Paplašinātā meklēšana
Meklējam iziet.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- iziet caur dzīvi
- iziet caur uguni un ūdeni
- iziet dzīvē
- iziet greizi
- iziet ielās
- iziet jūrā
- iziet no galvas
- iziet no ierindas
- iziet no krastiem
- iziet no modes
- iziet no prāta
- iziet no rāmjiem
- iziet paelpot svaigu gaisu
- iziet par sievu
- iziet pasaulē
- iziet pie vīra
- iziet plāni
- iziet sveikā
- iziet tautā
- iziet tautās
- iziet ugunskristības
- nauda iziet
- sevis pēc (aiziet, iziet)
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.)
- vēders iziet
Atrasts skaidrojumos (217):
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- noiet Aiziet (uz kurieni).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
- izputēt no pasaules aiziet bojā.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
- notīties Aiziet prom; nozust.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
- atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- aiztīties Aiziet, iziet.
- aizkājot Aiziet.
- aizkāpt Aiziet.
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- izmaukt Ātri iziet, izbraukt.
- izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
- izlingot Ātri iziet, izskriet.
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, izskriet.
- nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
- izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
- izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
- izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
- nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
- nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
- nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
- koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
- ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
- iziet ielās iziet demonstrācijā.
- iziet paelpot svaigu gaisu iziet svaigā gaisā.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izklibot Klibojot iziet, iznākt.
- izlīst Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
- aizlīst Klusi, slepus aiziet.
- nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
- izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
- atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
- apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
- leņķa virsotne punkts, no kura iziet leņķa stari.
- izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
- durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet.
- aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- izstaigāt Staigājot iziet cauri (kam), caur (ko).
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko).
- bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- izsperties Strauji iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
- izstreipuļot Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
- izejams Tāds (ceļš, taka u. tml.), pa kuru var iziet.
- necaurejams Tāds, kam ir grūti vai nepiespējami iziet cauri.
- caurstaigājams Tāds, kam var iziet cauri, lai kur nokļūtu.
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- iztenterēt Tenterējot iziet cauri (kam), caur (ko).
- izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiztipināt Tipinot aiziet.
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
- aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
- izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iziet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV