Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzīvot.
Atrasts vārdos (40):
- dzīvot:1
- apdzīvot:1
- izdzīvot:1
- nodzīvot:1
- padzīvot:1
- sadzīvot:1
- uzdzīvot:1
- dzīvotājs:1
- dzīvoties:1
- pārdzīvot:1
- piedzīvot:1
- apdzīvots:1
- iedzīvots:1
- līdzdzīvot:1
- dzīvotgriba:1
- dzīvotspēja:1
- dzīvotspēks:1
- apdzīvotājs:1
- apdzīvotība:1
- apdzīvoties:1
- atdzīvoties:1
- iedzīvotājs:1
- iedzīvoties:1
- izdzīvoties:1
- neapdzīvots:1
- nodzīvoties:1
- padzīvoties:1
- sadzīvoties:1
- uzdzīvotājs:1
- dzīvotprieks:1
- ilgdzīvotājs:1
- mazapdzīvots:1
- nepiedzīvots:1
- pārapdzīvots:1
- piedzīvotājs:1
- dzīvotspējīgs:1
- līdzdzīvotājs:1
- pirmiedzīvotāji:1
- civiliedzīvotāji:1
- pamatiedzīvotājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (17):
- dzīvot (kādam) uz kakla
- dzīvot Dieva mierā
- dzīvot līdzi
- dzīvot līdzi laikam
- dzīvot no rokas mutē
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- dzīvot pāri līdzekļiem
- dzīvot pavārtē
- dzīvot plaši
- dzīvot puisī
- dzīvot šķirti
- dzīvot svešā maizē
- dzīvot uz parāda
- dzīvot vienai dienai
- dzīvot vienās bailēs
- dzīvot zaļi
Atrasts skaidrojumos (631):
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- iemesties Apmesties, iesākt dzīvot; ieviesties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- austrumnieks Austrumzemju iedzīvotājs.
- aziāts Āzijas pamatiedzīvotājs.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
- dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
- bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) iedzīvotājs.
- bohēmieši Bohēmijas (Čehijā) pamatiedzīvotāji.
- bolīvieši Bolīvijas iedzīvotāji.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- eksistēt Būt dzīvam; dzīvot.
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- mierīgie iedzīvotāji civiliedzīvotāji.
- dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotāji.
- dagestāņi Dagestānas pamatiedzīvotājs.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
- dienvidnieks Dienvidu zemju iedzīvotājs.
- izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
- dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- dzīvot šķirti dzīvot atsevišķi.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- dzīvot zaļi dzīvot bezrūpīgi.
- dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
- dzīvo kā suns ar kaķi dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
- dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
- dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- farēri Farēru salu pamatiedzīvotāji.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- havajieši Havaju salu iedzīvotāji.
- havajieši Havaju salu iedzīvotājs.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
- aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
- kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
- dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
- ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- indieši Indijas iedzīvotāji.
- policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
- Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
- ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
- irāņi Irānas iedzīvotāji.
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- marsieši Izdomu tēls – Marsa iedzīvotājs.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
- ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- padzīvot Kādu laiku dzīvot; nodzīvot.
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
- kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
- kiprieši Kipras pamatiedzīvotāji.
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
- kurzemnieki Kurzemes novada iedzīvotāji.
- tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- latgalieši Latvijas austrumdaļas – Latgales – pamatiedzīvotāji.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
- laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- libānieši Libānas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
- lībieši Lībijas pamatiedzīvotāji (Lībijas arābi).
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
- mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas žurnāls.
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- melnkalnieši Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
- nigērieši Nigēras un Nigērijas pamatiedzīvotāji.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- noiet Nodzīvot (mūžu).
- iziet caur dzīvi nodzīvot dzīvi.
- nostaigāt dzīves ceļu nodzīvot dzīvi.
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- nostaigāt Nodzīvot.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- palaiskoties Padzīvot bezdarbībā; arī paslinkot.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- atgriezt dzīvē panākt, ka (kāds) atkal sāk pilnvērtīgi dzīvot.
- mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
- kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
- jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- just līdzi (kam) pārdzīvot par kādu citu.
- sērot Pārdzīvot sēras.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
- pekinieši Pekinas iedzīvotāji.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- piebaldzēns Piebalgas novada iedzīvotājs.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- pazaudēt Piedzīvot zaudējumu.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
- pieredzēt Piedzīvot, pārdzīvot (ko).
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- rīdzinieks Rīgas iedzīvotājs.
- Dzīvokļu kooperatīvā sabiedrība sabiedrība (izplatīta 20. gs. 80. gados), kurā iedzīvotāji iestājās, lai par attiecīgu samaksu varētu saņemt dzīvokli.
- sādžinieks Sādžas iedzīvotājs.
- komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
- saiet kopā sākt dzīvot ar kādu kopā; apprecēties (ar kādu).
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
- salinieks Salas iedzīvotājs.
- filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
- indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
- ēģiptieši Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
- maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- sicīlieši Sicīlijas pamatiedzīvotājs.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
- krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
- serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- slovāki Slovākijas pamatiedzīvotāji.
- slovēņi Slovēnijas pamatiedzīvotāji.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- iztikt Spēt pārtikt, izdzīvot.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- sudānieši Sudānas pamatiedzīvotāji.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- šejienietis Šejienes iedzīvotājs.
- sibīrieši Šī apgabala iedzīvotājs.
- kurzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Kurzeme.
- latgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Latgale.
- vidzemnieki Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Vidzeme.
- zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
- suiti Šī novada iedzīvotājs.
- prūši Šīs hercogistes vai karalistes pamatiedzīvotājs.
- nēģeri Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
- sakši Šīs iedzīvotāju grupas pārstāvis.
- vācbaltieši Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
- krētieši Šīs salas pamatiedzīvotājs.
- sēļi Šīs teritorijas iedzīvotājs.
- austrālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- bolīvieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- dienvidslāvi Šīs valsts iedzīvotājs.
- filipīnieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- indieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- indonēzieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- irākieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- irāņi Šīs valsts iedzīvotājs.
- kanādieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- maķedonieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- romieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- senegālieši Šīs valsts iedzīvotājs.
- argentīnieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- ēģiptieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- etiopieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- libānieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- lībieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- sīrieši Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- slovāki Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- slovēņi Šīs valsts pamatiedzīvotājs.
- kursenieki Šo iedzīvotāju pārstāvis.
- latīņamerikāņi Šo valstu iedzīvotājs.
- dominikāņi Šo valstu pamatiedzīvotājs.
- nigērieši Šo valstu pamatiedzīvotājs.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
- sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis, arī ārkārtīgs.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- ziemeļniecisks Tāds, kas raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
- emocionāls Tāds, kas spēj dziļi pārdzīvot.
- patstāvīgs Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
- vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
- tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
- latvisks Tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši.
- arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
- iedzīvots Tāds, kur ir (ilgi) dzīvots, pierasts (piem., par vietu).
- pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
- dzīvojams Tāds, kur var dzīvot; tāds, kas ir paredzēts cilvēka mītnei.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- kazahi Tauta – Kazahstānas pamatiedzīvotāji.
- maltieši Tauta – Maltas Republikas pamatiedzīvotāji.
- marokāņi Tauta – Marokas pamatiedzīvotāji (arābi un berberi).
- jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
- feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
- čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
- inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
- kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
- abhāzi Tauta, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
- afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji.
- armēņi Tauta, Armēnijas pamatiedzīvotāji.
- austrieši Tauta, Austrijas pamatiedzīvotāji.
- azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji.
- maķedonieši Tauta, Balkānu republikas Maķedonijas, kas līdz 1991. gadam ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā, iedzīvotāji.
- bengāļi Tauta, Bangladešas un Indijas Rietumbengālijas štata pamatiedzīvotāji.
- beļģi Tauta, Beļģijas pamatiedzīvotāji.
- birmieši Tauta, Birmas pamatiedzīvotāji.
- bosnieši Tauta, Bosnijas-Hercegovinas pamatiedzīvotāji.
- brazīlieši Tauta, Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
- burjati Tauta, Burjatijas pamatiedzīvotāji.
- čīlieši Tauta, Čīles pamatiedzīvotāji.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- franči Tauta, Francijas pamatiedzīvotāji.
- grieķi Tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji.
- gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
- gvatemalieši Tauta, Gvatemalas pamatiedzīvotāji.
- igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
- īri Tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
- islandieši Tauta, Islandes pamatiedzīvotāji.
- itālieši Tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji.
- jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
- jamaikieši Tauta, Jamaikas pamatiedzīvotāji.
- japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
- maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
- kalmiki Tauta, Kalmikijas pamatiedzīvotāji.
- khmeri Tauta, Kampučijas (Kambodžas) pamatiedzīvotāji.
- karēļi Tauta, Karēlijas pamatiedzīvotāji.
- kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
- kirgīzi Tauta, Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.
- kolumbieši Tauta, Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
- komieši Tauta, Komi Republikas pamatiedzīvotāji.
- korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
- korsikāņi Tauta, Korsikas pamatiedzīvotāji.
- kubieši Tauta, Kubas pamatiedzīvotāji.
- ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
- sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
- latvieši Tauta, Latvijas pamatiedzīvotāji.
- briti Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji; angļi.
- angļi Tauta, Lielbritānijas pamatiedzīvotāji.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji.
- malajieši Tauta, Malaizijas pamatiedzīvotāji.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji.
- mongoļi Tauta, Mongolijas pamatiedzīvotāji.
- mordvieši Tauta, Mordvijas pamatiedzīvotāji.
- nepālieši Tauta, Nepālas pamatiedzīvotāji.
- holandieši Tauta, Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
- pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
- palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
- paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
- peruāņi Tauta, Peru pamatiedzīvotāji.
- poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- portugāļi Tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
- puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji.
- asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
- skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
- šveicieši Tauta, Šveices pamatiedzīvotāji.
- tadžiki Tauta, Tadžikistānas pamatiedzīvotāji.
- siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
- tibetieši Tauta, Tibetas pamatiedzīvotāji.
- tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji.
- turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji.
- turkmēņi Tauta, Turkmenistānas pamatiedzīvotāji.
- tuvieši Tauta, Tuvas pamatiedzīvotāji.
- udmurti Tauta, Udmurtijas pamatiedzīvotāji.
- ukraiņi Tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji.
- urugvajieši Tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji.
- uzbeki Tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
- vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
- pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
- polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
- represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
- dabūt Tikt pakļautam (kādai iedarbībai); piedzīvot, pārciest (piem., ko nepatīkamu).
- tirolieši Tiroles pamatiedzīvotāji.
- tirolieši Tiroles pamatiedzīvotājs.
- izvilkt Trūcīgos apstākļos izdzīvot (kādu laiku).
- iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
- turienietis Turienes iedzīvotājs.
- iesāpēties Uz brīdi sāpīgi pārdzīvot, kļūt žēl.
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- spekulēt Uzpirkt un tālākpārdot (ko), lai iedzīvotos.
- uzņemt Uztvert (piemēram, ziņu, notikumu) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
- civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
- etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
- ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
- vidzemnieki Vidzemes novada iedzīvotāji.
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (noteiktu laikposmu).
- hindi Viena no 22 oficiālajām valodām Indijā; Indijas iedzīvotāji, kas runā šajā valodā.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
- kā mūks vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
- kā mūķene vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
- pievārte Vieta, teritorija, kas atrodas (kādas lielas apdzīvotas vietas) tuvumā.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- kanaks Vietējais iedzīvotājs; iezemietis.
- mājinieki Vietējie iedzīvotāji (pretstatā iebraucējiem, viesiem).
- oikonīms Vietvārds, kas nosauc apdzīvotu vietu, arī mājvārdu.
- atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
- zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
- ziemeļnieks Ziemeļu zemju iedzīvotājs.
- demogrāfija Zinātne, kas pētī iedzīvotāju sastāvu un tā mainīšanos.
- plītnieks Žūpa, uzdzīvotājs.
- plītēt Žūpot, uzdzīvot.
dzīvot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV