Paplašinātā meklēšana
Meklējam zīme.
Atrasts vārdos (36):
- zīme:1
- atzīme:1
- iezīme:1
- nozīme:1
- nozīme:2
- pazīme:1
- piezīme:1
- ceļazīme:1
- domuzīme:1
- stopzīme:1
- garumzīme:1
- mīnuszīme:1
- numurzīme:1
- parādzīme:1
- pavadzīme:1
- robežzīme:1
- ūdenszīme:1
- ugunszīme:1
- vienzīmes:1
- dzimumzīme:1
- emocijzīme:1
- grāmatzīme:1
- naudaszīme:1
- pieturzīme:1
- priekšzīme:1
- rakstuzīme:1
- reālijzīme:1
- signālzīme:1
- kristāmzīme:1
- pamatiezīme:1
- pamatnozīme:1
- raksturzīme:1
- pilnnozīmes:1
- viennozīmes:1
- raksturiezīme:1
- dzimumpazīmes:1
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (544):
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
- āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- Goda leģions atzinības zīme Francijā.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
- filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
- saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- jumtiņš Diakritiska zīme (^).
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- smaidiņš Emocijzīme; smailijs.
- smailijs Emocijzīme.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
- pamatnozīme Galvenā nozīme.
- pamatiezīme Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā iezīme.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atzīme Grafiska zīme.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- aprise Iezīmes, galvenie vilcieni.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- izsaucējs Izsaukuma zīme.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
- zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- mīnuszīme Mīnusa zīme [–].
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- skaidra nauda naudas zīme, to kopums (parasti maksājumos).
- liela nauda naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- nekāds Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes noliegumu.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- ļoti Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
- visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
- ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- jēga Nozīme, saturs.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
- bona Pagaidu papīrnaudas zīme.
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- asignācija Papīra naudaszīme.
- parādraksts Parādzīme.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- pastmarka Pasta sūtījuma apmaksas zīme.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- projām Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
- piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- kols Pieturzīme (:).
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- burtisks Pilnīgi, vārdu pa vārdam atbilstīgs (kam); atbilstošs vārda tiešajai nozīmei.
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- rakstuzīme Rakstu zīme.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); informatīva zīme, uzraksts.
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
- nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- sēru lente Sēru zīme – melna lente.
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- simbolika Simbols un tā nozīme, šādu simbolu un to nozīmju kopums (piem., ģerbonis, logotips, karogs, himna).
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- korektūras zīmes speciālas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
- kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
- neapmierinošs Šāds sekmju vērtējums, atzīme.
- kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
- signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- viss Tā, ka pilnībā izpaužas (pazīme, darbība, stāvoklis, norise).
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīras šķirnes pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir liela līdzība, kopējas pazīmes, īpašības.
- pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības, pazīmes; tāds, kas ir saistīts ar adverbu.
- albīns Tāds, kam ir albīnisma pazīmes.
- līdzīgs Tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
- nerātns Tāds, kam ir ar seksuālo sfēru saistīta nozīme un saturs.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīgas pazīmes.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme; tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni; iemeslu.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes; daudznozīmju.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti.
- epidēmisks Tāds, kam ir epidēmijas pazīmes, raksturs.
- balts Tāds, kam ir gaiša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- iesnains Tāds, kam ir iesnas, iesnu pazīmes.
- kičīgs Tāds, kam ir kiča pazīmes, tam raksturīgs.
- bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apspalvojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir liela nozīme pasaules vēsturē.
- dārgs Tāds, kam ir liela nozīme, vērtība; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme [1] (1).
- pastorāls Tāds, kam ir pastorāles raksturs, iezīmes.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- jēgpilns Tāds, kam ir saturs, nozīme.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
- izteikts Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes.
- daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
- daudznozīmju Tāds, kam ir vairākas nozīmes; polisēmisks.
- vaskveida Tāds, kam ir vaskam raksturīgās pazīmes, īpašības.
- pēdējais Tāds, kam kāda īpašība, pazīme piemīt vislielākajā mērā; pilnīgs, galīgs.
- pēdīgais Tāds, kam kādas īpašības, pazīmes piemīt vislielākajā mērā; pēdējais (6).
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nebūtisks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes; mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
- mazs Tāds, kam nav lielas nozīmes; nebūtisks, niecīgs.
- neliels Tāds, kam nav lielas nozīmes.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- nesievišķīgs Tāds, kam nepiemīt sievietei raksturīgās pazīmes; tāds, kas nav raksturīgs sievietei.
- kvalificēts Tāds, kam piemīt noteiktas pazīmes.
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; sens.
- šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- maskulinizēts Tāds, kam piemīt vīriešu īpašības, pazīmes.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
- tīrs Tāds, kas izsaka vārda nozīmes pastiprinājumu.
- starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
- selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- paranojāls Tāds, kurā izpaužas šai slimībai raksturīgas pazīmes; nenormāls.
- pēdējais Tāds, kurā kādas īpašības, pazīmes izpaužas vislielākajā mērā.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- parasts Tāds, kura pazīmes neatšķiras no savas dzimtas sugu, šķirņu, attiecīgo priekšmetu grupu pazīmēm, kas pieņemtas par tipiskām.
- skaidrs Tāds, kura pazīmes pilnīgi atbilst kādiem priekšstatiem, nojēgumiem.
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme.
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
- stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
- kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
- kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- tā saucamais tas, kas pēc kādas raksturīgas pazīmes tiek saukts, dēvēts kādā vārdā.
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- rajons Teritorija, kurai ir kādas īpašas, no citām teritorijām atšķirīgas pazīmes, īpatnības.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
- brends Tirdzniecības, firmas zīme; zīmols.
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
- funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- nomanīt Uztvert (kādas pazīmes, īpatnības); nojaust, noprast.
- lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- semantika Valodas vienības nozīme, nozīmju kopums.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
- semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
- akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
- skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
- heraldika Vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus (un citas tiem līdzīgas simboliskas zīmes) un to izveidošanos.
- numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
- zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
- sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- sēma Vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
- meti Vispārējās aprises, iezīmes (piem., daiļdarbam).
- kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- lietuvēna krusts zīme piecstaru zvaigznes veidā aizsardzībai pret lietuvēnu.
- ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
- vēstnesis Zīme, pazīme, kas liecina (par kā) iespējamību, tuvošanos.
- ceļa rādītājs zīme, uzraksts ar informāciju par (kā) atrašanās vietu.
- puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- komentārs Zinātniskas piezīmes, papildinājumi, paskaidrojumi (kādam tekstam).
zīme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV