Paplašinātā meklēšana
Meklējam just.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (277):
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- sajust Emocionāli uztvert; izjust.
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
- iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
- trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
- bīties Izjust bailes; baidīties.
- kaifot Izjust baudu; sajūsmināties.
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- trīt zobus Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
- nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
- kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
- apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
- nokaunēties Izjust kaunu.
- kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
- kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
- kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, būt sajūsmā.
- justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- ienīst Izjust naidu (pret kādu, pret ko).
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
- bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- piederēt Izjust piederību.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- raizēties Izjust raizes; paust raizes.
- apreibt Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- noreibt Izjust reiboni.
- nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
- pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
- izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- ziņkārot Izjust ziņkāri.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
- norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- salt just aukstumu, ciest no aukstuma.
- ilgoties just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- ciest just fiziskas stipras sāpes, mokas.
- dzīvot līdzi just kam līdzi.
- kaist just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
- fanot just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
- karst just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
- nīst just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- gurt just nespēku; zaudēt spēkus.
- reibt just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- salkt just stipru izsalkumu.
- degt just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
- degt just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
- vēlēties just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
- vēlēties just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
- tvert just, baudīt.
- interesēties just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
- matīt just, manīt.
- jaust just, pamanīt.
- aizvainoties justies aizvainotam; apvainoties.
- lepoties justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- apvainoties justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- pierast justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
- garlaikoties justies garlaicīgi.
- paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- kaunēties justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- lielīties justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
- identificēties justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- noilgoties Ļoti ilgoties, izjust lielu vēlēšanos (pēc kā).
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).
- kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu).
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes.
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
- pārbīties Pēkšņi izjust ļoti lielas bailes.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
- nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
- apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
- iegūt Rast, izjust.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- sasmaržot Sajust (kā) smaržu.
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
- manīt Sajust, just.
- atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
- samatīt Sajust, uztvert.
- izjust Sajust.
- pamanīt Sajust.
- gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
- kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- sailgoties Sākt ilgoties, sajust ilgas (pēc kā).
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- pārciest Smagi izjust (piem., negatīvu emocionālu stāvokli).
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
- pārdzīvot Spēcīgi izjust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
- garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
- iejūta Spēja, prasme iejusties (2); izjūta.
- iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
- ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
- saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
- sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
- netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar jutekļiem.
- taustāms Tāds, ko sajust, sataustīt.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- ērts Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sāk sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sajust (ko).
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
- just Uztvert (ar maņu orgāniem); sajust.
- nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
- notvert Uztvert un izjust, izbaudīt.
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
Atrasts piemēros (200):
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- mirklīgs Ar kādu .. priecīgu jūsmu bērnu tūkstoši izbāž mēles, lai sajustu sniegpārslu mirklīgo izkušanu!
- būtne Ar visu savu būtni izjust gandarījumu par darbu.
- dienasgaisma Dienasgaisma mums ir nepieciešama, lai regulētu savu bioloģisko pulksteni, kam ir nepieciešama gaisma, lai mēs justos svaigi un atpūtušies.
- ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- tvīksme Gaisā varēja sajust liliju skurbinošo tvīksmi.
- glausties Gribas sajust, kā jūras viļņi glaužas pie kājām.
- iejusties Iejusties autora stilā.
- iejusties Iejusties izpildāmajā skaņdarbā.
- iejusties Iejusties jaunajā darbavietā.
- apstāklis Iejusties jaunajos apstākļos.
- iejusties Iejusties lielpilsētas dzīvē.
- iejusties Iejusties otra nelaimē.
- intuitīvs Intuitīvi izjust uzticību.
- aizvainojums Izjust aizvainojumu.
- apmierinātība Izjust apmierinātību par skaisti iekopto dārzu.
- izjust Izjust bailes.
- bauda Izjust baudu peldoties, sauļojoties.
- bijība Izjust bijību.
- izjust Izjust cieņu pret sevi.
- pirmatnējība Izjust dabas pirmatnējību.
- izjust Izjust dabas skaistumu.
- diskomforts Izjust diskomfortu.
- sirdssiltums Izjust draudzenes sapratni un sirdssiltumu.
- sāpes Izjust dvēseles sāpes.
- dziļš Izjust dziļas bailes.
- nostalģija Izjust dziļu nostalģiju.
- garša Izjust dzīves garšu.
- gandarījums Izjust gandarījumu.
- greizsirdība Izjust greizsirdību.
- iekāre Izjust iekāri.
- apskaidrība Izjust iekšēju apskaidrību.
- izjust Izjust ievziedu smaržu.
- tirpoņa Izjust kājās tirpoņu.
- izjust Izjust kaunu.
- izjust Izjust kolēģu atbalstu.
- izjust Izjust krasu temperatūras maiņu.
- nervs Izjust laikmeta nervu.
- izjust Izjust lepnumu.
- pieplūdums Izjust lielu enerģijas pieplūdumu.
- izjust Izjust lielu mīlestību.
- mulss Izjust mulsu prieku.
- izjust Izjust mutē rūgtu garšu.
- izjust Izjust mūziku un tās valdzinājumu.
- nemiers Izjust nemieru par bērniem.
- nožēla Izjust nožēlu par saviem grēkiem.
- orgasms Izjust orgasmu.
- paspēle Izjust paspēles rūgtumu.
- patiess Izjust patiesu cieņu.
- pazemojums Izjust pazemojumu.
- izjust Izjust pieredzes trūkumu.
- pirmatklājums Izjust pirmatklājuma prieku.
- skūpsts Izjust pirmo skūpstu.
- prieks Izjust prieku.
- trīsas Izjust saldkaislas trīsas.
- saskaņa Izjust saskaņu ar dabu.
- sasprindzinājums Izjust sasprindzinājumu.
- izjust Izjust satraukumu.
- satraukums Izjust satraukumu.
- savāds Izjust savādu nemieru.
- mazizglītība Izjust savu mazizglītību.
- piederība Izjust savu piederību pilsētai.
- sevišķs Izjust sevišķas simpātijas.
- simpātija Izjust simpātijas pret kādu.
- skaudība Izjust skaudību.
- skumjas Izjust skumjas.
- stress Izjust stresu.
- svētlaime Izjust svētlaimi.
- izjust Izjust telpu, valodu, ritmu.
- tīksme Izjust tīksmi.
- izjust Izjust un apzināties sava mērķa nopietnību.
- vispusējs Izjust vispusēju politiķu spiedienu uz prezidenta rīcību.
- žēlums Izjust žēlumu pret cietēju.
- slāpes Izjust, ciest slāpes.
- riebums Izjust, izraisīt riebumu.
- nicinājums Izjust, saņemt apkārtējo cilvēku nicinājumu.
- izjusts Izjusti nolasīts dzejolis.
- izjusties Izjusties līdzi slimniekam.
- izjusts Izjusts dziedājums, priekšnesums.
- pārlaimīgs Izskatīties, justies pārlaimīgam.
- tvans Jau no tāluma varēja sajust zemdegu tvanu.
- paņemt Jaunajā skolā bija grūti iejusties, bet meitenes uzreiz paņēma mani savā vidū.
- nenovīdība just apkārtējo cilvēku nenovīdību.
- just just aukstumu, karstumu, sāpes, slāpes.
- plecs just drauga plecu.
- pacēlums just emocionālu pacēlumu.
- līdzi just līdzi.
- morāls just morālu pārākumu pār pretiniekiem.
- attieksme just naidīgu attieksmi.
- naids just naidu.
- nelāgs just nelāgu attieksmi pret sevi.
- nespēks just nespēku rokās un kājās.
- trīceklis just pakrūtē trīcekli.
- pietāte just pret izcilo dzejnieku lielu pietāti.
- antipātija just pret kādu antipātijas.
- just just prieku, naidu.
- respekts just respektu.
- rūgt just rūgstam dusmas.
- aukstums just runātāja balsī aukstumu.
- jostasvieta just sāpes jostasvietā.
- naba just sāpes nabas apvidū.
- saviļņojums just saviļņojumu un lepnumu.
- kvēls just sejā kvēlu tvīkumu.
- atsalums just seksuālu atsalumu.
- gruzdēt just sevī gruzdošu nemieru.
- spiediens just spiedienu pakrūtē.
- vēss just vēsus drebuļus, trīsas.
- vienaldzība just vienaldzību pret ģimeni.
- justīcija justīcijas principi.
- aizskart justies aizskartam.
- aizvainot justies aizvainotam.
- apdalīt justies apdalītam.
- apņurcīt justies apņurcītam.
- justies justies atbildīgam par uzticēto uzdevumu.
- atvieglots justies atvieglotam.
- bezspēcīgs justies bezspēcīgam.
- drošība justies drošībā.
- justies justies gandarītam par paveikto.
- justies justies garlaicīgi.
- glaimot justies glaimotam.
- pabērns justies kā dzīves pabērnam.
- vidus justies labi draugu vidū.
- lepns justies lepnam par savu valsti.
- justies justies lepnam.
- lieks justies liekam.
- lielisks justies lieliski.
- neērts justies ļoti neērti.
- neomulīgs justies ļoti neomulīgi.
- mājīgs justies mājīgi.
- justies justies mazliet neveikli.
- možs justies možam pēc miega.
- nebrīvs justies nebrīvi.
- neizsakāms justies neizsakāmi laimīgam.
- nelādzīgs justies nelādzīgi.
- nelāgs justies nelāgi.
- nesalīdzināms justies nesalīdzināmi labāk.
- neveikls justies neveikli.
- justies justies omulīgi.
- justies justies pagodinātam par uzmanību.
- pagodināt justies pagodinātam.
- pārāks justies pārākam par citiem.
- čābisks justies pavisam čābiski.
- piederīgs justies piederīgam šai valstij.
- bezpalīdzīgs justies pilnīgi bezpalīdzīgam.
- šokēt justies šokētam.
- tukšs justies tukšam un pamestam.
- bezcerīgs justies vājam un bezcerīgam.
- justies justies veselam, slimam, nogurušam.
- izjusts Klausīties izjustajā atmiņu stāstījumā.
- sastāvdaļa Man patīk mežā aizvērt acis, klausīties tā skaņās un justies kā dabas sastāvdaļai.
- dubļi Mūžā izjust visus dzīves dubļus.
- raudulis Ne vienmēr ir iespējams otru mierināt, bet sēdēšana blakus raudulim liek justies neērti.
- just Nejust baiļu.
- mazs Nejust ne mazākā prieka.
- nejusties Nejusties lieliski.
- nejusties Nejusties vientuļi svētku laikā.
- izjust Patiesi izjust mākslu.
- spirgts Pēc peldes justies pavisam spirgti.
- uzķerties Piecērtot just, ka līdaka ir uzķērusies.
- apakšzeme Sajust apakšzemes grūdienus.
- sajust Sajust apkārtējo vienaldzību.
- ārkārtīgs Sajust ārkārtīgas sāpes.
- dvaka Sajust asu dvaku.
- bažas Sajust bažas.
- sajust Sajust briesmas.
- ciets Sajust cietu pamatu zem kājām.
- smaka Sajust deguma smaku.
- klātbūtne Sajust Dieva klātbūtni.
- dzelošs Sajust dzelošu dūrienu kājā.
- dzestrs Sajust dzestro jūras gaisu.
- grūdiens Sajust elkoņa grūdienu sānos.
- sajust Sajust gara radniecību.
- grēmas Sajust grēmas.
- griezīgs Sajust griezīgas sāpes pakrūtē.
- iztukšotība Sajust iekšēju iztukšotību.
- izsalkums Sajust izsalkumu.
- sajust Sajust izsalkumu.
- sajust Sajust jūru.
- smarža Sajust kafijas smaržu.
- smeldze Sajust kājās smeldzi.
- līdzcietība Sajust līdzcietību.
- ilgas Sajust lielas ilgas pēc mājām, pēc draugiem.
- sajust Sajust maizes smaržu.
- sajust Sajust mīlestību.
- mute Sajust mutē rūgtu garšu.
- sajust Sajust nelabumu.
- sajust Sajust nespēku.
- valdzinājums Sajust otra cilvēka valdzinājumu.
- pastāvīgs Sajust pastāvīgas muguras sāpes.
- sajust Sajust patīkamu garšu.
- nogurums Sajust patīkamu nogurumu.
- sajust Sajust pieskārienu.
- dvesma Sajust rožu dvesmu.
- smeldze Sajust rūgtu smeldzi.
- deniņi Sajust sāpes deniņos.
- potīte Sajust sāpes potītē.
- sprands Sajust sāpes sprandā.
- starpene Sajust sāpes starpenē.
- pieskāriens Sajust sevī Dieva pieskārienu.
- sirdssāpes Sajust sirdssāpes.
just citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV