Paplašinātā meklēšana

Meklējam rums.

Atrasts vārdos (46):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (339):

sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
gaņģis Ātrums (automobiļos, traktoros u. tml.).
temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
mute Atvērums; (kā) vaļējā daļa.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
drumsla Drumstala.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
šmiga Dzērums, alkohola reibums.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
apgrieziens Griešanās ātrums (dzinējam).
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
intensitāte Kādas parādības stiprums vai pakāpe.
kaire Kairums.
kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
našķis Kārums, gardums (kas nav pamatēdiens).
latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
nogurt Kļūt tādam, kurā izpaužas nogurums, pārpūle.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
augums Ķermenis (cilvēkam); ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
nospiedošs vairākums lielākais vairums (cilvēku).
villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
triecientemps Ļoti liels ātrums.
jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
valgme Mitrums.
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
valgums Neliels mitrums, slapjums.
miklums Neliels mitrums.
šļura Netīrs šķidrums, slapjums.
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
apsēstība Nobūrums.
pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
sensoriskais nogurums nogurums, kas rodas, ilgstoši sasprindzinot maņu orgānus.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
steiga Paātrināts darbības, norises ātrums.
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
pielaist Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
satecināt Panākt, ka (šķidrums) satek [1] (2).
nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
Lielais astotnieks pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.
urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
pogas caurums pogcaurums.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
sārņi Porainas lavas drumslas.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
ēdamrīks Rīks, galda piederums, ko lieto ēdot.
instruments Rīks, piederums (kāda darba veikšanai).
ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piem., ziede, šķidrums) iesūcas.
apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs.
bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
sasīkumot Sadalīt nelielos posmos, sadrumstalot.
destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
ieskrējiens Skrējienā sasniegtais ātrums, gaita.
iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piem., šķidrumus); spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
atvere Sprauga, atvērums (organismā, atsevišķā orgānā).
sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
sūrme Sūrums.
nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
smidzināt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) noklāj (ko).
slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
slapjums Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā); arī mitrums.
šķīdinātājs Šķidrums (kā) atšķaidīšanai, šķidrināšanai.
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
piensula Šķidrums baltā krāsā, ko satur vairāki augi un sēnes.
dzerams Šķidrums dzeršanai; dzēriens.
dzēriens Šķidrums dzeršanai.
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
augļūdeņi Šķidrums, kas apņem augli augļa apvalkā.
limfa Šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku (arī cilvēka) limfātiskajā sistēmā un pārnēsā šūnu vielmaiņas produktus.
novārījums Šķidrums, kas ir iegūts, vārot (ko) tajā.
sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
misa Šķidrums, ko iegūst no iesala un ko izmanto alus raudzēšanai.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
nolējums Šķidrums, ko nolej pēc nostāvināšanas.
emulsija Šķidrums, kurā izkliedēti sīki cita šķidruma pilieni.
izvilkums Šķidrums, kurā koncentrētā veidā izdalījušās (augu) vielas.
tīrītājs Šķidrums, viela (kā) tīrīšanai.
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
rugājains Tāds (lauks, tīrums), ko klāj rugājs (1).
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
ātrgaitas Tāds, kam ir ātra gaita, liels darbības ātrums.
caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
divdimensiju Tāds, kam ir divas dimensijas (piem., platums un garums).
lēngaitas Tāds, kam ir lēna gaita, mazs darbības ātrums (par mašīnām, mehānismiem).
pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (garums, ilgums u. tml.).
teleskopisks Tāds, kam ir liels optiskais stiprums (par optisku ierīci).
vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums, apjoms.
telpisks Tāds, kam ir trīs dimensijas (garums, platums un augstums).
trīsdimensiju Tāds, kam ir trīs dimensijas (piem., garums, platums, augstums).
šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
mitrumizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā mitrums.
arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
garens Tāds, kura garums ir lielāks par platumu.
saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
drumstalains Tāds, kurā ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, sadalās drumstalās.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra masa u. tml.
diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
evenki Tauta, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā.
vainags Tautastērpa piederums jaunavām – izgreznota stīpveida galvas rota.
ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums, kas šķidrs) ievirzas (kur iekšā).
savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
ihtiols Tumšs, sarkanbrūns šķidrums ar antiseptiskām īpašībām.
platspīļu upesvēzis upesvēzis, kam ir masīvas, iekšmalā robainas spīles un ķermeņa garums ap 20 cm.
peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
kopa Uzbērums, kaudze.
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa; kopējais garums.
vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
orkāns Vētra, kuras ātrums pārsniedz 32 m/s jeb 12 balles; tropiskā viesuļvētra.
acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
gļotvielas Vielas, kas satur gļotas; biezs, recekļveida šķidrums.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
dimensija Viens no mērījumiem, lielumiem (piem., garums, platums, augstums, kas raksturo priekšmetu, telpu, ģeometrisku ķermeni u. tml.)
metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
rīve Virtuves piederums – metāla (arī plastmasas) priekšmets ar asiem caurumiem, gar kuriem (ko) virza, lai (to) smalcinātu; ierīce šādu darbību veikšanai.
caurduris Virtuves piederums – trauks ar caurumiem kā izkāšanai.
siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
gaita Virzība, pārvietošanās ejot; iešanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (cilvēkiem un dzīvniekiem).
ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
astēnisks stāvoklis vispārējs nogurums, vājums.

rums citās vārdnīcās:

Tēzaurs

rums

LLVV

rums