Paplašinātā meklēšana

Meklējam J.

Atrasts vārdos (7):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (557):

Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
papuasi Cilšu grupa Jaungvinejā.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
izjāņoties Izsvinēties Jāņus; izsvinēties (kādus svētkus).
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
komodors Jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
jāšus Jājot.
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
jandāls Jandāliņš.
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
jāņogulājs Jāņogu krūms.
jāņogulājs Jāņogu krūmu audze.
honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
uzlecošās saules zeme Japāna.
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
jaspiss Jašma.
aizjāt Jāšus aizvirzīties.
izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
jāšus Jāteniski.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
kavalērija Jātnieku karaspēks.
steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
miksēt Jaukt kopā; apvienot.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
putrot Jaukt.
mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
mudžināties Jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
jaungads Jauna gada sākums.
reinterpretācija Jauna interpretācija.
jaunatne Jaunā paaudze, jauniešu kopums.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
jaunuve Jauna sieviete.
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
mazākais Jaunākais.
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
Māra Jaunava Marija.
jumprava Jaunava; arī jaunkundze.
vainags Jaunavas gods, nevainība.
nevainība Jaunavība.
biezs Jaunbagātnieks.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs; zaļoksns (2).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
zeperis Jauneklis, jaunietis.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
puisis Jauneklis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
jaunuzvedums Jauniestudējums.
meitene Jauniete; sieviete.
jaunekle Jauniete.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
zēns Jaunietis, jauneklis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
zeņķis Jaunietis.
inovācija Jauninājums, jaunievedums.
novācija Jauninājums.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
preilene Jaunkundze.
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
pirmpiens Jaunpiens.
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
jaunulis Jauns cilvēks; iesācējs.
zaļoksnis Jauns cilvēks.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
pārrēķins Jauns, citāds aprēķins (1).
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
veprēns Jauns, mazs vepris.
vērsēns Jauns, mazs vērsis.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
inovatīvs Jauns, moderns.
šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
frišs Jauns; svaigs.
jaunsargs Jaunsardzes biedrs.
junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
kolekcija Jaunu apģērbu kopums.
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
prozelītisms Jaunu piekritēju vervēšana.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
ģist Jaust, manīt.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
prasīt Jautāt.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
čivināt Jautri, bezbēdīgi runāt, tērzēt.
uz nebēdu Jautri, bezrūpīgi.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties Jautri, skaļi parunāties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
nebēda Jautrība, bezrūpība.
līksmība Jautrība, līksme.
jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
nebēdnīgs Jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
rotaļīgs Jautrs, draisks, nenopietns.
ēverģēlīgs Jautrs, draiskulīgs.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
jelkad Jebkad.
jelkāds Jebkāds.
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
kurā katrā laikā Jebkurā laikā.
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
saule Jebkura zvaigzne kosmosā.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
nojēgums Jēdziens.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
jele Jel.
jenots Jenotsuns.
jērenīca Jērādas cepure.
jērene Jērenīca.
jezuītisms Jezuītu mācība.
Lieldienas Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve.
apustulis Jēzus Kristus māceklis.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
idišs Jidišs.
jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
špāsīgs Jocīgs, dīvains.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
jancīgs Jocīgs.
jokains Jocīgs.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
jodūdeņražskābe Jodūdeņraža šķīdums ūdenī.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
pigori Joki, arī aušības.
pekstiņi Joki, muļķības.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
kaitināt Jokojot, viegli izzobojot ķircināt (kādu).
jokoties Jokot; jokot vienam otru.
ampelēties Jokoties, draiskoties.
ķiķināties Jokoties, ķircināties.
hohma Joks.
stiķis Joks.
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
putra Juceklis.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna.
tanks Juhtādas saišzābaki.
šķīst Jukt, plīst.
ņigu Juku jukām, ar lielu troksni, kņadu.
šķindelis Jumstiņš; luba.
jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
nokare Jumta pārkaru mala.
kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
kupols Jumts, velve puslodes veidā.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā daļa.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lucītis Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
grenadieris Jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
jūrascūka Jūrascūciņa.
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
šķirt Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
izšķirt Juridiski izvērtēt.
imūns Juridiski neaizskarams.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
rīcība Juridisko tiesību realizācija.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
jūrlietas Jūrniecība.
jūrasbraucējs Jūrnieks.
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
salt Just aukstumu, ciest no aukstuma.
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
ciest Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
dzīvot līdzi Just kam līdzi.
kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
salkt Just stipru izsalkumu.
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
tvert Just, baudīt.
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
matīt Just, manīt.
jaust Just, pamanīt.
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
garlaikoties Justies garlaicīgi.
kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
izjūta Jūtas, emocijas.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
erotika Juteklības, jutekliskuma, seksuālās pievilcības izpausme.
juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
sensuāls Juteklisks; arī emocionāli jūtīgs.
sensibls Juteklisks.
dvēselisks Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sensibls Jūtīgs, smalkjūtīgs.
sensibls Jūtīgs.
anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
sensibilitāte Jūtīgums.
sentiments Jūtu, emociju izpaudums.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
kameja Juvelierizstrādājums – ovāls pusdārgakmens ar reljefu attēlu.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
juvelierdarbs Juvelierizstrādājums.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
filadelfs Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; jasmīns [Jasminum].
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
Ziemas svētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Ziemassvētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Pestītājs Kristietībā – Jēzus Kristus.
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus skulpturāls attēls.
jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
Zāļu vakars līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
nolīgoties Nolīgot [2], nosvinēt Jāņus, Līgo svētkus.
nojāņot Nosvinēt Jāņus vai citus svētkus.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
palīgot Pasvinēt Jāņus, padziedāt līgodziesmas.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
apokaliptiskie skaitļi skaitlis 666, kas Jāņa atklāsmes grāmatā simbolizē ļaunuma iemiesojumu.
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
atlaidas Soda atlaišana par grēkiem uz Jēzus Kristus un citu svēto nopelnu pamata (katoļu baznīcā).
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
jaunais gads Svētku diena – nākamā gada sagaidīšana; Jaungads.
jāņot Svinēt Jāņus.
egle Šāds Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznots skujkoks.
pirmsjāņu Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Jāņiem.
apustulisks Tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību.
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
jakuti Tauta, Jakutijas pamatiedzīvotāji.
jamaikieši Tauta, Jamaikas pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
maori Tauta, Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
senča Tradicionālā Japānas zaļā tēja.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
Līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
evaņģēlists Viens no Jaunās Derības pirmo četru grāmatu autoriem.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
jāņuzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu pīšanai, telpu rotāšanai u. tml.
ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
egle Ziemassvētku (arī Jaungada) sarīkojums; eglīte.
eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.

J citās vārdnīcās:

Tēzaurs