Paplašinātā meklēšana
Meklējam zīme.
Atrasts vārdos (36):
- zīme:1
- atzīme:1
- iezīme:1
- nozīme:1
- nozīme:2
- pazīme:1
- piezīme:1
- ceļazīme:1
- domuzīme:1
- stopzīme:1
- garumzīme:1
- mīnuszīme:1
- numurzīme:1
- parādzīme:1
- pavadzīme:1
- robežzīme:1
- ūdenszīme:1
- ugunszīme:1
- vienzīmes:1
- dzimumzīme:1
- emocijzīme:1
- grāmatzīme:1
- naudaszīme:1
- pieturzīme:1
- priekšzīme:1
- rakstuzīme:1
- reālijzīme:1
- signālzīme:1
- kristāmzīme:1
- pamatiezīme:1
- pamatnozīme:1
- pilnnozīmes:1
- raksturzīme:1
- viennozīmes:1
- dzimumpazīmes:1
- raksturiezīme:1
Atrasts etimoloģijās (35):
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No grieķu sēmasia 'nozīme' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī semasioloģija)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No latīņu annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No drēbe – J. Alunāna jaunvārds ar nozīmi 'audeklu tirgotājs'. Mūsdienu nozīme no 19. gs. beigām. (šķirklī drēbnieks)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No ģermāņu valodām, minēts 18. gs. vārdnīcās, mūsdienu nozīme – no 19. gs. beigām. (šķirklī gaume)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No mono- un grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī monosēmija)
- No latīņu nota 'zīme, atzīme'. (šķirklī nota)
- No latīņu nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu polys 'daudz' un sēma 'zīme'. (šķirklī polisēmija)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbols)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No franču contremarque 'pretzīme'. (šķirklī kontramarka)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
Atrasts normatīvajos komentāros (14):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Nelokāmā aizguvuma vietā ieteicams lietot vārdu reālijzīme. (šķirklī emodži)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- (nav) ne zīmes
- ceļa zīme
- Dieva zīmes!
- dzīvības zīmes
- gala atzīme
- goda nozīme
- goda zīme
- izsaukuma zīme
- jautājuma zīme
- kauna zīme
- korektūras zīmes
- krusta zīme
- krūšu nozīme
- mīkstinājuma zīme
- naudas zīme
- nav nozīmes
- nelaba zīme
- nerādīt dzīvības pazīmes
- preču zīme
- pretējā zīme
- salikt atzīmes
- savienojuma zīme
- valsts parādzīme
- vārda leksiskā nozīme
- vārda tiešā nozīme
- zodiaka zīme
Atrasts skaidrojumos (400):
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
- āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- Goda leģions atzinības zīme Francijā.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
- filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
- saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- jumtiņš Diakritiska zīme (^).
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- smaidiņš Emocijzīme; smailijs.
- smailijs Emocijzīme.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe, pārmērība.
- pamatnozīme Galvenā nozīme.
- pamatiezīme Galvenā, būtiskākā iezīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā iezīme.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
- atzīme Grafiska zīme.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- aprise Iezīmes, galvenie vilcieni.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
- starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- izsaucējs Izsaukuma zīme.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
- zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- mīnuszīme Mīnusa zīme [–].
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- skaidra nauda naudas zīme, to kopums (parasti maksājumos).
- liela nauda naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- nekāds Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes noliegumu.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- ļoti Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē.
- pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- maz Norāda, ka minētā pazīme izpaužas vājāk.
- visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
- ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- jēga Nozīme, saturs.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
- bona Pagaidu papīrnaudas zīme.
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- asignācija Papīra naudaszīme.
- parādraksts Parādzīme.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- pastmarka Pasta sūtījuma apmaksas zīme.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- projām Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
- piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- kols Pieturzīme (:).
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- burtisks Pilnīgi, vārdu pa vārdam atbilstīgs (kam); atbilstošs vārda tiešajai nozīmei.
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- rakstuzīme Rakstu zīme.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
- īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
- raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
- elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- norāde Rezultāts --> norādīt (2); informatīva zīme, uzraksts.
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
- nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- sēru lente Sēru zīme – melna lente.
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- simbolika Simbols un tā nozīme, šādu simbolu un to nozīmju kopums (piem., ģerbonis, logotips, karogs, himna).
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- korektūras zīmes speciālas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
- kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- bulta Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
Atrasts piemēros (200):
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- piastrs 50 piastru naudas zīme.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- nozīme Acu skatiena nozīme.
- pakārtot Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
- zīme Aizlieguma, brīdinājuma zīmes.
- aizmest Aizmest šķēpu pāri 80 metru atzīmei.
- zīme Apdomība ir brieduma zīme.
- zīme Apģērbs un aksesuāri ir noteikta statusa zīme.
- saspraude Apmetņa saspraudei iesākumā bija praktiska nozīme, jo pogas vēl nebija izdomātas.
- dubultloceklis Ar dubultlocekli nosauktā pazīme.
- aritmētisks Aritmētiskās zīmes.
- stigma Asīzes Franciska ķermenī parādījās brīnumainas Kristus ciešanu zīmes – stigmas.
- neass Astigmatisma pazīme ir neasa redze tālumā.
- atļauties Atļauties kritiskas piezīmes.
- atsegt Atsegt vārda nozīmes.
- atvedināt Atvedināt atvasinātā vārda nozīmes skaidrojumu uz pamatvārdu.
- stimulētājs Atzīme ir skolēna motivācijas stimulētājs.
- atzīme Atzīme piezīmju grāmatiņā.
- autisms Autisma pazīmes.
- zīme Automašīnas numura zīme.
- avārija Avārijas zīme.
- ūdenszīme Banknotes ūdenszīme.
- nozīmīte Barikāžu piemiņas zīmes mazā nozīmīte.
- nopelnīt Basketbolists nopelnījis jau četras personiskās piezīmes.
- sapelnīt Basketbolists sapelnījis jau četras personiskās piezīmes.
- bezvērtīgs Bezvērtīgas naudaszīmes.
- emocijzīme Biežāk lietotās emocijzīmes ir :) – smaids un :D – plats smaids.
- brīdinājums Brīdinājuma signāls, zīme.
- pamatiezīme Bronhīts ir slimība, kuras pamatiezīme ir klepus.
- obstrukcija Bronhu obstrukcijas pazīmes.
- pietuvināties Budžeta deficīts ir pietuvinājies 3% atzīmei.
- nostāties Bultiņa nostājās pie atzīmes "nulle".
- būtisks Būtiska piezīme.
- trijstūris Ceļa zīmes trijstūris.
- plāksne Ceļa zīmes un plāksnes.
- rādīt Ceļazīme rāda, uz kuru pusi jānogriežas.
- kreiss Ceļazīme rādīja kreiso pagriezienu.
- ceļojums Ceļojuma piezīmes.
- piezīme Ceļojuma piezīmes.
- stopzīme Ceļu krustojumā uzliktas stopzīmes.
- zīme Cenu zīme.
- robežzīme Dabas lieguma robežzīmes.
- dalīšana Dalīšanas zīme.
- vienkāršruna Daļai vārdu tikai atsevišķas nozīmes ir ar vienkāršrunas stila nokrāsu..
- tirdzniecisks Daugavai bija milzīga nozīme reģiona tirdznieciskajā konjunktūrā.
- saspringt Dažkārt citu negatīvās piezīmes liek mums saspringt.
- depresīvs Depresīvas iezīmes ekonomikā.
- lits Desmit litu naudaszīme.
- noraksturot Detalizēti noraksturot cilvēka rakstura iezīmes.
- diakritisks Diakritiskā zīme.
- diferenciālis Diferenciāļu zīme.
- piezemēties Disks piezemējās pie 69,05 m atzīmes.
- naudaszīme Divdesmit eiro naudaszīme.
- recesīvs Dominantā pazīme ir tā, kas pēc krustošanas ir palikusi, bet recesīvā pazīme – tā, kas pēc krustošanas izzūd.
- turp Doties turp, kurp norāda ceļazīmes.
- zīme Droša zīme.
- dumjš Dumja piezīme.
- dzēlīgs Dzēlīga piezīme.
- dzelošs Dzeloši izteikta piezīme.
- dzēst Dzēst uz burtnīcas lapas uzrakstītās piezīmes.
- raksturiezīme Dziedātājas galvenā raksturiezīme ir emocionālais dziedājums.
- dziļdomīgs Dziļdomīga piezīme.
- dzimumzīme Dzimumzīme uz pleca.
- pigmentēts Dzimumzīmes ir pigmentētu šūnu sakopojumi ādā.
- piezīme Dzirdēt indīgas piezīmes.
- eiropeīds Eiropeīdas iezīmes.
- eksāmens Eksāmena atzīme.
- eksistenciālisms Eksistenciālisma iezīmes mākslinieku darbos.
- ekspresionisms Ekspresionisma iezīmes.
- zīme Ēku numerācijas zīmes.
- numurzīme Ēku numurzīmes.
- ekvivalents Ekvivalenta nozīme.
- erotomānija Erotomānijas pazīmes.
- firma Firmas zīme.
- zīme Firmas zīme.
- šodien Gadskārtu nozīme senatnē un šodien.
- pazīme Gaidāmo laikapstākļu pazīmes.
- kultisks Gaismai ir kultiska nozīme.
- signālzīme Gaismu atstarojoša signālzīme.
- galvenais Galvenās pazīmes.
- globāls Globālas nozīmes pētījumi.
- pamatiezīme Gotikas pamatiezīmes.
- grafoloģisks Grafoloģiskās pazīmes.
- grafomānija Grafomānijas pazīmes.
- sakopot Grāmatā nav sakopotas nejaušas piezīmes un atmiņas.
- paliekošs Grāmatai ir paliekoša kultūrvēsturiska nozīme.
- priekšmetiskums Gramatiskā priekšmetiskuma nozīme.
- cigārveida Haizivīm raksturīgākā pazīme ir skrimšļa skelets un cigārveida ķermeņa forma.
- hellēnisms Hellēnisma mākslas iezīmes.
- helmintoze Helmintozes pazīmes.
- hieroglifisks Hieroglifiskās zīmes.
- horoskops Horoskopa zīme.
- etioloģisks Iedzimtības etioloģiskā nozīme.
- iedzīvināt Iedzīvināt mūsdienu cilvēka iezīmes mākslas tēlos.
- iegrebt Iegrebta īpašumzīme.
- iegūt Iegūt labas atzīmes.
- gatavība Ievārījuma gatavības pazīmes.
- zīmējums Iksveida zīmējums uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai.
- pamatnozīme Ikviena ceļa pamatnozīme ir nodrošināt ērtu, drošu cilvēku un transporta pārvietošanos.
- signālzīme Ikvienā dzelzceļa stacijā ir uzstādīta speciāla signālzīme "Pirmā vagona apstāšanās vieta".
- indīgs Indīga piezīme.
- numurzīme Individuālā pasūtījuma ekskluzīva numurzīme.
- precizitāte Informācijas un datu precizitātei ir būtiska nozīme.
- izdarīt Izdarīt piezīmes manuskripta tekstā.
- dzēšgumija Izdzēst piezīmes ar dzēšgumiju.
- izdzēst Izdzēst piezīmes lapas malā.
- izlabot Izlabot atzīmes.
- dziedāšana Izlikt atzīmes dziedāšanā.
- izlikt Izlikt atzīmes par pirmo semestri.
- izlikt Izlikt ceļa zīmes.
- izlikt Izlikt gada atzīmes.
- pazīme Izplatītākā astmas pazīme ir klepus.
- nekautrīgs Izteikt nekautrīgas piezīmes.
- sarkastisks Izteikt sarkastiskas piezīmes.
- zīme Ja bērns kavējis stundas, uz skolu jāatnes zīme.
- refrēns Jāņu dziesmu pazīme ir tradicionālais refrēns "līgo!".
- raksturiezīme Jautrība, deja un mūzika, kā arī skanīgā spāņu valoda ir Venecuēlas skaistākās raksturiezīmes.
- raksturzīme Jumts ir mājas raksturzīme – kā glazūra kūkai, kā punkts uz i.
- kardioskleroze Kardiosklerozes pazīmes.
- līdzspēlētājs Katra līdzspēlētāja nozīme laukumā.
- debespuse Katrai planētai un zodiaka zīmei atbilst noteiktas debespuses.
- kautrīgs Kautrīga piezīme.
- klasicisms Klasicisma iezīmes skaņdarbā.
- iekasīt Klintīs iekasītās zīmes.
- kodīgs Kodīga piezīme.
- komatveida Komatveida diakritiskā zīme.
- BAM Komjauniešu ceļazīme uz BAM.
- atzīme Komponista atzīmes uz partitūras.
- konstruktīvisms Konstruktīvisma iezīmes mūsdienu latviešu literatūrā un mākslā.
- kontemplācija Kontemplācijas nozīme katra kristieša dzīvē.
- kopīgs Kopīgas iezīmes.
- komika Krājumā liela nozīme ir pašironijai, groteskai, komikai.
- kristība Kristības nozīme.
- kritisks Kritiska piezīme.
- ksenofobija Ksenofobijas pazīmes, izpausmes.
- rombs Kultūras pieminekļu zīme ar zilo rombu.
- zīme Ķīlas zīme.
- rakstuzīme Ķīniešu rakstuzīme ir hieroglifs.
- zīme Laba zīme.
- priekšzīme Laba, slikta priekšzīme.
- bekars Lai nošu pierakstā attēlotu noti, kas paaugstināta vai pazemināta par pustoni, izmanto alterācijas zīmes – diēzu, bemolu, bekaru.
- piecinieks Laiki, kad labākā atzīme bija piecinieks.
- sedums Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
- sausplankumainība Lapu čokurošanās, nobrūnēšana un nokalšana var būt sausplankumainības pazīme.
- rakstuzīme Latīņu alfabēta rakstuzīmes.
- rakstuzīme Latviešu rakstuzīmes.
- stoicisms Latviešu spēcīgākā iezīme ir stoicisms, prasme pastāvēt.
- nozīme Latviešu strēlnieku krūšu nozīme.
- pieturzīme Latviešu valodā tiek lietotas šādas pieturzīmes: punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas, vienpēdiņas, apostrofs, defise un divpunkte.
- nozīme Leksiskā, gramatiskā nozīme.
- nozīme Liela, maza nozīme.
- ugunskrusts Lielvārdes jostā lielā spēka zīme ir ugunskrusts.
- nozīme Līguma nozīme.
- nozīme Luksofora signālu nozīme.
- pamatnozīme Luksoforu signālu pamatnozīme.
- pamatnozīme Mācoties svešus vārdus, pirmām kārtām iegaumē to pamatnozīmes.
- maģisks Maģiskas zīmes.
- saspēle Mākslinieces darbos liela nozīme ir vizuālā tēla saspēlei ar telpu.
- marasms Marasma pazīmes.
- vītums Mazināt sejas vītuma pazīmes.
- tautsaimniecisks Mazo un vidējo uzņēmumu tautsaimnieciskā nozīme.
- iezīme Mērnieka atstātā iezīme.
- metaforisks Metaforisks nozīmes pārnesums, vārda lietojums.
- mētāt Mētāt dzēlīgas piezīmes.
- meteorisms Meteorisma pazīmes.
- metonīmisks Metonīmiska nozīmes maiņa.
- metonīmisks Metonīmisks nozīmes pārnesums.
- vispārējs Mieram pasaulē ir vispārēja nozīme.
- migrēna Migrēnas pazīmes.
- mistisks Mistiskas zīmes.
- šņācenis Modernizējot latviešu rakstību, čehu rakstības zīmes tika izmantotas par paraugu latviešu valodas šņāceņiem.
- iezīme Mugurkaulnieku iezīmes.
- iezīme Mūsdienu modes iezīmes.
- naturālisms Naturālisma iezīmes Andreja Upīša romānos.
- ģerbonis Naudas zīme ar Latvijas ģerboni.
- salipt Naudas zīmes salipušas.
- pazīme Naudaszīme ar viltojuma pazīmēm.
- stodere Navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes.
- navigācija Navigācijas zīmes kuģu ceļā.
- atzīme Neapmierinoša atzīme.
- iezīme Negatīvās rakstura iezīmes.
- neirastēnija Neirastēnijas pazīmes.
- neoromantisms Neoromantisma iezīmes Jaņa Rozentāla glezniecībā.
- nevienāds Nevienādas nozīmes ceļu krustojums.
- zīme Nošu zīmes.
- novērot Novērot krīzes pazīmes.
- nozīme Nozīmes nianse.
- numurēt Numurēt pavadzīmes.
- intoksikācija Organisma vispārējās intoksikācijas pazīmes.
- pacifisms Pacifisma iezīmes mūsdienās.
- pakaļdarināt Pakaļdarināta naudaszīme.
- simbols Pamata matemātikas simboli ir grieķu burti, funkciju zīmes, bultiņas.
- pamat- Pamatpazīme.
- papildvieta Papildvieta autobusā ceļazīmes cenā neietilpst.
- paragripa Paragripas pazīmes.
- ielikt Pareizi ielikt pieturzīmes.
- vijoļskola Parīzes vijoļskolas iezīmes mākslinieka priekšnesumā.
- pārrunas Pārrunām ģimenes lokā ir svarīga nozīme.
- eksemplārs Pavadzīmes otrais eksemplārs.
zīme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV