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- aizlaisties ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- apjozt ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjozt ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iejozt ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
- ieskriet ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
- izjozt ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izlidot ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izmesties ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- mesties ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- nomesties ātri, strauji noģērbties.
- nomesties ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
- nojozt ātri, strauji noskriet (lejā).
- noraut ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
- nolaist ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- paķert ātri, strauji paņemt (ko).
- pārsviest ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
- traukt ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- traukties ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
- pāršaut ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
- pārmesties ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršauties ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piebrāzties ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
- apjozt ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- jozt ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- uzjozt ātri, strauji uzskriet.
- šaut ātri, strauji virzīt, grūst.
- traukt ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
- traukt ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- sviesties ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- mesties ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nolēkšot ātri, strauji, nonākt, noskriet (lejā, zemē).
- uzburt ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- aizlikties ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt ātri, veikli uzskriet.
- ielidot ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- lidot ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- uzlidot ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- iecilpot ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
- dot kājām ziņu bēgt, ātri skrienot.
- dot kājām vaļu bēgt, ātri skrienot.
- ļaut kājām vaļu bēgt, ātri skriet.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- maukt Braukt (parasti ātri).
- g Brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- laist Doties; ātri braukt, skriet, iet.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
- ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
- kātot Iet (parasti ātri).
- sukāt Iet (parasti ātri).
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
- efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- kino Kinoteātris; kinofilmas izrāde.
- kinematogrāfs Kinoteātris.
- ķinītis Kinoteātris.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
- ērcīgs Ķildīgs, ātri sakaitināms.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- ieraut Labi, ātri nopelnīt (naudu).
- lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
- kā ar putna spārniem ļoti ātri (nokļūt).
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- aizjoņot Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
- aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nobērt kā no ložmetēja ļoti ātri norunāt.
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- skriet ko kājas nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- skriet ko nagi nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
- joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
- uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- kā (divi) deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- nozibināt Ļoti ātri, strauji pakustināt.
- ka nemetas ļoti ātri, veikli, bez kavēkļiem.
- mērkaķa ātrumā ļoti ātri.
- vēja ātrumā ļoti ātri.
- viens divi ļoti ātri.
- zibens ātrumā ļoti ātri.
- viens un divi ļoti ātri.
- kā bulta ļoti ātri.
- ātrums Ļoti ātri.
- septiņjūdžu Ļoti ātri.
- zibensātrumā Ļoti ātri.
- acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
- zibināt Ļoti strauji, ātri kustināt.
- kā zibens ļoti strauji, ātri.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- NT Nacionālais teātris.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- kaustiskā soda nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- (gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- nodiegt Nošūt lieliem dūrieniem; nošūt ātri vai pavirši.
- zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
- pielikt soli paātrināt gaitu.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- steiga Paātrināts darbības, norises ātrums.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
Atrasts piemēros (200):
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- ķērkt "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- izšķīst Āboli, bumbieri vārot ātri izšķīst.
- pierast Acis pie tumsas pierada ātri.
- aizskriet Aizskriet ātri projām.
- ātri Aizsteigties un ātri atgriezties.
- studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- stihija Aktrises stihija ir teātris, filmēšanās viņu nesaista.
- angļi Angļu teātris.
- paātrinājums Aparatūras darbības paātrinājums.
- novalkāties Apavi ātri novalkājas.
- šūties Apkaklītes šujas ātri.
- apmeklēt Apmeklēt teātri, operu, brīvdabas izrādi.
- sēklaudzis Aprikožu sēklaudži izaug ātri – vienā vai divos gados.
- uz Apsildes sistēma ātri reaģē uz temperatūras izmaiņām.
- uzbaroties Āpsis pēc ziemas guļas ātri uzbarojas.
- noklīst Apšaubāmā kompānijā viņš ātri noklīda.
- savaldīt Ar matu sprādzi viņa ātri savalda savas nepaklausīgās cirtas.
- tvēriens Ar saimnieka tvērienu vīrietis ātri tika pie turības.
- pārspļaut Ar savu jauno izrādi teātris pārspļauj visus kases rekordus.
- aizmigt ātri aizmigt.
- aizslidot ātri aizslidot prom pa ledu.
- aizvainoties ātri aizvainoties.
- aizvārstīt ātri aizvārstīt zeķē caurumu.
- apgrozīt ātri apgrozīt kapitālu.
- ātri ātri apgūt darba paņēmienus.
- apģērbties ātri apģērbties.
- aptvert ātri aptvert situāciju.
- apvainoties ātri apvainoties.
- ātri ātri apvainoties.
- atdzesēt ātri atdzesēt novārītās sēnes.
- ātri ātri braukt.
- līmviela ātri cietējoša līmviela.
- cietēt ātri cietējoša plastmasa.
- portlandcements ātri cietējošais portlandcements.
- iedzīvoties ātri iedzīvoties jaunajā klasē.
- iegaumēt ātri iegaumēt mācīto.
- ienaidnieks ātri iegūt ienaidniekus.
- iepazīt ātri iepazīt cilvēkus.
- iet ātri iet.
- atklātne ātri izdarīt atklātnes gājienus.
- izdipināt ātri izdipināt pagalmā.
- izmest ātri izmest glāzīti.
- ātri ātri izrēķināt uzdevumu.
- izšķirties ātri izšķirties.
- iztaisīties ātri iztaisīties.
- iztērēt ātri iztērēt ziemai sagādāto malku.
- savākt ātri izveidoju profesionālu komandu, savācu labākos darbiniekus.
- šauties ātri kā zibens šaujas līdakas.
- iekost ātri kaut ko iekost.
- nogurt ātri nogurt.
- līķauts ātri nolaidās agra ziemas krēsla, mezdama istabā savu līķautu gaismu, blāvu un baigu.
- norunāt ātri norunāt savu sakāmo.
- ātri ātri noskaidrot patiesību.
- novervelēt ātri novervelēt kaut ko spāniski.
- paēst ātri paēst.
- pārgurt ātri pārgurt.
- piebraucīt ātri piebraucīju savu mazo ķocīti.
- beigas ātri pienāca mācību gada beigas.
- pogāties ātri pogāties.
- pārrakstīties ātri rakstot, var pārrakstīties.
- sagatavot ātri sagatavot kokteili.
- sakārtoties ātri sakārtoties.
- sakravāties ātri sakravājos un bez brokastošanas devos ceļā.
- salabt ātri salabt.
- ātri ātri saņemt atbildi.
- sasviest ātri sasviest mantas koferī.
- žviukt ātri sataisos un žviukt no mājām laukā!
- savākties ātri savācos un beidzot devos ceļā.
- saziņot ātri saziņoti radi, kas palīdzējuši glābt iedzīvi no degošās mājas.
- durties ātri skrienot, sāka durties pakrūtē.
- ātrs ātri soļi.
- taukoties ātri taukojas mati.
- paēdināt ātri un garšīgi paēdināt klientus.
- uzģērbties ātri uzģērbties.
- uzšvīkāt ātri uzšvīkāt zīmīti.
- sadedzināt ātri vien sadedzināt visus sausos dēlīšus.
- segtspēja ātri žūstoša krāsa ar augstu segtspēju.
- ķite ātri žūstoša ķite.
- nitrolaka ātri žūstoša nitrolaka.
- segkrāsa ātri žūstoša segkrāsa.
- nošpaktelēt ātri, kārtīgi nošpaktelēt lielas virsmas.
- skriet ātri, lēni skriet.
- pasteigties ātri, lieliem soļiem pasteigties citiem garām.
- laisties ātriem soļiem laisties uz māju pusi.
- pašauties ātriem soļiem pašauties citiem garām.
- uzmesties ātriem soļiem uzmesties pa kāpnēm.
- ātrijs ātrijs kalpos atpūtai.
- ātrijs ātriju pārsegs ar stikla jumtu.
- beigties Atvaļinājums beidzās ātri.
- nopūkoties Audums ātri nopūkojas.
- sagremoties Augļi ātri sagremojas.
- uzsilt Auto salons uzsilst ātri.
- piebirt Autobuss ātri piebirst pilns ar cilvēkiem.
- izlādēties Automašīnas akumulators ātri izlādējās.
- norisināties Baktēriju vairošanās norisinājās ātri.
- piegružoties Baseins ātri piegružojas ar koku lapām.
- noorganizēties Bēgļu nometnē noorganizējās latviešu teātris.
- pupiņš Bērns ar pupiņu ātri iztukšoja pudelītes saturu.
- apmiegoties Bērns ātri apmiegojās.
- piekust Bērns ātri piekūst.
- piekūpēt Bisei stobri ātri piekūpēja.
- bistro Bistro var ātri paēst garšīgas pusdienas.
- braucējs Braucējs ātri pazuda aiz ceļa līkuma.
- sastrēbt Brokastīs zēns ātri sastrebj auzu putru.
- brūnaļģes Brūnaļģes sastāvā ir 23 minerāli – kalcijs, dzelzs, kālijs, magnijs, mangāns, nātrijs, jods u. c.
- apkaļķoties Caurteces sildītāji var ātri apkaļķoties.
- kust Ceļojumā nauda ātri kusa.
- cietēt Cements ātri cietē.
- saspraukties Centrālā iela bija nobloķēta, un visām automašīnām ātri nācās saspraukties šaurās šķērsieliņās.
- centrtiece Centrtieces paātrinājuma mērīšana.
- paātrinātājs Cietēšanas paātrinātājs būvniecības javām.
- ātri Cik ātri gadi aizskrējuši!
- izkust Cukurs karstajā tējā ātri izkusa.
- salpetris Čīles, kālija, nātrija salpetris.
- daile Dailes teātris.
- reālija Daudzi vārdi valodas apritē ir tikai īsu brīdi, jo reālijas, ko tie apzīmē, ātri kļuvušas neaktuālas.
- nolūzt Daži talcinieki ātri nolūza.
- dibināt Dibināt savu teātri, uzņēmumu.
- ātri Dienas pagāja neticami ātri.
- žvīks Dienas paiet ātri – žvīks, un prom.
- traukties Dienas traucas tik ātri!
- gaist Dienas, gadi ātri gaist.
- izlidot Disciplināro pārkāpumu dēļ policists ātri izlidoja no darba.
- iecerētais Doties uz teātri ar savu iecerēto.
- doties Doties uz teātri.
- drāma Drāmas teātris.
- norūsēt Drāšu žogs ātri norūsē.
- novadēties Dzēriens ātri novadējas.
- aizsteigties Dzīve aizsteidzas ātri jo ātri.
- ietērpties Ejot uz teātri, man patīk saposties, ietērpties izejamās drēbēs.
- paātrinātājs Eksperimenti ar elementārdaļiņu paātrinātāju.
- elementārdaļiņas Elementārdaļiņu paātrinātājs.
- paātrinājums Elpošanas paātrinājums.
- atcilpot Esat ātri atcilpojuši.
- izgarot Ēteris, acetons ātri izgaro.
- galms Galma teātris.
- smadzeņot Galva visu smadzeņoja ātri.
- maitāties Gaļa vasarā ātri sāk maitāties.
- uzsūkties Glikoze organismā uzsūcas ātri.
- paātrinātājs Grafikas paātrinātājs datorā.
- piegružoties Grīda ātri piegružojas.
- izirt Ģimene izira ātri.
- sacietēt Ģipsis ātri sacietē.
- hlorskābe Hlorskābe ātri iedarbojas uz baktērijām un citiem mikroorganismiem.
- paātrinātājs Iedeguma paātrinātājs.
- apreibināt Iedzertais konjaks ātri apreibināja.
- iemīlēt Iemīlēt literatūru, mūziku, teātri.
- solis Iet ātriem, lieliem soļiem.
- paātrs Iet paātriem soļiem.
- kopā Iet uz teātri kopā.
- iet Iet uz teātri.
- teātris Iet uz teātri.
- sadilt Ietaupījumi sadila ātri.
- tumst Īsā ziemas diena tumst ātri.
- izdzist Istaba ātri izdzisa.
- atkosties Izkapts asmens ātri atkožas.
- sienmala Izlēcu no gultas un ātri rāvu mugurā drēbes, kas atradās uz sienmalē noliktā krēsla.
- ātrijs Izprojektēt ēkā ātrijus.
- izvārīt Izvārīt ātri vakariņas.
- saviesties Ja ātri raksta, tad var saviesties daudz kļūdu.
- sapūt Ja koka žogs netiek apstrādāts, tas ātri sapūst.
- siltumvadītspēja Ja materiālam ir liela siltumvadītspēja, tas ātri sasilst visā biezumā.
- strīds Ja starp mums gadās kāds strīds, ātri salabstam.
- straujš Jāņa straujā daba citus biedē, viņš ir viegli satracināms un ātri uzliesmo.
- skriet Jaunā vēsts skrēja tik ātri, ka dažu stundu laikā to visi zināja.
- apstaigāt Jaunā ziņa ātri apstaigā visu pagastu.
- apieties Jaunietis ātri iemācījās apieties ar datoru.
- attiecība Kabačos kālija un nātrija attiecības ir 7:1.
- uzcelt Kabrioleta jumts ir ātri uzceļams.
- kabuki Kabuki teātris.
- kaislība Kaislība uz teātri.
- jodīds Kālija un nātrija jodīdi.
- antagonists Kālijs ir nātrija antagonists.
- kaltēt Karstā saule ātri kaltē sienu.
- novīst Karstumā ziedi ātri novīst.
- izvārīties Kartupeļi ātri izvārās.
- skribelēt Kaut ko ātri skribelēt bloknotā.
- kinoteātris Kinoteātris "Rīga".
- kinoteātris Kinoteātris ar modernu skaņas sistēmu.
- kino- Kinoteātris.
- sprēgāt Kokmateriāli, ātri žūstot, sprēgā.
- amfiteātris Kolizeja amfiteātris.
- sacerēt Komponists ir sacerējis simfonijas, oratorijas, operas, kora dziesmas, mūziku teātriem un filmām.
- amfiteātris Konferenču zāles amfiteātris.
- žūt Krāsa ātri žūst.
- dzist Krāsns aukstajā istabā ātri dzisa.
- ierakties Kurmis ātri ierokas zemē.
- paātrinājums Kustības paātrinājums līdz simt kilometriem stundā.
- vielmaiņa Kustīgs dzīvesveids paātrina vielmaiņu.
- suņanagla Ķiploku sulu lieto, lai paātrinātu augoņu un suņanaglu dzīšanu.
- lādēt Lādētu daļiņu paātrinātājs.
- iet Laiks iet ātri.
- laiks Laiks iet ātri.
- ritēt Laiks rit tik ātri!
- skriet Laiks skrien ātri.
- steigt Laiks steidz ātriem soļiem, un nedēļa paiet nemanot.
ātri citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV