Paplašinātā meklēšana
Meklējam virsma.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts etimoloģijās (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
- atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
- līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
- pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
- depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- pusgalva Puse no galvas virsmas.
- atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
- kasīklis Rīks, priekšmets (kā) virsmas notīrīšanai, kasot šo virsmu.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- līmenis Šķidruma virsmas augstums.
- menisks Šķidruma virsmas izliekums vai ieliekums.
- peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- plakans Tāds, kam ir mazs pacēlums, samērā līdzena horizontāla virsma.
- dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- piezemes Tāds, kas atrodas samērā tuvu zemes virsmai.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
- viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
- horizontāls Tāds, kas ir paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas; tāds, kas pārklāts ar līpošu vielu.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
Atrasts piemēros (99):
- galvveida Akmenim ir plakana, galvveida virsma.
- sarobot Apmetumu uzklāj uz samitrinātas un nomazgātas virsmas, ko vēlams sarobot.
- slokšņains Ar slīpējumu izcelt koka virsmas slokšņaino tekstūru.
- nošpaktelēt Ātri, kārtīgi nošpaktelēt lielas virsmas.
- virsma Divpusīga, vienpusīga virsma.
- virsmatracis Ērts virsmatracis.
- uzvilnīt Ezera ūdens virsma uzvilnī.
- atmirdzēt Ezera virsma atmirdz saulē.
- fakturēt Fakturēta gleznas virsma.
- virsma Galda virsma.
- sildvirsma Gāzes sildvirsma.
- sildvirsma Gludekļa sildvirsma.
- grubuļains Grubuļaina dēļa virsma.
- virsmatracis Gulēt uz ekoloģiskā virsmatrača.
- hidrosfēra Hidrosfēra aizņem aptuveni 70 % no zemes virsmas.
- virsma Ieliekta, izliekta virsma.
- sildvirsma Indukcijas sildvirsma.
- izrievot Izrievota galda virsma.
- traipains Ja virsma ir taukaina, svītraina vai traipaina, nogaidiet vēl pāris minūtes un mēģiniet vēlreiz.
- nokasīt Jānokasa krāsojamā virsma.
- virsma Jumta virsmas klājums.
- virsma Jūrā ūdens virsma sakulta bangās.
- līgans Jūras līganā virsma.
- virsmala Kalnu grēdas virsmalu apmirdzēja saule.
- virsma Kažokādas virsma ir mīksta un maiga.
- spoguļvirsma Klavieru mirdzošā spoguļvirsma.
- virsma Koniska virsma.
- virsma Koordinātu virsmas.
- sildvirsma Krāsns sildvirsma.
- raksturīgs Krepa audumiem raksturīga graudaina virsma.
- skaldne Kristāla virsmas skaldnes ir ģeometriskas formas.
- kristālstikls Kristālstikla plīts virsma.
- virsmala Krokota svārku virsmala.
- matiņš Kukainim uz kutikulas virsmas var atrasties dažādi sīki izaugumi – matiņi, zvīņas un sariņi.
- reljefs Latvijas virsmas reljefs.
- lode Lodes virsmas laukums.
- švīkājums Māla trauki ar virsmas švīkājumu.
- pretoties Materiāla spēja pretoties virsmas deformācijai.
- mēness Mēness virsma.
- metalizēt Metalizēt apstrādātās virsmas.
- virsmatracis Mīksts virsmatracis.
- negludums Neēvelētas virsmas negludums.
- negluds Negluda grīdas virsma.
- pamatkrāsa Nekrāsota metāla virsma jāgruntē ar rūsas izturīgu pamatkrāsu.
- nelīdzens Nelīdzena ādas virsma.
- virsmaksa Neliela virsmaksa par atsevišķu viesnīcas pakalpojumu izmantošanu.
- noskaloties Netīrumi viegli noskalojas no apstrādātās virsmas.
- līmenisks Novietot svarus uz līmeniskas virsmas.
- rupjvīle Novīlēt cieto virsmas slāni ar rupjvīli.
- novizuļot Novizuļo ūdens virsma.
- virsmatracis Ortopēdiskais virsmatracis.
- piekausēt Pārklājums ir piekausēts pie tērauda virsmas.
- stūrenis Pieturot stūreni, ar aizzīmēšanas adatu uz detaļas gala virsmas novelk risi.
- virsmatracis Plāns, biezs virsmatracis.
- keramika Plītij ir stikla keramikas virsma.
- kopt Plīts virsma viegli kopjama.
- plīts Plīts virsma.
- rāms Rāma ezera virsma.
- reflektīvs Reflektīva virsma.
- reljefs Reljefa virsma.
- rite Rites virsma.
- rupjporains Rupjporaina virsma.
- sagraizīt Sagraizīta galda virsma.
- virsmatracis Sarullēt virsmatraci.
- Saturns Saturns ir planēta ar pilnīgi izkusušām dzīlēm, kurai vispār nav cietas virsmas.
- sārtaļģes Seklākajās daļās, vistuvāk jūras virsmai valdošie augi ir zaļaļģes, dziļāk brūnaļģes, vēl dziļāk – sārtaļģes.
- sfērisks Sfēriska virsma.
- sietveida Sietveida virsma.
- virsma Skabargaina baļķa virsma.
- skābjizturīgs Skābjizturīga virsma.
- slīdvirsma Slēpju slīdvirsma.
- virsma Spoguļa virsma.
- spoguļains Spoguļaini gluda ūdens virsma.
- spoguļvirsma Spoguļvirsmas apgaismojums.
- sildvirsma Stikla keramikas sildvirsma.
- sauss Strādājot ar datoru, acis mirkšķinām ievērojami retāk, tāpēc acs virsma kļūst sausa.
- veiddobums Štances veiddobuma virsma.
- nosēdumi Taukaini nosēdumi uz plīts virsmas.
- uzkausēt Uzkausēt smēru uz slēpju slīdvirsmas.
- špaktele Uzklāt uz virsmas ar lielo špakteli.
- segkrāsa Uzklāt virsmai segkrāsu.
- uzotēt Uzotēt virsmai līmi.
- strukturāls Uzreiz pēc pulēšanas uz tērauda virsmas redzams strukturāls raksts.
- uzrullēt Uzrullēt virsmai krāsu.
- uzsijāt Uzsijāt uz plīts virsmas miltus.
- uztecināt Uztecināt kūkas virsmai kondensēto pienu.
- sagraizīt Vaska drāna, izbalējusi un sagraizīta, ir galda otrā āda, pielipusi pie virsmas, tā nāk nost kopā ar lielām koka skaidām, tāpēc to neviens necilā.
- virsmatracis Vidējas cietības virsmatracis.
- vienāds Vienāda, gluda grīdas virsma.
- sīkzobains Vīlei ir sīkzobaina virsma un plakana vai apaļa forma.
- virsmaksa virsmaksa par preces iegādi paredzēta bērnu slimnīcas remontam.
- jonizācija virsmas jonizācija.
- nelīdzenums virsmas nelīdzenumi.
- rekombinācija virsmas rekombinācija.
- termoelements virsmas termoelements.
- vibrators virsmas vibrators.
- virsma Zemes virsma.
- nivelēšana Zemes virsmas nivelēšana.
- zemestrīce Zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru, bet punktu uz Zemes virsmas tieši virs hipocentra – par epicentru.
virsma citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV