Paplašinātā meklēšana

Meklējam pag.

Atrasts vārdos (90):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (494):

pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
rokrats Ar roku pagriežams rats.
nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacept Cepot pagatavot, izcept.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
nočurkstināt Čurkstinot pagatavot.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
pamatprodukts Galvenā izejviela (kā) pagatavošanai.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
deģenerēties Garīgi, morāli pagrimt.
raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
uzpildīt Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
kādreiz Kaut kad pagātnē.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
aiziet pagātnē kļūt par bijušo, pagājušo.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
stenga Kuģa masta pagarinājums.
galva vai acs kur pagadās (sist).
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
līkums Līkā daļa, pagrieziens (piem., ceļam).
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
būda Mazs pagaidu miteklis.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
noieties Morāli degradēties, pagrimt.
noklīst Morāli degradēties, pagrimt.
pazudis cilvēks morāli pagrimis cilvēks.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
krist Morāli pagrimt, degradēties.
padibenes Morāli pagrimuši, degradējušies cilvēki.
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
izvazāt Nevīžīgi izmētāt, atstāt, kur pagadās.
laža No dēļiem pagatavota (pagaidu) guļasvieta; lāva (2).
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
nosviest pa roku galam nosviest kur pagadās.
šķila Nošķelts (malkas) gabals; pagale.
todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs.
pagasta vecis pagasta vecākais.
samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
vecie laiki pagātne.
leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
novērsties Pagriezt galvu, pavērst skatienu prom, citā virzienā; pagriezties prom.
sagriezt Pagriezt, pagriežot satuvināt (ķermeņa daļas).
atgriezties Pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
degradācija Pakāpeniska pasliktināšanās; pagrimums.
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
rungulis Paresns zara gabals; apaļa, neskaldīta pagale.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
izstiepties Pastiepties, pagarināties.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2).
pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
šā Pavirši, kā pagadās u. tml.
paņaudēt Pažēloties, pagausties.
zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (mainot straujas kustības virzienu).
pērnējs Pērnais; pagājušā gada.
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
garkaklis Pīle ar garu kaklu un pagaru, smailu asti [Anas acuta].
aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
recepte Priekšraksts (ēdiena, dzēriena) pagatavošanai.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
latatā Prom; pagalam.
gods Publiska atzinība; cildinājums, pagodinājums.
šķīstošā kafija pupiņu kafijas izžāvēts ekstrakts; dzēriens, kas no tā pagatavots.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
pagriezties Refl. --> pagriezt [1] (1).
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
pagādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu); arī iegādāties, pagatavot.
sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
miets Samērā tievs, pagarš koka gabals ar nosmailinātu galu.
malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
senatne Sena, tāla pagātne.
tunika Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
sist vai acs vai galva sist, kur pagadās.
dot vai acs vai galva sist, kur pagadās.
smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
bobslejs Sporta veids – braukšana ar vadāmām kamanām no kalna pa speciālu ledus trasi ar asiem pagriezieniem.
paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
pagrimums Stāvoklis --> pagrimt (2).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
pacirst Strauji pagriezt, pacelt (ķermeņa daļu).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
pārmesties Strauji pagriezties, apgriezties.
pasisties Strauji pavirzīties, pagriezties.
pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
juku jukām šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības, secības.
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
zupa Šķidrs ēdiens, kā pagatavošanai izmanto gaļas, zivju, dārzeņu u. tml. novārījumu.
raugs Šo sēņu produkts, ko izmanto (kā) pagatavošanai.
riņķis Tā, ka (laika posms) ir pagājis.
zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu sociālo stāvokli; morāli pagrimis, arī noziedzīgs.
beidzamais Tāds (laika posms), kas ir nesens vai pagājis.
ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
punktēts ritms tāds ritms, kam ir raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
smagnējs Tāds, ar kuru pagrūti kontaktēties.
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
nenogurstošs Tāds, kas ilgstoši, bez paguruma, atslābuma dara, veic (ko), nodarbojas (ar ko).
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
aizgājušais Tāds, kas ir bijis, noticis agrāk; pagājušais.
bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
toreizējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pagātnē noteiktu laikposmu.
retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā pagātnē.
pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem miltiem.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
viņējais Tāds, kas ir pagājis, arī pastāvējis, norisējis agrāk, iepriekš (par laikposmu).
maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, sastiprināts u. tml., šujot (kam) cauri.
vārāms Tāds, kas ir paredzēts (kā) vārīšanai un pagatavošanai.
sens Tāds, kas ir pastāvējis vairadies tālā pagātnē.
sens Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
pēdīgais Tāds, kas ir tikko pagājis; tāds, kas vēl turpinās.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
angoras Tāds, kas pagatavots no šādu dzīvnieku vilnas.
rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
godpilns Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, atzinības, cieņas izrādīšanu.
gods Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, godināšanu.
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
tāls Tāds, ko no tagadnes (pagātnē vai nākotnē) šķir samērā ilgs laiks.
tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).
goddevīgs Tāds, kurā izpaužas pagodinājums, cieņa.
tēvu tēvu laiki tāla pagātne.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
pagājība Tas, kas ir pagājis, bijis; pagātne.
pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
bijušais Tas, kas noticis; pagātne.
atliekas Tas, kas palicis no pagātnes, no bijušā, izzūdošā; paliekas.
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko).
kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pils pagrabā u. tml.).
trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
pagasta tiesa tiesa, kas darbojās pie pagastvaldes.
šautra Tieva, pagara rīkste.
irbs Tievs, pagarš stienītis, irbulis.
pavediens Tievs, pagarš veidojums.
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
virāža Transportlīdzekļa pagrieziens ar sānsveri.
kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
notvaicēt Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
izgrozīt Vairākkārt grozīt, pagriezt, mainot virzienu, stāvokli.
bukņīt Vairākkārt kādu pagrūst, arī viegli (kādam) iesist.
izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs, monarha pienākumu izpildītājs.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
savārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pievārīt Vārot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu.
pagleznot Veidot pagleznojumu (2).
pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
nodrošināties Veikt pasākumus, lai pasargātos, paglābtos (no kā).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
sniegties Vērsties (pagātnē, nākotnē) līdz kādam laikposmam (par stāvokli, norisi, darbību).
nostāsts Vēstījums par konkrētiem vēsturiskiem faktiem, pagātnes notikumiem, nozīmīgiem cilvēkiem u. tml.; teika.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
līmviela Viela ar stiprām saistīšanas spējām, ko var izmantot (kā) līmēšanai, līmes pagatavošanai u. tml.
gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (1).
pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (2), pagriezties (1).
cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
fraka Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu muguras daļu ar dziļu šķēlumu.
vizītsvārki Vīriešu žakete, parasti ar pagarinātu, ieapaļu muguras daļu.
salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
zemu krist zaudēt cieņu, pagrimt.
skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
uzziest Ziežot ko virsū, pagatavot.
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
receptūra Ziņu kopums par (piem., ēdiena, produkta) sastāvu un pagatavošanu.
zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.

pag citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pag

LLVV

pag

MEV

pag