Paplašinātā meklēšana
Meklējam pag.
Atrasts vārdos (90):
- pag:1
- pagūt:1
- špaga:1
- pagale:1
- pagāns:1
- pagarš:1
- pagāzt:1
- pagoda:1
- pagona:1
- pagurt:1
- pagādāt:1
- pagaidu:1
- pagaist:1
- pagalam:1
- pagalde:1
- pagalms:1
- pagasts:1
- pagātne:1
- pagauss:1
- paglābt:1
- paglīts:1
- pagrabs:1
- pagrābt:1
- pagrīde:1
- pagrimt:1
- pagrūst:1
- pagrūts:1
- pagulēt:1
- pagulte:1
- spageti:1
- špagats:1
- pagaidām:2
- pagaidām:1
- pagaidīt:1
- pagājība:1
- pagalvis:1
- pagaršot:1
- paglabāt:1
- paglaust:1
- paglūnēt:1
- pagriezt:1
- pagriezt:2
- pagrozīt:1
- pagudrot:1
- špagists:1
- nepagalam:1
- pagānisks:1
- pagānisms:1
- pagarināt:1
- pagatavot:1
- pagāzties:1
- paglaimot:1
- paglāstīt:1
- paglaudīt:1
- pagleznot:1
- pagodināt:1
- pagrimums:1
- pagulšņāt:1
- pagadīties:1
- pagājušais:1
- pagarināts:1
- pagastmāja:1
- pagastnams:1
- pagausināt:1
- paglābties:1
- pagozēties:1
- pagulēties:1
- papagailis:1
- propaganda:1
- puspagrabs:1
- viņpagasts:1
- pagastskola:1
- pagastvalde:1
- pagastvecis:1
- pagrabstāvs:1
- pagrīdnieks:1
- pagrieziens:1
- pagriezties:1
- pagrozīties:1
- propagandēt:1
- leduspagrabs:1
- pagarinājums:1
- pagarinātājs:1
- pagleznojums:1
- aizpagājušais:1
- propagandisks:1
- propagandists:1
- pagastvecākais:1
- propagandētājs:1
- puspagrieziens:1
Atrasts etimoloģijās (36):
- No grieķu psychē 'dvēsele' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī psihotrops)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No franču accompagner. (šķirklī akompanēt)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No latīņu aula 'pagalms, zāle'. (šķirklī aula)
- No grieķu tropos 'pagrieziens' un 'sfēra'. (šķirklī troposfēra)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No vācu Tropen, grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No grieķu tropos 'pagrieziens'. (šķirklī trops)
- No franču équipage. (šķirklī ekipāža)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No grieķu pharmakopoiia 'zāļu pagatavošana'. (šķirklī farmakopeja)
- 19. gs. otrajā pusē darināts jaunvārds no vārda pagalms. (šķirklī galms)
- No grieķu hēlios 'saule' un tropē 'pagrieziens'. (šķirklī heliotrops)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No franču compagnie. (šķirklī kompānija)
- No franču compagnon. (šķirklī kompanjons)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No franču coupage 'griešana'. (šķirklī kupāža)
- No latīņu paganus. (šķirklī pagāns)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No franču page. (šķirklī pāžs)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No latīņu polus, grieķu polos 'pagrieziena punkts; ass; pols'. (šķirklī pols)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No franču propagandiste. (šķirklī propagandists)
- No latīņu tropicus, grieķu tropikos, tropos 'pagrieziens'. (šķirklī tropisks)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- No grieķu strophē 'griešanās, pagrieziens'. (šķirklī strofa)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No vācu Spagat. (šķirklī špagats)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- aiziet pagātnē
- beigts un pagalam
- grēka pagale
- kā pagadās
- kavēt pagastu
- kur pagadās
- ledus pagrabs
- Lika (drusku) pagaidīt!
- mest pagastu
- noiet pagrīdē
- pagadīties pa rokai
- pagadīties pie rokas
- pagaist kā dūmi
- pagarinātās dienas grupa
- pagasta tiesa
- pagasta vecākais
- pagasta vecis
- pagriezt ceļu
- pagriezt muguru
- pagriezt pulksteni
- pagrūst kāju priekšā
- pagrūst zem deguna
- pagulēt slimnīcā
- papagaiļu dzimta
- papagaiļu tulpes
- saliktā pagātne
Atrasts skaidrojumos (200):
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
- rokrats Ar roku pagriežams rats.
- nogrūst Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
- baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
- aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
- sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
- sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacept Cepot pagatavot, izcept.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
- propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
- nočurkstināt Čurkstinot pagatavot.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
- noklīst no ceļa degradēties, pagrimt.
- noklīst neceļos degradēties, pagrimt.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
- šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
- gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- pamatprodukts Galvenā izejviela (kā) pagatavošanai.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- deģenerēties Garīgi, morāli pagrimt.
- raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- nošņākties Gulēt, pagulēt miegā, arī nosnausties.
- sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
- viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
- viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
- viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
- viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
- viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
- viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
- glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
- smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- uzpildīt Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
- guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
- sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
- piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
- toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
- toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- kādreiz Kaut kad pagātnē.
- kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
- aiziet pagātnē kļūt par bijušo, pagājušo.
- izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
- stenga Kuģa masta pagarinājums.
- galva vai acs kur pagadās (sist).
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- līkums Līkā daļa, pagrieziens (piem., ceļam).
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
- receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
- tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
- būda Mazs pagaidu miteklis.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- noieties Morāli degradēties, pagrimt.
- noklīst Morāli degradēties, pagrimt.
- pazudis cilvēks morāli pagrimis cilvēks.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- krist Morāli pagrimt, degradēties.
- padibenes Morāli pagrimuši, degradējušies cilvēki.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
Atrasts piemēros (200):
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- mistrains ..sieviete gulēja. pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- krustīties ..Sofija, pagriezusies pret svētbildi, krustījās un zemu klanījās.
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- pag "Es nu iešu." – "pag, man tev vēl kas jāsaka."
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- pagaidām "Man jāiet. Nu, tad pagaidām!"
- pagaidīt "Nu pagaidi tu man!"
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- pag "paga, paga, cik tad gadu pagājis?"
- pfu "pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
- pagaidīt "pagaidi, te vēl skrūve jāatskrūvē!"
- zīmēties Aina šogad mūsu ražotājiem zīmējas labāka nekā pagājušajā gadā.
- pagrieziens Aiz nākamā pagrieziena upē sāksies krāces.
- satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
- aizbetonēt Aizbetonēt pagraba durvis.
- aizbrukt Aizbrucis pils pagrabs.
- aizlāčot Aizlāčot uz pagrabu.
- aizmocīt Aizmocīt kartupeļu maisu uz pagrabu.
- aizpagājušais Aizpagājusī vasara.
- aizpagājušais Aizpagājušais gads.
- aizslāt Aizslāt pāri pagalmam.
- aizslaucīt Aizslaucīt pagātnes atmiņas.
- aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
- aizslēģot Aizslēģot pagalma puses logus.
- aizupe Aizupes pagasts.
- propagandists Akcijas propagandistu rīkota kampaņa.
- peilēt Aktrise to vien dara kā peilē, kad uz viņas pusi pagriezīsies kamera.
- vesels Annei šķita, ka pagājusi vai vesela mūžība, kad viņa dzirdēja saucam savu vārdu.
- locīties Ap pagalēm lokās liesmu mēles.
- apaudzēt Apaudzēt pagalmu ar zālīti.
- aizkvēloties Apdegusī pagale atkal aizkvēlojās.
- apdzejot Apdzejot pagātni.
- apdzīvots Apdzīvots rajons, pagasts.
- apkopt Apkopt telpas, māju, pagalmu.
- pagrabs Apmeklēt alus pagrabu.
- apmīt Apmīt degošo pagali.
- apripināt Apripināt mucu apkārt pagrabam.
- apvienot Apvienot mazos pagastus novados.
- apzināt Apzināt pagātnes kultūras mantojumu.
- apziņot Apziņot visu pagastu par sanāksmi klubā.
- pagoda Ar kokgriezumiem izrotāta pagoda.
- pagriezt Ar neaso nazi nevar pagriezt.
- pārgaidīt Ar šo lietu vajadzētu pagaidīt, bet ne pārgaidīt.
- sētsvidus Arī mūsu pagalmu skārusi salna, viss sētsvidus balts.
- pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
- sastiprināties Ārsts pagarināja slimības lapu līdz nedēļas beigām, lai atpūšos un sastiprinos.
- propaganda Atbalstīt Latvijā ražoto produktu propagandu.
- nostalģija Atcerēties ar nostalģiju pagājušos laikus.
- patāls Atcerēties patālus pagātnes notikumus.
- tuvējs Atcerēties tuvējo pagātni.
- satumst Atceroties pagātni, vecā vīra seja satumsa.
- ateisms Ateisma propaganda.
- dienvidus Atlaisties gultā dienvidu pagulēt.
- atmānīt Atmānīt uz pagastu labu speciālistu.
- atmest Atmest sacirstās pagales no bluķa.
- aust Atmiņā aust pagājušās dienas.
- aizvest Atmiņas aizved pagātnē.
- antimilitārisms Atmodas laika antimilitārisma propaganda.
- atplaukt Atplaukst pagasta kultūras dzīve.
- atraisīties Atraisīties no pagātnes maldiem.
- izdipināt Ātri izdipināt pagalmā.
- pagājušais Atsaukt atmiņā pagājušo.
- atsijāt Atsijāt vērtīgāko no pagātnes mantojuma.
- pagātne Atskatīties pagātnē.
- pagriezties Atslēga durvīs pagriezās klusi.
- pagrieziens Atslēgas pagrieziens.
- atsviest Atsviest nokritušo pagali atpakaļ kravas kastē.
- attaisīt Attaisīt pagrabu.
- sārņi Attīrīties no pagātnes sārņiem.
- pagarinājums Atvaļinājuma pagarinājums.
- pagalam Atvaļinājums pagalam.
- pagrabs Augļu pagrabs.
- pagalvis Augsts pagalvis.
- pagarinājums Auklas pagarinājums.
- sasalt Aukstajā laikā kartupeļi pagrabā sasaluši.
- pagaist Aust rīts, un mēnesnīca pagaist.
- nomirdzināt Automašīna nomirdzina pagrieziena lukturus.
- iegriezties Automobilis iegriežas pa vārtiem pagalmā.
- ielīkumot Automobilis pa bedraino ceļu ielīkumo pagalmā.
- slāpt Automobiļa motors uz pagrieziena sāk slāpt.
- pagalvis Automobiļa sēdekļa pagalvis.
- paiet Autors pagājis garām nozīmīgiem faktiem.
- parādīt Autovadītājs parāda labo pagriezienu.
- vecļaudis Ballēsies pagasta vecļaudis.
- grozīties Baloži grozījās pagalmā, meklēdami ēdamo.
- pagaist Balsis pagaist tālumā.
- bards Bardi savās dziesmās saglabāja tautas atmiņas par slaveno pagātni un senajām teiksmām.
- barista Baristu sacensībās tiks noskaidrots labākais kafijas pagatavošanas meistars.
- piekārtot Baznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.
- bāzt Bāzt malku pagrabā caur lūku.
- beidzot Beidzot ziema ir pagājusi.
- apskriet Bērni apskrēja apkārt pagalmam.
- dzīvoties Bērni dzīvojās pa pagalmu.
- izmesties Bērni izmetās pagalmā.
- tur Bērni izskrēja pagalmā un tur rotaļājās.
- iztrakoties Bērni iztrakojušies pagalmā.
- bumboties Bērni pagalmā bumbojās.
- delverēties Bērni pagalmā delverējās.
- dzenāt Bērni pagalmā dzenā bumbu.
- šķīvītis Bērni pagalmā mētāja lidojošo šķīvīti.
- muļķoties Bērni pagalmā rotaļājās un muļķojās.
- savelt Bērni pagalmā savēluši sniegavīru.
- tvarstīt Bērni pagalmā tvarstīja viens otru.
- rotaļāties Bērni rotaļājas pagalmā.
- paglaudīt Bērni vēlas trušus paglaudīt.
- slidotava Bērniem ir slidotava mājas pagalmā.
- pagrūst Bērns pagrūdis krūzi un applaucējies.
- piegurt Bērns pieguris, visu dienu skraidelējot pa pagalmu.
- pieaurot Bērnu bariņš pieauroja visu pagalmu.
- sasvilpt Bērzā sēdēja koši sarkans papagailis, bet visi mēģinājumi to sasvilpt, saķert vai pielabināt bija bez rezultātiem.
- ziemeļdaļa Bērzaunes pagasta ziemeļdaļā atrodas Gaiziņkalns.
- betonēt Betonēt pamatus, pagrabu.
- pagalam Bez palīdzības mēs būtu pagalam.
- pagaist Bijusī bagātība pagaisusi.
- bikstīt Bikstīt krāsnī pagales.
- kruķis Bikstīt pagales ar kruķi.
- kost Bites kož, kur pagadās.
- apjozt Braucot ar velosipēdu, varētu apjozt puspagastu.
- paglūnēt Brīdi pa brīdim paglūnēt no slēptuves.
- pagrozīties Brīdi pagrozīties pagalmā.
- kluss Brīvdienas pagāja klusi.
- pagleznot Brīvdienās pagleznot no dabas.
- dežavū Brīžiem var pārņemt dežavū sajūta, prātā uzplaiksnīt pagātnes ainiņas, atgriezties reiz bijušas izjūtas.
- bruģēt Bruģēts pagalms.
- ievelties Bumba ieveļas pagultē.
- trokšņot Būrī trokšņo viļņpapagaiļu pārītis.
- ielaipot Cauri peļķēm pagalmā ielaipo pastniece.
- caurstaigājams Caurstaigājams pagalms.
- pagarinātājs Caurules vītnes pagarinātājs.
- pagalms Celtne ar iekšējo pagalmu.
- pagadīties Ceļā nepagadījās neviens pretimnācējs.
- kreiss Ceļazīme rādīja kreiso pagriezienu.
- pagriezties Ceļš pagriežas pa labi.
- drausmas Censties aizmirst pagātnes drausmu ainas.
- izsalkt Ciemiņi, pa pilsētu staigājot, būs paguvuši izsalkt.
- nosvītrot Cilvēki un viņu likteņi, pagātne un šodiena veido rītdienu, un nosvītrot nevar neko, lai kā dažreiz gribētu.
- krimināls Cilvēks ar kriminālu pagātni.
- pagaist Cilvēku stāvi pagaist miglā.
- propaganda Cīnīties pret homoseksuālisma propagandu.
- pagarināts Cirvis ar pagarinātu asmens daļu.
- tik Dabūju pagulēt tik pāris stundu.
- dabūt Dabūt brītiņu pagulēt.
- radošs Dailes teātrī pagājis viss aktrises radošais mūžs.
- sastiept Daļa cilvēku nevajadzīgās lietas nevis izmet, bet sastiepj pagrabā.
- zagt Darba ir tik daudz, ka nākas zagt sev miegu, lai visu pagūtu.
- darbnespēja Darbnespēja personai var iestāties slimības vai traumas dēļ. pagaidu darbnespēja.
- pagrīde Darboties pagrīdē.
- pagrūts Darbu atrast ir pagrūti.
- stirpa Dārzeņu uzglabāšanai saimnieki izmanto pagrabu vai rok tos stirpās.
- atšķirt Dārzs no pagalma atšķirts ar sētu.
- pagaist Daudzas tēvu tēvu gudrības ir pagaisušas.
- pagalms Daudzdzīvokļu namu pagalmi.
- daudzināt Daudzināt pagātnes paražas un tikumus.
- sprēgoņa Degošo pagaļu sprēgoņa.
- puspagrieziens Dejā puiši izpilda puspagriezienu pa kreisi.
- pagalam Dēsti sausumā būs pagalam.
- receptūra Desu pagatavošanas receptūra.
- skriešana Diena pagājusi vienā skriešanā.
- sarieties Dienas laikā viņa paguva sarieties ar visiem kolēģiem.
- ātri Dienas pagāja neticami ātri.
- trauksme Dienas pagāja vienā trauksmē.
- aizklīst Domas aizklīst pagātnē.
- doma Domas kavējas pagātnē.
- lūkot Doties uz citu pagastu sievu lūkot.
- pagāzt Draiskuļi mūs gandrīz pagāž.
- draiskuļot Draiskuļojot skraidīt pa pagalmu.
- pagalam Draudzība pagalam.
- nosvīst Draugs jau paguvis kaut kur nosvīst.
- pagaist Dūmaka pagaisusi.
- govs Dumjā govs, pagrūž un pat neatvainojas!
- pagaist Dūmu strūkla augstumā pagaist.
- pliķēt Dusmās pliķēt, kur pagadās.
- sniegties Dzejas pirmsākumi sniedzas vairāk nekā tūkstoš gadus senā pagātnē.
- mantnīca Dziļi muižas pagrabos esot liela mantnīca.
- izlietot Dzintaru no seniem laikiem izlieto rotaslietu pagatavošanai.
- pamaisīties Dzirdēju, ka kādu laiku esi paguvis arī pa Ameriku pamaisīties?
- garām Dzīve pagājusi garām.
- paiet Dzīve pagājusi trimdā.
- nostatus Dzīvot nostatus no pagasta centra.
- mītne Dzīvot pagaidu mītnē.
- patāls Dzīvot patālu no pagasta centra.
- skaut Dzīvžogs skauj pagalmu.
- blenderis Ēdiena pagatavošanai izmantot blenderi.
- pagriezties Ejot pagriezties pa kreisi.
- pagrimums Ekonomiskais pagrimums.
- emitēt Emitēt pagaidu naudu.
- paglābties Ēnā paglābties no karstuma.
- summēt Filma ir ainas no pagātnes, kurās summēti spilgti rakstnieka dzīves mirkļi.
- pārspēle Finālspēlē pat pēc pagarinājuma nevarēja noteikt uzvarētāju, tādēļ tika spēlēta pārspēle.
- puspagrieziens Fotogrāfijā meitene redzama puspagriezienā.
- virsa Gailis staigā pa pagraba virsu..
- paskats Gaišā vasaras pēcpusdienā mūsu pagalmā ienāca pusmūža vīrs, pēc paskata pilsētnieks.
- gaišs Gaišs pagalms, laukums.
- apkārt Gājēji pagriezās apkārt un devās mājup.
pag citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV