Paplašinātā meklēšana
Meklējam māksla.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (418):
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- gastronomija Augstākās klases pavārmāksla.
- intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- batālija Batālā žanra mākslas darbs.
- maģija Burvju māksla.
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- horeogrāfija Dejas māksla.
- horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
- aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- poēzija Dzeja; dzejas māksla.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla, prasme; ēdienu gatavošana.
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
- ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- floristika Griezto ziedu sakārtošanas māksla.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- pateikt Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
- galerija Izstādīto mākslas darbu kopums.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kino Kinomāksla; kinematogrāfija.
- kinofilma Kinomākslas darbs; filma.
- filma Kinomākslas darbs; kinofilma.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
- kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķi.
- kinofestivāls Kinomākslas darbu skate.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinožanrs Kinomākslas žanrs.
- pianisms Klavierspēles māksla.
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- iziet pasaulē kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
- konceptuālisms Konceptuālā māksla.
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- festivāls Kultūras un mākslas svinīga skate, svētki.
- lielforma Liela izmēra mākslas darbs.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
- interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
- monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
- konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- sīkforma Nelielas formas mākslas darbs.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
- iestrāvot Parādīties, rast izpausmi (mākslas darbā).
- manierīgs Pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
- retorika Runas māksla.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- formālistisks Saistīts ar mākslas darba formas akcentēšanu.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
- grafisks Saistīts ar tēlotājmākslas veidu – grafiku, tai raksturīgs.
- uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
- ar miesu un asinīm saka par reālu, patiesu mākslas tēlu.
- mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums; skice.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- forma Satura izpausmes veids (piem., mākslas darbam).
- apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
- kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
- līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
- antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
- lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- izrāde Skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- izrāde Skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
- teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- delikāts Smalks, atturīgs (piem., par mākslas darbiem).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
- glezniecība Šā mākslas veida darbu kopums (piem., kādā noteiktā laika posmā).
- grafika Šā tēlotājmākslas veida darbs.
- ekslibris Šāda grāmatas īpašumzīme kā miniatūrgrafikas mākslas darbs.
- balets Šāda mākslas darba uzvedums.
- operete Šāda mākslas darba uzvedums.
- humors Šāda rakstura mākslas darbi.
- pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
- ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- keramika Šādu izstrādājumu izgatavošana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- deja Šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums.
- teātris Šī mākslas veida darbs; arī izrāde.
- renesanse Šī perioda arhitektūras un mākslas stils, kas nomainīja gotiku.
- himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
- nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu.
- abstrakts Tāds (mākslas veids), kurā netiek attēloti reāli objekti.
- batāls Tāds (parasti mākslas darbs), kas saistīts ar kara tematiku.
- bālasinīgs Tāds (piem., mākslas darbs), kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
- mākslots Tāds, kam trūkst emocionāla patiesuma (parasti par mākslas darbu).
- nemāksliniecisks Tāds, kam trūkst mākslinieciskuma; tāds, kas neatbilst mākslas darba kritērijiem.
- māksliniecisks Tāds, kas atbilst mākslas (1) prasībām.
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- skarbs Tāds, kas atspoguļo ko grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu).
- māksliniecisks Tāds, kas attiecas uz mākslu (1), mākslas darbiem.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
- populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
- oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu emocionālo stāvokli (piem., par mākslas darbiem).
- nemāksliniecisks Tāds, kas nav saistīts ar mākslu vai mākslas darbiem.
- starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozarēm.
- caurviju Tāds, kas vijas cauri (visam mākslas darbam).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
- animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
- temats Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- tēma Tas (piem., parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piem., tekstā, mākslas darbā).
- spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- etīde Teātra mākslā – vingrinājums aktiermākslas tehnikas attīstīšanai.
- teatrālis Teātra mākslas cienītājs, pazinējs.
- ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- skulptūra Tēlniecības mākslas darbs.
- sīkplastika Tēlniecības veids – neliela formāta darbu (piem., cilvēku un dzīvnieku figūriņu) darināšana; attiecīgais mākslas darbs.
- izteiksme Tēlošanas veids, stilistiskie līdzekļi (mākslas darbā).
- varonis Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- sižets Tēlotājā mākslā – tēlojuma priekšmets vai notikums, kas attēlots mākslas darbā.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā tiek radīti telpiski mākslas darbi (piem., no akmens).
- kubisms Tēlotājas mākslas virziens Eiropā (20. gadsimta sākumā), kam raksturīga formu ģeometrizācija, ģeometrisku laukumu un līniju izmantojums.
- klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo jūru, ar jūru saistītu cilvēka darbību; šā žanra mākslas darbs.
- tēlotāja māksla tēlotājmāksla.
- peizāža Tēlotājmākslas žanrs, arī atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlota dabas ainava.
- ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- galerija Telpa vai celtne pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- salons Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi; telpa, telpu kopums, kurā notiek (kā) demonstrēšana un pārdošana.
- loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- intelektuālisms Teorētisku domu, atziņu pārsvars pār emocijām, jūtām (piem., mākslas darbā).
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē).
- atainoties Tikt atainotam (mākslas darbā); tikt uzskatāmi parādītam.
- izpausties Tikt atveidotam, atklātam (mākslas darbā).
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem., mākslas darbā) – par sastāvdaļām, elementiem.
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piem., kāda virziena) mākslas darbs.
- triptihs Triju tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu kopums.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
- manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
- pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas darbu; arī kādu darbību, notikumu).
- lasīt Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
- scenogrāfija Uzvedumu vizuālā tēla veidošanas māksla.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem mākslas darbā.
- tipizēt Veidot (ko) mākslas darbā ar tipiskām īpašībām.
- gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
- konstruēt Veidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- improvizēt Veidot mākslas darbu, runu u. tml. izpildīšanas laikā.
- estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piem., mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
- primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas veidojas, cilvēkam dziedot.
- ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
- mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
māksla citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV