Paplašinātā meklēšana
Meklējam izjust.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (157):
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
- degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
- skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
- dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- sajust Emocionāli uztvert; izjust.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- sastapties izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
- pietrūkt izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
- nožēlot izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
- atēsties izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
- atelpot izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- baiļoties izjust bailes, nedrošību, baidīties.
- trūkties izjust bailes, parasti pēkšņi.
- bīties izjust bailes; baidīties.
- kaifot izjust baudu; sajūsmināties.
- bažīties izjust bažas; izteikt bažas.
- justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
- trīt zobus izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
- iekārot izjust kāri, vēlēties (ko).
- nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
- kaunēties izjust kaunu; justies neērti (par ko).
- apkaunēties izjust kaunu; nokaunēties.
- nokaunēties izjust kaunu.
- kautrēties izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
- kaunēties izjust kautrību; kautrēties.
- kaifot izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
- riebties izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, būt sajūsmā.
- justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
- pieķerties izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- mīlēt izjust mīlestību (1).
- mīlēt izjust mīlestību (2).
- ienīst izjust naidu (pret kādu, pret ko).
- šķebināties izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāt izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
- bīties izjust nemieru, bažas; baiļoties.
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- baidīties izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
- bēdāties izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- piederēt izjust piederību.
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- mocīties izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- raizēties izjust raizes; paust raizes.
- apreibt izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- noreibt izjust reiboni.
- nožēlot izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
- pietuvināties izjust savu tuvību, piederību (kam).
- simpatizēt izjust simpātijas (pret kādu).
- simpatizēt izjust simpātijas (pret ko).
- apskaust izjust skaudību (pret kādu).
- skumt izjust skumjas; būt skumjam.
- izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iekārot izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
- iekārot izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- tiekties izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- tīksmināties izjust tīksmi (par ko).
- uzsprēgāt izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- izbaudīt izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- dievināt izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- gribēties izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- ziņkārot izjust ziņkāri.
- iežēloties izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- iemīlēties izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- nobrīnīties izjust, izpaust izbrīnu.
- norūpēties izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
- nest izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- sagaršot izjust, uztvert (kā) nianses.
- apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
- noilgoties Ļoti ilgoties, izjust lielu vēlēšanos (pēc kā).
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- ieostīt Ostot izjust (smaržu).
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes.
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
- pārbīties Pēkšņi izjust ļoti lielas bailes.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
- nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- iegūt Rast, izjust.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- pārciest Smagi izjust (piem., negatīvu emocionālu stāvokli).
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
- pārdzīvot Spēcīgi izjust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, nepieciešamu (piem., par mākslas darbu); tāds, pret ko izjūt patiku (piem., par rakstnieku, dzejnieku).
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- saņemt Tikt pakļautam (piem., kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi.
- notvert Uztvert un izjust, izbaudīt.
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
Atrasts piemēros (72):
- būtne Ar visu savu būtni izjust gandarījumu par darbu.
- ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- intuitīvs Intuitīvi izjust uzticību.
- aizvainojums izjust aizvainojumu.
- apmierinātība izjust apmierinātību par skaisti iekopto dārzu.
- izjust izjust bailes.
- bauda izjust baudu peldoties, sauļojoties.
- bijība izjust bijību.
- izjust izjust cieņu pret sevi.
- pirmatnējība izjust dabas pirmatnējību.
- izjust izjust dabas skaistumu.
- diskomforts izjust diskomfortu.
- sirdssiltums izjust draudzenes sapratni un sirdssiltumu.
- sāpes izjust dvēseles sāpes.
- dziļš izjust dziļas bailes.
- nostalģija izjust dziļu nostalģiju.
- garša izjust dzīves garšu.
- gandarījums izjust gandarījumu.
- greizsirdība izjust greizsirdību.
- iekāre izjust iekāri.
- apskaidrība izjust iekšēju apskaidrību.
- izjust izjust ievziedu smaržu.
- tirpoņa izjust kājās tirpoņu.
- izjust izjust kaunu.
- izjust izjust kolēģu atbalstu.
- izjust izjust krasu temperatūras maiņu.
- nervs izjust laikmeta nervu.
- izjust izjust lepnumu.
- pieplūdums izjust lielu enerģijas pieplūdumu.
- izjust izjust lielu mīlestību.
- mulss izjust mulsu prieku.
- izjust izjust mutē rūgtu garšu.
- izjust izjust mūziku un tās valdzinājumu.
- nemiers izjust nemieru par bērniem.
- nožēla izjust nožēlu par saviem grēkiem.
- orgasms izjust orgasmu.
- paspēle izjust paspēles rūgtumu.
- patiess izjust patiesu cieņu.
- pazemojums izjust pazemojumu.
- izjust izjust pieredzes trūkumu.
- pirmatklājums izjust pirmatklājuma prieku.
- skūpsts izjust pirmo skūpstu.
- prieks izjust prieku.
- trīsas izjust saldkaislas trīsas.
- saskaņa izjust saskaņu ar dabu.
- sasprindzinājums izjust sasprindzinājumu.
- izjust izjust satraukumu.
- satraukums izjust satraukumu.
- savāds izjust savādu nemieru.
- mazizglītība izjust savu mazizglītību.
- piederība izjust savu piederību pilsētai.
- sevišķs izjust sevišķas simpātijas.
- simpātija izjust simpātijas pret kādu.
- skaudība izjust skaudību.
- skumjas izjust skumjas.
- stress izjust stresu.
- svētlaime izjust svētlaimi.
- izjust izjust telpu, valodu, ritmu.
- tīksme izjust tīksmi.
- izjust izjust un apzināties sava mērķa nopietnību.
- vispusējs izjust vispusēju politiķu spiedienu uz prezidenta rīcību.
- žēlums izjust žēlumu pret cietēju.
- slāpes izjust, ciest slāpes.
- riebums izjust, izraisīt riebumu.
- nicinājums izjust, saņemt apkārtējo cilvēku nicinājumu.
- izjusts izjusti nolasīts dzejolis.
- izjusties izjusties līdzi slimniekam.
- izjusts izjusts dziedājums, priekšnesums.
- izjusts Klausīties izjustajā atmiņu stāstījumā.
- dubļi Mūžā izjust visus dzīves dubļus.
- izjust Patiesi izjust mākslu.
- izjusts Teikt izjustus vārdus.
izjust citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV