Paplašinātā meklēšana
Meklējam gl.
Atrasts vārdos (200):
- egle:1
- igla:1
- bīgls:1
- dagls:1
- glābt:1
- glazē:1
- glāze:1
- glejs:1
- glīts:1
- glūda:1
- gluds:1
- glums:1
- glūņa:1
- glups:1
- gluži:1
- auglis:1
- bēglis:1
- ciglis:1
- deglis:1
- dīglis:1
- eglājs:1
- eglīte:1
- ērglis:1
- glabāt:1
- glaimi:1
- glance:1
- glāsts:1
- glauns:1
- glaust:1
- glazēt:1
- glezna:1
- glezns:1
- glisēt:1
- glīzda:1
- glumēt:1
- glūnēt:1
- glupjš:1
- gūglēt:1
- auglīgs:1
- derglis:1
- dižegle:1
- džingls:1
- eglaine:1
- glābiņš:1
- glaimot:1
- glancēt:1
- glāstīt:1
- glaudīt:1
- glāzīte:1
- glazūra:1
- glečers:1
- glejots:1
- gleznot:1
- gliemis:1
- glikoze:1
- gliters:1
- globāls:1
- globuss:1
- glodene:1
- gludens:1
- glūnīgs:1
- izglābt:1
- kokogle:1
- anglisks:1
- anglisms:1
- apglabāt:1
- apglaust:1
- apglumēt:1
- apglūnēt:1
- apmiglot:1
- apseglot:1
- atglaust:1
- baltegle:1
- ganglijs:1
- glābšana:1
- glābties:1
- glaciāls:1
- gladiola:1
- glaimīgs:1
- glāsains:1
- glāsmīgs:1
- glāstīgs:1
- glāstošs:1
- glaudīgs:1
- glaukoma:1
- glāžains:1
- gliemene:1
- gliseris:1
- glīvenes:1
- glūdains:1
- gludināt:1
- iedīglis:1
- izglaust:1
- izglītot:1
- izoglosa:1
- aizglaust:1
- aizmiglot:1
- aiznaglot:1
- anglikāņi:1
- apglāstīt:1
- apglaudīt:1
- apgleznot:1
- atvieglot:1
- auglenīca:1
- brūnogles:1
- duglāzija:1
- glabātava:1
- glabāties:1
- glāsmains:1
- glausties:1
- glāznieks:1
- glāzturis:1
- glempings:1
- gleznains:1
- glicerīdi:1
- glicerīns:1
- glicīnija:1
- gliemezis:1
- glikogēns:1
- glikolīze:1
- glikozīdi:1
- glīzdains:1
- globulīni:1
- glosārijs:1
- gludeklis:1
- iegleznot:1
- izglāstīt:1
- izglaudīt:1
- izgleznot:1
- izglītība:1
- izglītots:1
- aglomerāts:1
- aglutinīni:1
- akmeņogles:1
- anglosakši:1
- atvieglots:1
- čūskērglis:1
- dārglietas:1
- glaciologs:1
- gladiators:1
- glaimojošs:1
- glāstīties:1
- glaudīties:1
- glaukonīts:1
- gleznojums:1
- gleznotājs:1
- gloksīnija:1
- glorificēt:1
- gludspiede:1
- gludstobra:1
- glumenieks:1
- hieroglifs:1
- iegludināt:1
- ilglaicīgs:1
- izglābties:1
- izgludināt:1
- apmigloties:1
- atvieglināt:1
- glaubersāls:1
- glezniecība:1
- gliemežnīca:1
- gliemežrats:1
- gliemežvāks:1
- glotofāgija:1
- gludinātājs:1
- gludinātava:1
- gludināties:1
- hemoglobīns:1
- ieglausties:1
- izglītoties:1
- kabatzaglis:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- atvieglojums:1
- dienaszaglis:1
- glābējsilīte:1
- glacioloģija:1
- glezniecisks:1
- gliemežveida:1
- gludapstrāde:1
- gludspiedums:1
- kauliņauglis:1
- kokteiļglāze:1
- konglomerāts:1
- arodizglītība:1
- globalizācija:1
- glorifikācija:1
- glutamīnskābe:1
- hieroglifisks:1
- hipoglikēmija:1
- imūnglobulīni:1
- izglītojamais:1
- kailgliemezis:1
- antiglobālists:1
- gammaglobulīns:1
- gliemežpārvads:1
- glītrakstīšana:1
- konglomerācija:1
- aizsarglīdzeklis:1
- akvareļglezniecība:1
Atrasts etimoloģijās (140):
- No franču glacé 'spīdīgs, spožs'. (šķirklī glazē)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču glottophagie. (šķirklī glotofāgija)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- J. Ilstera darināts jaunvārds no auglis (19. gs.). (šķirklī auglenīca)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī karbīds)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī subglaciāls)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No angļu beagle. (šķirklī bīgls)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu agglomeratus 'uzkrāts'. (šķirklī aglomerāts)
- No latīņu agglutinatio 'pielīmēšana'. (šķirklī aglutinācija)
- No latīņu agglutinare 'pielīmēt'. (šķirklī aglutinīni)
- No franču anglicisme. (šķirklī anglisms)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No angļu buggy 'viegli rati'. (šķirklī bagijs)
- No grieķu blastos 'dīglis'. (šķirklī blastula)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
- No angļu jingle. (šķirklī džingls)
- No angļu jungle. (šķirklī džungļi)
- No grieķu embryon 'dīglis'. (šķirklī embrijs)
- No grieķu embryon 'dīglis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī embrioloģija)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No latīņu eruditio 'zināšanas, izglītība'. (šķirklī erudīcija)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No latīņu fertils 'auglīgs'. (šķirklī fertils)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No latīņu fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No grieķu ganglion. (šķirklī ganglijs)
- No latīņu glacies 'ledus' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī glacioloģija)
- No latīņu gladiator (gladius 'īss zobens'). (šķirklī gladiators)
- No latīņu glacialis 'saistīts ar ledu, ledains'. (šķirklī glaciāls)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- A. Kronvalda darinātā jaunvārda gleznība pārveidojums. (šķirklī glezniecība)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No grieķu glykys 'salds' un lysis 'sairšana, izšķīšana'. (šķirklī glikolīze)
- No grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glikoze)
- No franču glisseur 'slīdēt'. (šķirklī glisēt)
- No angļu glitter. (šķirklī gliters)
- No latīņu globus 'lode'. (šķirklī globuss)
- No latīņu glorificare. (šķirklī glorificēt)
- No latīņu glorificatio. (šķirklī glorifikācija)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No franču global (globe 'lode'). (šķirklī globāls)
- No latīņu globulus 'lodīte'. (šķirklī globulīni)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No franču godet 'glāzīte'. (šķirklī godē)
- Saīsinājums no angļu Global Positioning System 'globālā pozicionēšanas sistēma'. (šķirklī GPS)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No grieķu haima, haimatos 'asinis' un latīņu globus 'lode'. (šķirklī hemoglobīns)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No eskimosu iglu. (šķirklī igla)
- No izo- un grieķu glōssa 'valoda, runa'. (šķirklī izoglosa)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No franču calendrer 'velmēt, gludināt'. (šķirklī kalandrēt)
- No grieķu kalligraphia 'glīts raksts'. (šķirklī kaligrāfija)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu phōsphoros 'mirdzošs'. (šķirklī karbofoss)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle' un grieķu oleum 'eļļa'. (šķirklī karbolinejs)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonizēt)
- No angļu carborundum (carbon 'ogleklis' un (co)rundum 'korunds'). (šķirklī karborunds)
- No latīņu carbunkulus 'oglīte'. (šķirklī karbunkuls)
- No latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbons)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No latīņu conglomeratio 'savelšana pikā'. (šķirklī konglomerācija)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No latīņu conservatio 'saglabāšana'. (šķirklī konservācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No latīņu conservare 'glabāt, sargāt'. (šķirklī konservēt)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No grieķu leptos 'viegls' un speira 'savijums'. (šķirklī leptospiroze)
- No baltvācu lūren 'uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm', vai vācu lauern 'glūnēt'. (šķirklī lūrēt)
- No vācu Maler 'gleznotājs, krāsotājs'. (šķirklī mālderis)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps)
- No ebreju Mōšē 'izvilcējs, glābējs'. (šķirklī Mozus)
- No franču négligé. (šķirklī negližē)
- No latīņu nimbus 'mākonis, migla'. (šķirklī nimbs)
- No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No vācu Pexiglas. (šķirklī pleksistikls)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- No vācu Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- No latīņu purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No franču rococo (rocaille 'gliemežnīca'). (šķirklī rokoko)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No angļu scout 'izlūks'. Organizācija radās Anglijā 1907. gadā, Latvijā pastāv no 1921. gada. (šķirklī skauts)
- No angļu smoke 'dūmi' un fog 'migla'. (šķirklī smogs)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No franču jongleur. (šķirklī žonglieris)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterilizācija)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No angļu to train 'izglītot, mācīt'. (šķirklī trenēt)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- No franču jongler. (šķirklī žonglēt)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- no angļu: glamorous ‘krāšņs' un camping ‘kempings’. (šķirklī glempings)
Atrasts normatīvajos komentāros (17):
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams anglicisma kompjūters vietā lietot oficiāli apstiprināto nosaukumu – dators. (šķirklī kompjūters)
- Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Anglisma podkāsts vietā ieteicams lietot vārdu raidieraksts. (šķirklī podkāsts)
Atrasts vārdu savienojumos (161):
- (ar) vieglu roku
- (ar) vieglu sirdi
- (glabāt) kā (savu) acuraugu
- (Lai viņam) vieglas smiltis!
- (ne)nākties viegli
- aizliegtais auglis
- aizmest mezglu
- aizmiglot acis
- aktīvā ogle
- apgleznot zīdu
- apmiglot acis
- ar glanci
- atvieglināt sirdi
- atvieglot sirdi
- būt klāt kā naglai
- daglā čakstīte
- dedzināt eglīti
- dienas zaglis
- duglāziju ģints
- dzelzceļa mezgls
- eļļas glezniecība
- formālā izglītība
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- galvu neglaudīs (par ko)
- glabāt apziņā
- glabāt atmiņā
- glabāt kā aci pierē
- glabāt naudu zeķē
- glabāt prātā
- glabāt sirdī
- glabāt sveci zem pūra
- glābt dvēseli
- glābt savu ādu
- glābt situāciju
- gladiolu ģints
- glaudīt pa spalvai
- glaust ausis
- gleznu gobelēns
- gliemeņu klase
- gliemeža gaitā
- gliemežu jeb vēderkāju klase
- gliemežu klase
- gliemju tips
- glīta nauda
- glīta naudiņa
- glīts rokraksts
- glīveņu dzimta
- globālais tīmeklis
- glodeņu dzimta
- gloksīniju ģints
- gluda galva
- gludā lakrica
- gludenā čūska
- gludi mati
- gludie muskuļaudi
- gludie muskuļi
- gludināmais dēlis
- gludspiedes tehnika
- gluma āda kādam
- glums kā zutis
- iebaudīt glāzīti
- ieskatīties glāzītē
- ilglaicīgā atmiņa
- interešu izglītība
- jumstiņu gladiola
- kā ar maiglēm
- kā caur miglu
- kā gliemezis
- kā glodene
- kā maiglēs
- kā miglā
- kā ogle
- kā pa miglu
- kā pa vienu miglu
- kā pienaglots
- kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.)
- kā uz (karstām) oglēm
- kā zaglis naktī
- kailgliemežu dzimtas
- krāt ogles uz galvas
- kuģa miglas taure
- laika deglis
- laist miglu acīs
- matu mezgls
- medicīniskā ogle
- melns kā ogle
- mezgla punkts
- mezglainā struma
- miglā tīts
- miglas sirēna
- miglas svilpe
- miglas taure
- multikulturālā izglītība
- nagliņkoku ģints
- naglotais papēdis
- naglu kurpes
- neformālā izglītība
- neglītais pīlēns
- nevar zināt, kuros kapos glabās
- nokrist kā migla no acīm
- noslīkt glāzē
- noslīkt glāzītē
- oglekļa dioksīds
- oglekļa monoksīds
- oglekļa oksīds
- ogļu gludeklis
- pacelt glāzi (par kādu, par ko)
- palielināmā glāze
- pārcirst Gordija mezglu
- pērļgliemeņu dzimta
- pieglaust ausis
- pienaglot pie kauna staba
- pirmizglītības iestāde
- planetārais miglājs
- politiskais bēglis
- pūst miglu acīs
- reglamentēta profesija
- saglabāt atmiņā
- sanitārais mezgls
- sasiet mezglu
- sēdēt pie glāzītes
- segliņu dzimta
- seglu josta
- sezonas nagla
- sirds glikozīdi
- skatuves glezniecība
- smilšgliemeņu dzimta
- subglaciālās vagas
- tavs tēvs nav glāznieks
- trāpīt (kā) naglai uz galvas
- ūdenspiparu sīkeglīte
- uzglabāt atmiņā
- uzglabāties atmiņā
- uzmest mezglu
- uzspraust uz naglas
- uzspraust uz nagliņas
- vairojamā glāze
- vārpstiņgliemežu dzimta
- vētra tējas glāzē
- vētra ūdens glāzē
- vidējā izglītība
- viegla augsne
- viegla galva
- vieglā kavalērija
- viegla maize
- viegla roka
- vieglā rūpniecība
- viegla sirds
- viegla zeme
- vieglais ormanis
- vieglas dienas
- vieglas uzvedības sieviete
- viegli ap sirdi
- vieglie metāli
- vilkties kā gliemezim
- vīngliemežu dzimta
- žanra glezniecība
- zem naglotā papēža
- žiglas (arī veiklas u. tml.) kājas
- žiglas kājas
- žonglēt uz naža asmens
Atrasts skaidrojumos (200):
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- melnais zelts Akmeņogles.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- jiti Anglosakšu cilts.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- kā ola apaļš, gluds, bez apmatojuma.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- norakt Apglabāt, apbedīt.
- pabāzt zem zemes apglabāt.
- atdot zemei apglabāt.
- atdot zemes klēpim apglabāt.
- apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- iesārts Ar sārtu nokrāsu, viegli sārts.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
- izrullēt Ar veltni izgludināt (veļu).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- iezaļš Ar zaļu nokrāsu; viegli zaļš.
- iezilgans Ar zilganu nokrāsu; viegli zilgans.
- iezils Ar zilu nokrāsu; viegli zils.
- ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
- monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
- šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
- gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- mudīgs Ātrs, žigls, veikls.
- naigs Ātrs, žigls, veikls.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- atvieglināt Atvieglot.
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
- buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
- viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
- lekns Auglīgs (par augsni).
- dāsns Auglīgs, ražens.
- rasmīgs Auglīgs, ražens.
- fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
- rasma Auglīgums.
- pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- vāģis Automobilis (parasti vieglais).
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- dižegle Baltegle.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
- zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
- rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- bumbierābols Bumbierābeles auglis.
- bumbieris Bumbieres auglis.
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
Atrasts piemēros (200):
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
- glumēt ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- aizripot ..brīžiem aizripoja kāds viegls, grezns limuzīns..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- viegliņām ..viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- žogs ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- kristāls "glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- augusts 15. augustā doties uz Aglonu.
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
- tejienietis 90 % tejieniešu runā angliski.
- tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
- sārtums Āboli ir dzeltenīgi ar vieglu sārtumu.
- pārlasīt Ābolus pirms noglabāšanas ziemai pārlasa.
- viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
- apmigloties Acis apmiglojas.
- samigloties Acis brīžam samiglojas.
- glāstīt Acis glāsta sievietes augumu.
- iedegties Acis iedegas kā ogles.
- migloties Acis miglojas.
- matiņš Āda pēc epilēšanas kļūst gluda un matiņi neataug vairākas nedēļas.
- segli Ādas segli.
- zirglietas Ādas zirglietas.
- vienāds Adījums ir vienāds, bez samezglojumiem.
- iznākt Adījums iznācis ļoti glīts.
- admiralitāte Admiralitātes kartes un palīglīdzekļi.
- sapulcēties Aglona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
- prāvests Aglonas Bazilikas prāvests.
- slava Aglonas Bazilikas slava apliecina sevi 15. augustā.
- diecēze Aglonas diecēze.
- ahā Ahā, beidzot noķēru zaglēnu!
- vīties Aijādami, žūžodami zari liecas, glāsta, vijas, laimes saldā nevarībā mani tin kā zaļās dzijās.
- piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
- gleznotājs Ainavu un kluso dabu gleznotājs.
- priekšplāns Aiz ceļa līkuma pavērās ezera priekšplāns ar gleznainiem krastiem.
- mēms Aiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
- aizauss Aizauss limfmezgli.
- deglis Aizdedzināt degli.
- aizglaust Aizglaust aiz auss matu šķipsnu.
- noplīvot Aizkari viegli noplīvo.
- aizķept Aizķepis gāzes deglis.
- aizķert Aizķert ar piedurkni tējas glāzi.
- aiz- Aiznaglot (logus).
- aiznaglot Aiznaglot ar dēļiem izsistos logus.
- aiznaglot Aiznaglot kasti.
- kaste Aiznaglot kasti.
- aiznaglot Aiznaglotas durvis.
- dejot Aizrautīgi, viegli dejot.
- aizsarglīdzeklis Aizsarglīdzeklis pret gripu.
- aizsarg- Aizsarglīdzeklis.
- aizsiet Aizsiet mezglu.
- aizsist Aizsist kasti ar naglām.
- kabatzaglis Aizturēt kabatzagli ar nozagto maku.
- zaglēns Aizturēt zaglēnu.
- zaglis Aizturēt, noķert zagli.
- zīmoglaka Aizvākot pudeles ar zīmoglaku.
- aizvelties Aizveļas miglas vāli, negaisa mākoņi.
- akadēmisks Akadēmiskā glezniecība.
- akadēmisks Akadēmiskā izglītība.
- akadēmisms Akadēmisms glezniecībā.
- akcentēt Akcentēt gleznā kompozīcijas centru.
- uzcirst Akmens ar negludi uzcirstu virsmu.
- pašuzliesmošana Akmeņoglēm ir tieksme uz pašaizdegšanos un pašuzliesmošanu.
- saistīt Aktieri saista glezniecība un arhitektūra.
- supermenis Aktieris filmā ir gluži vai supermenis, kurš spēj visu.
- uzsūkt Aktīvā ogle uzsūc kaitīgās gāzes.
- pieglaudīgs Aktrise nebija nekāda mīļā, pieglaudīgā kukažiņa.
- akvareļglezniecība Akvareļglezniecības pamati.
- glezna Akvareļtehnikā darināta glezna.
- maigles Āķi un maigles svešķermeņu izņemšanai.
- apmiglot Alkohola apmiglots skatiens.
- skurbums Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
- altāris Altāra glezna.
- uzglabāties Altāra telpa uzglabājusies no baznīcas celšanas laika.
- pilastrs Altārglezna ir pilastru ieskauta.
- kāpt Alus putas kāpj pāri glāzes malām.
- šļākt Alus putas šļāc pāri glāzes malām.
- amarants Amarants ir viegli audzējams un prot pielāgoties mainīgiem apstākļiem, tas var iztikt pilnīgi bez lietus pat līdz 40 dienām.
- glicīnija Amerikas glicīnija.
- amoks Amoks bieži rodas no ilglaicīgas grūto jūtu, neapmierinātu ambīciju apspiešanas.
- amorfs Amorfais ogleklis.
- mednieks Andreja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
- viesstrādnieks Anglijā ieceļo daudz viesstrādnieku no Latvijas.
- sudrabnauda Anglijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
- līnijkuģis Anglijas flotes līnijkuģis "Victory".
- dinastija Anglijas karalis Džeimss II, pēdējais no Stjuartu dinastijas.
- karaļnams Anglijas karaļnams.
- kolonija Anglijas, Spānijas kolonijas.
- anglikāņi Anglikāņu baznīca.
- anglisks Angliska izruna.
- anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
- radiovariants Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
- raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
- stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
- glaciologs Antarktīdas izpētes centra glaciologs.
- antiglobālists Antiglobālistu protestu akcija.
- strēle Ap attālajiem kalniem vijas miglas strēles.
- ap Ap izrotāto eglīti saskrēja bērni.
- zilgansārts Ap oglēm laizījās zilgansārtas uguns mēles.
- apaļkoki Apaļkoku uzglabāšana.
- vieglatlēts Apbalvot gada labākos vieglatlētus.
- varonība Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
- apcietināt Apcietināt zagli, laupītājus.
- apcirst Apcirst eglei zarus.
- apglabāt Apglabāt ar godu.
- apglabāt Apglabāt cerību dziļi sirdī.
- apglabāt Apglabāt senu draugu.
- apglāstīt Apglāstīt meitenes vaigu.
- apglaudīt Apglaudīt matus.
- apglaudīt Apglaudīt nosalušo kucēnu.
- apglaudīt Apglaudīt vecmāmuļas rokas.
- apglaust Apglaust izspūrušās ūsas.
- apglaust Apglaust matus ap ausīm.
- keramisks Apgleznošana ar keramiskām krāsām.
- apgleznot Apgleznot sienas, griestus.
- stikls Apgleznot stiklu.
- virsglazūra Apgleznot traukus virsglazūras tehnikā.
- ap- Apgleznot.
- kulise Apgleznota kulise.
- apgleznot Apgleznoti porcelāna šķīvji.
- apglumēt Apglumējusi laipa.
- apglūnēt Apglūnēt katru jaunpienācēju.
- apgredzenot Apgredzenots ērglis.
- gaiss Apgriezt glāzi ar peciņu gaisā.
- pamats Apgūt glezniecības pamatus.
- apjomīgs Apjomīga gleznu kolekcija.
- apkapāt Apkapāt ar cirvi egles apakšējos zarus.
- apkarināt Apkarināt eglīti ar rotājumiem.
- slīgt Apkārtne slīgst miglā.
- ietīt Apkārtni ietin migla.
- iekļaut Apkārtni vēl iekļauj rīta migla.
- deglis Apkures katla deglis.
- apkvēpināt Apkvēpināt ogas ar sēru, lai tās varētu ilgāk uzglabāt.
- apmetnis Aplikt ap pleciem vieglu apmetni.
- žigls Apmainīties žigliem smaidiem.
- glempings Apmesties glempingā.
- stoika Apmetāmies pie stoikas, lai izdzertu glāzi kakao un notiesātu maizīti.
- karbolinejs Apmiglot ābeles ar augļu koku karbolineju.
- apmiglot Apmiglot ābelītes, ogulājus.
- apmiglot Apmiglotas tāles.
- angļi Aprecēt anglieti.
- apreibt Apreibt no glāzes vīna.
- aprobēt Aprobēt jauno izglītības projektu.
- kumeļš Apseglot brašu kumeļu.
- apseglot Apseglot zirgu.
- apslacīt Apslacīt noslēgto līgumu ar glāzi šampanieša.
- apsprādzēt Apsprādzēt glābšanas jostu.
- lauce Apstādīt lauces ar eglītēm.
- budžets Apstiprināt izglītībai paredzēto gada budžetu.
- reglaments Apstiprināt sacensību reglamentu.
- apsviest Apsviest glāzes peciņu gaisā.
- seglīste Apšuvuma seglīste.
- apvērst Apvērst gleznu uz otru pusi.
- automašīna Apvidus, kravas, vieglā automašīna.
- apzeltīt Apzeltīts gleznas ietvars.
- glāstīt Ar acīm glāstīt.
- piestādīt Ar gladiolām piestādīju visu vagu.
- stostīties Ar grūtībām stostos angliski.
- aizmiglot Ar jūsmīgiem vārdiem aizmiglot patieso nodomu.
- saglaimot Ar komentāriem saglaimot portāla foruma dalībniekiem.
- uzglabāties Ar kraupi inficēti augļi slikti uzglabājas.
- kurtuve Ar lāpstu mest kurtuvē ogles.
- pieskarties Ar lūpām viegli pieskarties meitenes vaigam.
- saķīvēties Ar mani ir viegli saķīvēties.
- iešaut Ar montējamo pistoli iešaut sienā naglu.
- sadedzināt Ar pārkarsētu gludekli sadedzināt drānu.
- vilciens Ar precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
- uzsvempties Ar pūlēm uzsvempties seglos.
- gobelēns Ar rokām mezglots gobelēns.
- piegludināt Ar roku piegludināt matus.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gl.