Paplašinātā meklēšana
Meklējam just.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (253):
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
- šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- sajust Emocionāli uztvert; izjust.
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
- iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
- sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
- trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
- bīties Izjust bailes; baidīties.
- kaifot Izjust baudu; sajūsmināties.
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- trīt zobus Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
- nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
- kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
- apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
- nokaunēties Izjust kaunu.
- kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
- kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
- kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, būt sajūsmā.
- justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- mīlēt Izjust mīlestību (1).
- mīlēt Izjust mīlestību (2).
- ienīst Izjust naidu (pret kādu, pret ko).
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
- bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- piederēt Izjust piederību.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- raizēties Izjust raizes; paust raizes.
- apreibt Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- noreibt Izjust reiboni.
- nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
- pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
- skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
- izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- ziņkārot Izjust ziņkāri.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
- norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- noilgoties Ļoti ilgoties, izjust lielu vēlēšanos (pēc kā).
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).
- kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- ieostīt Ostot izjust (smaržu).
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes.
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
- pārbīties Pēkšņi izjust ļoti lielas bailes.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
- nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
- apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
- iegūt Rast, izjust.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- sasmaržot Sajust (kā) smaržu.
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
- manīt Sajust, just.
- atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
- samatīt Sajust, uztvert.
- izjust Sajust.
- pamanīt Sajust.
- gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
- kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- sailgoties Sākt ilgoties, sajust ilgas (pēc kā).
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- pārciest Smagi izjust (piem., negatīvu emocionālu stāvokli).
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
- pārdzīvot Spēcīgi izjust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
- garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
- iejūta Spēja, prasme iejusties (2); izjūta.
- iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
- ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
- saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
- sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
- netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar jutekļiem.
- taustāms Tāds, ko sajust, sataustīt.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- ērts Tāds, ko var paveikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad var justies labi, patīkami (par stāvokli).
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- mīlīgs Tāds, kur var labi, patīkami justies (par telpu).
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sāk sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sajust (ko).
- tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- sanervozēties Uztraucoties (par ko), sajust nemieru, kļūt nervozam.
- just Uztvert (ar maņu orgāniem); sajust.
- nomanīt Uztvert (ar redzi, dzirdi), sajust.
- notvert Uztvert un izjust, izbaudīt.
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
just citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV