Paplašinātā meklēšana
Meklējam J.
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Līgo vakars 23. Jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Triju kungu diena 6. Janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 staciJas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- tredjūnija Arodbiedrība (LielbritāniJā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., AustrāliJā, Jaunzēlandē, Kanādā).
- gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- pusbībele Bībeles otrā daļa – Jaunā Derība.
- Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- papuasi Cilšu grupa Jaungvinejā.
- kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas LatviJā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runāJot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpoJuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- džouls EnerģiJas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas Jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- kimono Garš, ar Jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- izjāņoties Izsvinēties Jāņus; izsvinēties (kādus svētkus).
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
- komodors Jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs.
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
- atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
- izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- jāšus Jājot.
- bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- jandāls Jandāliņš.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
- jāņogulājs Jāņogu krūms.
- jāņogulājs Jāņogu krūmu audze.
- honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- uzlecošās saules zeme Japāna.
- toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
- haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
- origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
- jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- jaspiss Jašma.
- aizjāt Jāšus aizvirzīties.
- izjāt Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
- izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- jāšus Jāteniski.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
- kavalērija Jātnieku karaspēks.
- steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
- sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
- nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
- piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
- iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
- zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
- megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
- miksēt Jaukt kopā; apvienot.
- ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot.
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- putrot Jaukt.
- mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- mudžināties Jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
- mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
- jaungads Jauna gada sākums.
- reinterpretācija Jauna interpretācija.
- jaunatne Jaunā paaudze, jauniešu kopums.
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunuve Jauna sieviete.
- meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
- konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
- Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- pastarītis Jaunākais bērns ģimenē.
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
- mazākais Jaunākais.
- jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- Māra Jaunava Marija.
- jumprava Jaunava; arī jaunkundze.
- vainags Jaunavas gods, nevainība.
- nevainība Jaunavība.
- biezs Jaunbagātnieks.
- titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
- jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
- raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
- jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs; zaļoksns (2).
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- zeperis Jauneklis, jaunietis.
- pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
- puisis Jauneklis.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
- panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
- jaunuzvedums Jauniestudējums.
- meitene Jauniete; sieviete.
- jaunekle Jauniete.
- panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
- zēns Jaunietis, jauneklis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- zeņķis Jaunietis.
- inovācija Jauninājums, jaunievedums.
- novācija Jauninājums.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
- preilene Jaunkundze.
- paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
- pirmpiens Jaunpiens.
- kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
- dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
- jaunulis Jauns cilvēks; iesācējs.
- zaļoksnis Jauns cilvēks.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
- jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- pārrēķins Jauns, citāds aprēķins (1).
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- veprēns Jauns, mazs vepris.
- vērsēns Jauns, mazs vērsis.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- inovatīvs Jauns, moderns.
- šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
Atrasts piemēros (200):
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- sirdspuķīte ..kungiem Jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- šīberēt ..savu saJūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eJu bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- pateikties ..viņi apstāJās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "Tu?" viņa neticīgi novilka.
- kārtība "Jūs esat kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
- karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
- jūs "Neesmu Jums ilgi rakstījis."
- jūs "Nesen saņēmu Jūsu vēstuli."
- pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēJu Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā māJā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- u "U-ū, Jāni! Kur tu esi?"
- jā "Vai Jūs esat no laukiem?" – "Jā!"
- trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
- sēsties Agrā rītā sēdos Jūrmalas vilcienā.
- ALJA ALJA valdes priekšsēdis.
- kantāte AndreJa Jurjāna kantāte "Tēvijai".
- svīta AndreJa Jurjāna simfoniskā svīta "Latvju dejas".
- pudiņš Angļu virtuvē populārs ēdiens ir Jorkšīras pudiņš.
- puķe Ap Jāņiem no puķēm krāšņi uzzied un smaržo peonijas.
- pieziedēt Ap Jāņiem pļavas piezied ar margrietiņām.
- muzejmāja Apmeklēt prezidenta Jāņa Čakstes muzejmāju "Auči".
- pazīties Ar Jāni pazīstamies jau krietni sen.
- kārtība Ar viņu kaut kas nav kārtībā. "Vai dokumentus iesniedzi?" – "Jā, viss kārtībā."
- apžēlot Asnate [Jāzepam]: Taisnība tev tā: Tik piedot, apžēlot!
- rīme Asprātīgo rīmJu autors Jānis Dreslers.
- caur Atdot sevi Dievam caur Jēzu Kristu.
- pārraut Atskriedamies Jānis pārrāva meitas .. pār ugunskuram..
- mesija Atzīt Jēzu par mesiju.
- novadpētnieks BaltiJas vēsturnieks un novadpētnieks Johans Kristofs Broce.
- patrons Baznīcas patrons – Jānis Kristītājs.
- likt Bet Jānis kā nāca, kā atvēzējās un lika – Miets iegāja grīdā uz vietas.
- sentēvi Bībeles sentēvi Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs.
- ELJA Biedrībā ELJA veido dažādus projektus.
- elektrovilciens Braukt ar elektrovilcienu uz Jūrmalu.
- atklāsme Būdams trimdā Patmas salā, Jānis piedzīvoja varenu atklāsmi.
- ņamm Cepu, cepu kukulīti Citu lielu, citu mazu [..] Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši – Ņamm, ņamm, ņamm!
- dziesna Cilvēka mūžs ir kā Jāņu nakts, kurā vakara dziesna satiekas ar rīta ausmu.
- sānupe Daugavas sānupe Saka pie Jēkabpils.
- ritenis Degoša riteņa laišana no kalna Jāņos.
- par Dēlu sauc par Juri.
- pirmforma Domāšanas pirmformas Jungs sauc par arhetipiem.
- sānupe Driksa ir Lielupes sānupe pie Jelgavas.
- prozists DzeJnieks un prozists Jānis Poruks.
- rododendrs Dzeltenais, Japānas rododendrs.
- operete Dziedāt J. Štrausa operetē "Sikspārnis".
- lapegle Eiropas, SibīriJas, Japānas lapegle.
- esejists EseJists Jānis Rokpelnis.
- zaļumsvētki Ezermala izsenis biJusi studentu iecienīta zaļumsvētku vieta, kur svinēti Jāņi.
- geiša Geiša Japānā ir viens no kultūras simboliem.
- gosniņa Gosniņ, mana raibaļiņa, Kam tu māvi Jāņu nakti?
- pārrakstītājs Grāmatu pārrakstītāJs A. Jūrdžs.
- merkantilisms Hercogs Jēkabs – dedzīgs merkantilisma ideju atbalstītājs.
- ielikt Ielikt zēnam vārdu Jānis.
- pujene Iepīt puJenes Jāņu vainagā.
- saukt Imperatora Franča Jozefa dzīvesbiedre tuvinieku un draugu vidū tika saukta par Sisī.
- projām Īsā Jāņu nakts ir prom.
- žvīgot It kā vēsma, pār druvām kas žvīgo, It kā viJole, raudāt kas sāk, – Jāņu vakars ar meijām un līgo Man no sendienām atmiņā nāk.
- simfoniķis Izcilais latviešu komponists simfoniķis Jānis Ivanovs.
- izpelnīties Izpelnīties Jāņa Endzelīna prēmiju.
- izpīties Izpīties Jāņu vainagus.
- novele J. Ezeriņa noveles.
- kvartets J. Haidna stīgu kvartets Do mažorā.
- studijveida J. Jaunsudrabiņš gleznoja portretus un klusās dabas, bet galvenokārt tomēr studijveida ainavas.
- zīmējums J. K. Broces zīmējumi.
- radioraidītājs J. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs.
- mets J. Madernieka dekoratīvo tekstiliju meti.
- monuments J. Sibēliusa piemiņas monuments.
- picikato J. Štrausa "Picikato polka".
- eliksīrs Jā – Valmieras braucieni bija dzīvinoša eliksīra deva manā Rīgas vienmuļībā pagurušajā organismā.
- mānīt Ja acis mani nemāna, esmu šai vietā jau bijis.
- žūt Ja acis retāk mirkšķina, acs gļotāda sāk žūt.
- pārsvītrot Ja aiziešu no darba, varu pārsvītrot savu karjeru.
- raizēties Ja aizkavēsies, piezvani, neliec man raizēties!
- sūdzībnieks Ja aizskartais bērns vēršas pēc palīdzības pie skolotāja, pārējie viņu sauc par sūdzībnieku.
- zīmogs Ja aktrise nospēlē Baibiņu vai Džuljetu, tas viņai, iespējams, ir zīmogs uz mūžu.
- sūnot Ja apbedījumus nekops, tie sāks sūnot.
- ja Ja arī ne mēs paši, tad citi mūsu iesākto pabeigs.
- recidivēt Ja ārstēšanu pārtrauc priekšlaikus, slimība var recidivēt.
- tireotoksikoze Ja asins analīzes uzrāda, ka asinīs vairogdziedzera hormonu ir pārāk daudz, tas nozīmē, ka vairogdziedzeris darbojas par ātru – ir tireotoksikoze.
- saviesties Ja ātri raksta, tad var saviesties daudz kļūdu.
- saskābt Ja augsni nepārtraukti uztur mitru, nekad neļaujot izžūt, tā saskābst.
- sapūst Ja bērns ir sasvīdis, jāuzmanās, ka viņu nesapūš.
- šķērsguļa Ja bērns ir šķērsguļā, tā ir viena no indikācijām ķeizargriezienam.
- zīme Ja bērns kavējis stundas, uz skolu jāatnes zīme.
- pusnots Ja bērns nav mācījies daļskaitļus, viņam grūti saprast pusnotis.
- stulbenis Ja bērns pavirši nomet drēbes, tas nav iemesls, lai uz viņu kliegtu un sauktu par stulbeni.
- strups Ja bērns vēlas parunāties, nevajag viņu strupi atstumt.
- pamasēt Ja bērnu nomoka vēdergraizes, mēģiniet maigi un mierīgi pamasēt mazajam vēderiņu.
- strūklains Ja bezdelīga izskrej govij caur tesmeni, tad piens paliek asiņaini strūklains.
- sarētoties Ja bijis lūzums un pirksts nekustas jau mēnesi, var sarētoties saites.
- saskarties Ja blakus augošo ābeļu zari saskaras, tie ir jāīsina.
- uzmākties Ja blakussēdētājs uzmācas, pārsēdieties citur.
- apkrauties Ja braucam ar mašīnu, nav bail apkrauties ar mantām.
- ja Ja būsi sagatavojies, eksāmenu nokārtosi.
- pasaukt Ja būšu tev vajadzīgs, pasauc mani!
- kaut Ja būtu kaut brīdi padomājis, nebūtu atbildējis nepareizi.
- turpretī Ja cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
- centrālkomiteja Ja cilvēkiem galvā ir centrālkomiteja, tā ir viena paaudze; ja ne, tad pavisam cita.
- stulbs Ja cilvēks nav galīgi stulbs, tad visu var iemācīties.
- ucināties Ja cilvēks negrib, nav ko ar viņu ucināties.
- sasmēķēties Ja cilvēks pieturā sasmēķējas un tad iekāpj transportā, līdzbraucējiem nav patīkami.
- baltstarīte Ja dārzā ir dobe, kurā Tu audzē puķes griezto ziedu iegūšanai, tad baltstarīte būs lielisks šīs dobes papildinājums.
- zemsvītra Ja datu bāzes nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, atstarpes vietā jālieto zemsvītra.
- mīzali Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.
- neslava Ja dzirdi, kur kādam cilvēkam šai acumirklī ceļ neslavu, tad zini, ka tādam ir bijusi un ir sava slava, .. jo tam vien var neslavu celt, kuram ir arī sava slava.
- paklīst Ja es būtu nodzēries un paklīdis, mani nežēlotu.
- stiprināties Ja es gribu stiprināties gaišām domām, lasu dzeju.
- izurķēt Ja es kaut ko sāku darīt, man nav miera – vajag visur ielīst, visu saskatīt, izpētīt, izurķēt.
- zināt Ja es to būtu zinājis!
- saripot Ja esam taupīgi, pamazām latiņi saripo.
- sasirgt Ja esat sasirdzis, dodieties pie ārsta.
- tālab Ja esi ko aizmirsis, tālab jau nav jāraud.
- aiz Ja esi vadītājs, aiz tevis ir cilvēki.
- gan Jā gan.
- raudāt Ja garām iet cilvēks, kaķis sāk raudāt.
- pavērot Ja gleznu pavēro rūpīgāk, atklājas vairākas interesantas detaļas.
- ja Ja gribam paspēt, jārīkojas jau šodien.
- zellis Ja gribi iemācīties kalēja arodu, ej par zelli pie meistara.
- zibēt Ja gribi kļūt slavens, tev jāzib, jābūt pamanāmam.
- klanīties Ja gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi!
- palutināt Ja gribu sevi nedaudz palutināt, nopērku saldējumu.
- pārstāvēties Ja hennas pulveris ir brūns un tam nav smaržas, tad tas ir pārstāvējies.
- pietūkums Ja iekodusi čūska, koduma vietā var redzēt pietūkumu.
- sagraut Ja iekšēji esi sagrauta, tad vismaz ārēji sevi uzpos!
- ielīt Ja ielīst septiņos gulētājos, tad līs septiņas nedēļas.
- sacīt Ja iet pie upes, saimnieks nekā nesaka.
- apaukstēties Ja ir auksts laiks, varam apaukstēties.
- stāze Ja ir bojātas vēnu vārstules, asins plūsma tiek traucēta, veidojas stāze jeb venozo asiņu pārpilnība.
- saspīlēt Ja ir cilvēki, kas attiecības cenšas saspīlēt, es parasti visu izlīdzinu.
- iestatīt Ja ir instalēti vairāki printeri, tomēr pārsvarā gadījumu izmantojat vienu no tiem, varat to iestatīt kā noklusējuma printeri.
- stiklgrieznis Ja ir koka logs un saplīst stikls, saimnieks pats to nomainīs, tad būs vajadzīgs stiklgrieznis.
- stenēt Ja jānes iepirkumu soma, dēls sāk stenēt: "Mammu, cik man grūti!"
- vazāt Ja Jāņu vakarā pīlādzi ačgārniski pa sētu vazā – tad nenāk zagļi mājā.
- reiz Ja jau reiz tā ir teikts, tad tā jādara.
- tapināt Ja jums dziesmas pietrūkušas, nāk pie manim tapināt.
- apsmieties Ja kāds kolēģis apsmejas, tad skaties kolēģim starp uzacīm, nevis acīs, un dari, kas jādara.
- tad Ja kāds lūdz palīdzēt, tad palīdzi.
- arestants Ja kāds nozog zirgu, nodedzina kādu māju, nosit cilvēku, tad tādu saņem ciet, sasien un ieliek cietumā. Tas tad ir arestants.
- pārstāvēties Ja kāds produkts pārstāvas, tas vairs nav lietojams.
- sasust Ja kājas rūpīgi nenoslauka, mitrās pirkstu starpas sasūt.
- savairoties Ja kaķa nebūtu, mājās savairotos peles.
- sātanisks Ja kapu apgānīšana nav bijusi apzināts sātanisms, tad tomēr rīcība ir sātaniska: ir izrauti krusti, apgāzti pieminekļi.
- pauzēt Ja karjera rit kalnup, ko gaidīt, ko pauzēt?
- samesties Ja kas darbā sametas, tūlīt palīdzēšu.
- sapūt Ja koka žogs netiek apstrādāts, tas ātri sapūst.
- sasparoties Ja komanda cer iekļūt finālā, sportistiem ir pēdējais laiks sasparoties.
- vaļīgs Ja laiks pagadīsies vaļīgāks, es pie tevis aiziešu.
- beigas Ja laiva apgāzīsies, tad ir beigas.
- izkust Ja latvieši nav izkusuši, noslīkuši imigrantu plūdos – liels skolotāju nopelns.
- substitūts Ja laulībā nav apmierinājuma, tiek meklēts substitūts.
- saskrambāt Ja lieto nepiemērotus piederumus, pannas teflona virsmu var saskrambāt.
- ziedēt Ja likumdošana pārstās kontrolēt naudas apriti, korupcija zels un ziedēs.
- satracināt Ja mājas dzīvē mani satracina kādi sīkumi, es mēdzu skaļāk aizcirst durvis.
- ārzemniecisks Ja man būs meita, skaidri zinu, ka viņai būs neparasts un ārzemniecisks vārds.
- štuka Ja man būtu lieka štuka, tad es zinātu, kur to likt.
- siltumvadītspēja Ja materiālam ir liela siltumvadītspēja, tas ātri sasilst visā biezumā.
- pārspīlēt Ja mati ļoti bojāti, masku var lietot divas reizes nedēļā, bet nevajag pārspīlēt.
- pieglaudīt Ja mati spurojas, var tos pieglaudīt ar mitrām rokām.
- saziedēt Ja medus saziedējis, tad to ūdens peldē padara mīkstu.
- apdārzs Ja mēnesim apdārzs, laiks grozīsies.
- atņemt Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!
- izkārtoties Ja mēs pareizi ēdam un izkārtojamies, īpašu attīrīšanos nevajag.
- nīkuļot Ja mežu nekops, tas nīkuļos.
- sēnīšslimība Ja nagi kļuvuši bālgani vai dzeltenīgi, sabiezē un sāk drupt, tas liecina, ka iegūta sēnīšslimība.
- sastāvs Ja nauda ietilpst mantojuma sastāvā, to dabūs tuvākie mantinieki.
- vairoties Ja naudu krāj, tā pamazām vairojas.
- patika Ja nav īstas patikas gleznot, tad nevajag.
- piets Ja nav laika meklēt āmuru, ar cirvja pietu var arī naglu iesist.
- uzbārties Ja nebūs darbs padarīts kā nākas, varu uzbārties.
- tējasaugi Ja nelielajā dārzā paredzēts audzēt arī kaut ko saimniecībai noderīgu, tie visdrīzāk būs garšaugi, kādas ogas vai tējasaugi.
- maldīties Ja nemaldos, tu šeit strādā.
- uzlikt Ja neveicas, tad izprāto, ka kāds uzlicis lāstu.
- verkšķēt Ja nezini – neverkšķi.
- pamosties Ja no rīta nevari pamosties, ej agrāk gulēt!
- pieplakt Ja noglauž kažokādu un spalva paliek pieplakusi, izstrādājums nav kvalitatīvs.
- sakreņķēties Ja notiek kaut kas neplānots un nepatīkams, sakreņķējos.
- piedauzīties Ja nu kāda māsa savus dotumus izlikusi apskatei, kāds vājāks brālis laikam gan var pie tā piedauzīties.
- reiz Ja nu reiz esam sākuši par to runāt, tad turpināsim.
- sadomājums Ja nu stāsts nav sadomājums?
- uzbirt Ja nu vēl sniedziņš uzbirtu!
J citās vārdnīcās:
Tēzaurs