Paplašinātā meklēšana
Meklējam glabāt.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (186):
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- norakt Apglabāt, apbedīt.
- pabāzt zem zemes apglabāt.
- atdot zemei apglabāt.
- atdot zemes klēpim apglabāt.
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- gulēt Būt apglabātam kapā.
- izvilkt Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
- aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- iesūkties Iespiesties un saglabāties.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- glabāt kā aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
- mantnīca Mantu, dārgumu glabātava.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- iegravēt Neizdzēšami saglabāt.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
- nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- uzturēt dzīvību palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
- pieglabāt Pietaupīt; saglabāt.
- aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- iegult Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- iegulties Rasties un saglabāties (par emocionālām izjūtām).
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- glābt Rīkoties tā, lai saglabātu (piem., ķermeņa daļu).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- palikt Saglabāt (kādu savu īpašību).
- aizturēt Saglabāt (ko), sekmēt (kā) saglabāšanos.
- noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- iznest Saglabāt (piem., jūtas, uzskatus, attieksmes).
- turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
- noturēt līdzsvaru saglabāt līdzsvara stāvokli.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- paturēt Saglabāt.
- iegulties Saglabāties (apziņā).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust.
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
- nogult Saglabāties.
- uzglabāties Saglabāties.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- mūža dusa stāvoklis, kad cilvēks ir nomiris, apbedīts, apglabāts.
- aiz (trej)deviņām atslēgām tā glabāt, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā glabāt.
- konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
- rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
- svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
- silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
- neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- klasika Tas, kas ir saglabāts no (kā) sākotnes, ir saistīts ar (tā) tradīcijām, vērtībām.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
- pietaupīt Taupot censties lieki neiztērēt, saglabāt.
- pietaupīt Taupot censties nenolietot, saglabāt.
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti dievkalpojumam nepieciešamie piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- variācija Tēmas pārveidojums, kurā saglabāts saistījums ar tās galvenajiem elementiem.
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
- inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
- sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- doties uz mūžamājām tikt apbedītam, apglabātam.
- stāvēt Tikt glabātam, glabāties.
- palikt Tikt saglabātam, piešķirtam.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- glabāties Uzglabāties.
- uzturēties Uzglabāties.
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- kapavieta Vieta, kur kāds ir apglabāts; kapa vieta, kaps.
- bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
glabāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV