Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzimt.
Atrasts vārdos (33):
- dzimt:1
- dzimta:1
- dzimte:1
- dzimts:1
- atdzimt:1
- iedzimt:1
- sadzimt:1
- dzimtene:1
- iedzimts:1
- pārdzimt:1
- piedzimt:1
- dzimtnoma:1
- dzimtkungs:1
- dzimtmuiža:1
- iedzimtais:1
- iedzimtība:1
- kopdzimtes:1
- pirmdzimts:1
- virsdzimta:1
- apakšdzimta:1
- dzimtbūšana:1
- dzimtļaudis:1
- izdzimtenis:1
- labdzimtība:1
- dzimtcilvēks:1
- dzimtīpašums:1
- pirmdzimtene:1
- pirmdzimtība:1
- augstdzimtība:1
- dzimtsarakstu:1
- dzimtzemnieks:1
- dzimtmuižnieks:1
- dzimtbūtniecisks:1
Atrasts etimoloģijās (10):
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No poļu szlachta 'dzimta'. (šķirklī šļahta)
Atrasts normatīvajos komentāros (21):
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- ādgraužu dzimta
- agavju dzimta
- akantu dzimta
- akmeņgraužu dzimta
- akmeņlauzīšu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- aktinīdiju dzimta
- alatu dzimta
- albatrosu dzimta
- aligatoru dzimta
- amarantu dzimta
- amariļļu dzimta
- Amerikas grifu dzimta
- anšovu dzimta
- asaru dzimta
- asinszāļu dzimta
- asparāgu dzimta
- asteru dzimta
- astoņkāju dzimta
- balandu dzimta
- baldriānu dzimta
- baložu dzimta
- balteņu dzimta
- balzamīņu dzimta
- banānu dzimta
- bārbeļu dzimta
- bebru dzimta
- begoniju dzimta
- bērzlapju dzimta
- bērzu dzimta
- bezdelīgu dzimta
- bišu dzimta
- bļauru apakšdzimta
- briežu dzimta
- briežvaboļu dzimta
- bukšu dzimta
- čakstu dzimta
- ceļteku dzimta
- čemurziežu dzimta
- cērmju dzimta
- cielavu dzimta
- cikāžu dzimtas
- ciprešu dzimta
- circeņu dzimta
- ciršļu dzimta
- cīruļu dzimta
- cūkdelfīnu dzimta
- cūku dzimta
- degunradžu dzimta
- delfīnu dzimta
- dievkrēsliņu dzimta
- dižskābaržu dzimta
- dižtauriņu dzimta
- dobradžu dzimta
- doņu dzimta
- dūkuru dzimta
- dunduru dzimta
- dzegužu dzimta
- dzeloņcūku dzimta
- dzeņu dzimta
- dzērvju dzimta
- dzilnīšu dzimta
- dzimtā zeme
- dzimtas koka zars
- ebenu dzimta
- emu dzimta
- ēriku dzimta
- ezerriekstu dzimta
- ežu dzimta
- fazānu dzimta
- flamingu dzimta
- gaileņu dzimta
- gaļasmušu dzimta
- gandreņu dzimta
- ganībērču dzimta
- garastīšu dzimta
- gārgaļu dzimta
- garkāju dzimta
- gārņu dzimta
- gibonu dzimta
- glīveņu dzimta
- glodeņu dzimta
- gobu dzimta
- granātu dzimta
- graudzāļu dzimta
- grīšļu dzimta
- gundegu dzimta
- hameleonu dzimta
- hiēnu dzimta
- hortenziju dzimta
- ibisu dzimta
- iedzimta slimība
- iedzimtais grēks
- iepirkt par dzimtu
- iguānu dzimta
- ingveru dzimta
- irbeņu dzimta
- īvju dzimta
- jātnieciņu dzimta
- jenotu dzimta
- jūrascūciņu dzimta
- jūrasgrunduļu dzimta
- jūraszāļu dzimta
- kaiju dzimta
- kailgliemežu dzimtas
- kakadu dzimta
- kaktusu dzimta
- kaķu dzimta
- kallu dzimta
- kamieļu dzimta
- kāmju dzimta
- kaņepju dzimta
- kannu dzimta
- kaperu dzimta
- kāpnīšu dzimta
- kāpostu dzimta
- karpu dzimta
- kašalotu dzimta
- ķauķu apakšdzimta
- kaulmušu dzimta
- kazuāru dzimta
- ķenguru dzimta
- ķirbjaugu dzimta
- ķirbju dzimta
- ķirmju dzimta
- ķirzaku dzimta
- klaburčūsku dzimta
- kļavu dzimta
- knišļu dzimta
- kobru dzimta
- koksngraužu dzimta
- kokvaržu dzimta
- kolibri dzimta
- kormorānu dzimta
- kotiku apakšdzimta
- kožu dzimta
- krāšņvaboļu dzimta
- krešu dzimta
- krokodilu dzimta
- krupju dzimta
- krustziežu dzimta
- kukaiņdzeņu dzimta
- kurmju dzimta
- lācīšu dzimta
- lāčsomaiņu dzimta
- lāču dzimta
- lancetnieku dzimta
- langustu dzimta
- lapgraužu dzimta
- lapseņu dzimta
- lašu dzimta
- lauru dzimta
- lēcējpeļu dzimta
- lēcējzirnekļu dzimta
- lēļu dzimta
- lemuru dzimta
- lentzivju dzimtas
- līdaku dzimta
- lidvāveru dzimta
- liepu dzimta
- līķvaboļu dzimta
- liliju dzimta
- linu dzimta
- lirastu dzimta
- lobēliju dzimta
- loru dzimta
- lotosu dzimta
- lucīšu dzimta
- lūpziežu dzimta
- lūpziežu dzimta
- magnoliju dzimta
- magoņu dzimta
- mahagonu dzimta
- makreļu dzimta
- malvu dzimta
- mangustu apakšdzimta
- mārīšu dzimta
- matuzāļu dzimta
- mazlēpju dzimta
- melleņu dzimta
- melnuļu dzimta
- mēnesszivju dzimta
- mērkaķu dzimta
- mēslvaboļu apakšdzimta
- miģeļu dzimta
- mimozu dzimta
- miršu dzimta
- mizgraužu dzimta
- mizložņu dzimta
- moskītu dzimta
- mūķeņu dzimta
- muskatu dzimta
- mušķērāju apakšdzimta
- muskusbriežu dzimta
- mušu dzimta
- nakteņu dzimta
- naktssveču dzimta
- narvaļu dzimta
- nātru dzimta
- nēģu dzimta
Atrasts skaidrojumos (200):
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārdzimt Atkārtoti iedzimt.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
- ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
- ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
- neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
- grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
- gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
Atrasts piemēros (200):
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- attēlot Ainavists attēlojis dzimtenes krāšņumu.
- apdziedāt Apdziedāt dzimtenes skaistumu.
- radinieks Āpsis pārstāv sermuļveidīgo dzimtu – tas nozīmē, ka viņš ir sermuļa radinieks.
- dzimts Apskatīt dzimto pilsētu.
- nodevība Apsūdzēt dzimtenes nodevībā.
- pēcnācējs Arī titulētiem dzīvniekiem mēdz piedzimt viduvēji pēcnācēji.
- aristokrātisks Aristokrātiskas dzimtas atvase.
- stublājs Ārstniecības kumelīte ir viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju.
- atbēgt Atbēgt līdz dzimtajām vietām.
- atcere Atceres brīdis rakstnieka dzimtajās mājās.
- atdevīgs Atdevīgs mūžs dzimtās puses ļaužu labklājībai.
- dzīvība Atdot savu dzīvību par dzimteni.
- smiltājs Atdusēties dzimtās zemes smiltājā.
- atdzimt Atdzimt radošai dzīvei.
- atgriezties Atgriezties atpakaļ dzimtenē.
- dzimts Atgriezties dzimtajās mājās.
- trimdinieks Atgriezties dzimtenē no trimdinieka gaitām.
- dzimtene Atgriezties dzimtenē.
- trimda Atgriezties no trimdas dzimtenē.
- skriet Atmiņas skrēja uz dzimto vietu.
- atraut Atraut no dzimtenes.
- atstāt Atstāt dzimteni.
- pie Augs pieder pie kurvjziežu (asteru) dzimtas.
- čemurzieži Augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
- dzimtene Austrālija ir ķenguru dzimtene.
- iedzimtais Austrālijas, Amerikas iedzimtie.
- ievīties Autora valodā ievijas dzimtā novada leksika.
- iesakņoties Autores leksikā iesakņojušies dzimtās puses apvidvārdi.
- ģerbonis Bīronu dzimtas ģerbonis.
- virsdzimta Bišu virsdzimta.
- dzimta Briežu, pīļu, karpu dzimta.
- šķirt Būt šķirtam no mājām, no savas ģimenes, dzimtenes.
- projām Būt tālu projām no dzimtās vietas.
- dižciltīgs Celties no dižciltīgas dzimtas.
- tikreiz Cikreiz cilvēks var sajūsmināties, tikreiz viņš var atdzimt.
- pārdzimt Cilvēks vienā stundā nevar pārdzimt.
- cīnīties Cīnīties par dzimto zemi.
- dzimta Čemurziežu dzimta.
- zilskābe Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos.
- kopdzimtes Daļa uzvārdu latviešu valodā ir kopdzimtes vārdi.
- piesaiste Daļai aizbraucēju saglabājusies cieša piesaiste dzimtenei.
- deportētais Daudzi deportētie neatgriezās dzimtenē.
- dedzīgs Dedzīgi apdzejot dzimto zemi.
- virsdzimta Delfīnu virsdzimta.
- dispanserizēt Dispanserizēt un ārstēt bērnus ar iedzimtām slimībām.
- sentimentāls Doties sentimentālā ceļojumā uz dzimteni.
- mīla dzimtā puse ir viņa lielā mīla.
- puse dzimtā puse.
- dzimts dzimtā vieta, puse.
- vieta dzimtā vieta.
- krasts dzimtais krasts.
- dzimts dzimtais novads, ciems.
- novads dzimtais novads.
- ģenealoģija dzimtas ģenealoģija.
- sakuplot dzimtas koks ir sakuplojis.
- ligzda dzimtas ligzda.
- mauzolejs dzimtas mauzolejs.
- pašlepnums dzimtas pašlepnums.
- dzimta dzimtas pēcteči.
- pirmsācējs dzimtas pirmsācēja.
- relikvija dzimtas relikvija.
- saiets dzimtas saiets.
- sairums dzimtas sairums.
- dzimtbūšana dzimtbūšanas atcelšana.
- atliekas dzimtbūšanas atliekas.
- dzimtbūšana dzimtbūšanas laiki.
- spaidi dzimtbūšanas spaidi.
- dzimtbūtniecisks dzimtbūtnieciskā klaušu iekārta.
- dzimtbūtniecisks dzimtbūtnieciskais jūgs.
- nabags dzimtenē atgriezāmies galīgi nabagi.
- pamāte dzimtene katram ir māte, sveša zeme – pamāte.
- dēls dzimtenes dēli.
- ilgas dzimtenes ilgas.
- mīla dzimtenes mīla.
- dzimtene dzimtenes mīlestība.
- pozicionējums dzimtes pozicionējums.
- dzimtļaudis dzimtļaudis bija muižnieku īpašums.
- dzimtmuižnieks dzimtmuižnieku sapulce.
- dzimtnoma dzimtnomas tiesības.
- posts dzimto māju pamešana radīja izmisumu un postu.
- dzimtsarakstu dzimtsarakstu nodaļa.
- pārzinis dzimtsarakstu nodaļas pārzine.
- slāpes Dzīvot slāpēs pēc dzimtenes.
- parafrāze Ēka veidota kā parafrāze par zvejnieku dzimtas māju.
- eksogāmija Eksogāmija ir laulību partnera meklēšana ārpus savas dzimtas.
- zarots Enija ir visjaunākā atvase kupli zarotajā Lilijas kundzes dzimtā.
- sargāt Esi patriots, sargi dzimto valodu un kultūru!
- etnisks Etniskā dzimtene.
- fenotips Fenotipa veidošanos nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība.
- fon Fon der Rekes dzimtas ģerbonis.
- pirmdzimts Gaidīt pirmdzimto.
- ainava Gleznot dzimtās puses ainavas.
- grāfs Grāfu Borhu dzimta.
- smiltājs Guldīt dzimtenes smiltājā.
- gulēt Gulēt dzimtas kapos.
- sīpolaugi Hiacinšu, amariļļu dzimtas sīpolaugi.
- identificēt Identificēt sevi ar dzimteni.
- izspiest Iebraucēji pamazām izspieda šo teritoriju iedzimtos.
- šķeltne Iedzimta aukslēju šķeltne.
- grācija Iedzimta grācija.
- hidrocefālija Iedzimtā hidrocefālija.
- miopātija Iedzimta miopātija.
- iedzimts Iedzimta muzikalitāte.
- muzikalitāte Iedzimta muzikalitāte.
- nedzirdība Iedzimta nedzirdība.
- neredzība Iedzimta neredzība.
- plikpaurība Iedzimta plikpaurība.
- iedzimts Iedzimtā sirdskaite.
- sliecība Iedzimta sliecība būt patstāvīgam, nepakļāvīgam.
- tālredzība Iedzimta tālredzība.
- patoloģija Iedzimta vielmaiņas patoloģija.
- imunitāte Iedzimtā, iegūtā imunitāte.
- matainība Iedzimta, iegūta matainība.
- sirdskaite Iedzimta, iegūta sirdskaite.
- traucējums Iedzimti garīgas attīstības traucējumi.
- ietekmēt Iedzimtība ietekmē bērnu garīgās spējas.
- pēctecība Iedzimtība ir šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā.
- etioloģisks Iedzimtības etioloģiskā nozīme.
- iedzimtība Iedzimtības teorija.
- idiotisms Iedzimts idiotisms.
- nistagms Iedzimts nistagms.
- iedzimts Iedzimts optimisms.
- iedzimts Iedzimts talants.
- iemīlēt Iemīlēt dzimto pusi.
- dzimta Ieprecēties bagātā dzimtā.
- ieprecēties Ieprecēties stiprā dzimtā.
- vadīt Iespēja apzināti vadīt iedzimtību.
- mazkrievi Ievērojama mazkrievu dzimta.
- virmot Ilgas pēc dzimtenes virmo arvien spēcīgāk.
- pirm- Indoeiropiešu pirmdzimtene.
- pirmdzimtene Indoeiropiešu pirmdzimtene.
- dzimta Izpētīt dzimtas ciltskoku.
- dzimta Izpētīt rožu dzimtas attīstības īpatnības.
- turpretī Ja cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
- dzimtkungs Jaunpils dzimtkungs.
- augstdzimtība Jūsu augstdzimtība.
- labdzimtība Jūsu labdzimtība.
- iedzimtais Kāds iedzimtais parāda ceļu.
- dzimtene Kafijas, tējas dzimtene.
- savdabis Kaut arī svilpji pieder žubīšu dzimtai, tie savā ziņā ir savdabji, jo to dzīves stils būtiski atšķiras no citiem žubīšu dzimtas putniem, kas mājo Latvijā.
- dzimtmuiža Kleistu muiža bijusi liela dzimtmuiža.
- dzimta Kliņģerītes un rudzupuķes ietilpst kurvjziežu dzimtā.
- mežģījums Koriģēt iedzimtu gūžas mežģījumu.
- zarot Kuplā dzimta zaro gan Latvijā, gan ārpus tās.
- sazarot Kupli sazarojusi dzimta.
- ķoniņš Kuršu ķoniņu dzimtas.
- kurvjzieži Kurvjziežu dzimtas augi.
- kvēls Kvēls dzimtenes patriots.
- stostīties Labāk runāšu dzimtajā valodā, nekā kaut ko stostīšos krieviski.
- terminoloģija Latviešu terminoloģijā nav pieņemts šķirt terminus pirmā dzimtā valoda un otrā dzimtā valoda..
- nekatrs Latviešu valodā nekatra dzimte ir zudusi.
- likteņstāsts Lauku dzimtas likteņstāsts.
- dusēt Lauku kapsētā dusēja visi dzimtas senči.
- lietvārds Lietvārda dzimte, skaitlis, locījums.
- kategorija Lietvārdu dzimtes kategorija, skaitļa kategorija.
- saskaņoties Lokāmie skaitļa vārdi saskaņojas ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un locījumā.
- iedzimt Ļaundabīgais audzējs var iedzimt ģenētiski.
- polonēze M. Oginska polonēze "Atvadas no dzimtenes".
- nest Mājas nes dzimtas vārdu.
- mans Mana dzimtene.
- dzimtīpašums Mantot dzimtīpašumu.
- saimniekot Mazdēls saimnieko dzimtas mājās.
- peldošs Mazlēpju dzimtā ietilpst peldoši lakstaugi.
- pamatmotīvs Mīlestība pret Dievu un savu dzimteni ir gaidu darbošanās pamatmotīvs.
- mīlēt Mīlēt dzimtās mājas.
- mukt Mukt atpakaļ uz dzimteni.
- vakarēt Mums ir tradīcija – divas reizes gadā vakarējam dzimtas mājā, visas trīs paaudzes kopā.
- dižmatrozis Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadets dižmatrozis ir dzimtas tradīciju turpinātājs.
- nebrīvs Nebrīvie dzimtļaudis.
- nekatrs Nekatras dzimtes būtne.
- dzimte Nekatras dzimtes lietvārds.
- apguldīt Nelaiķi apguldīja dzimtas kapos.
- nest Nest sirdī dzimtenes mīlestību.
- altāris Nest upurus uz dzimtenes altāra.
- niecināt Niecināt dzimto valodu.
- strāvot No grāmatas lappusēm strāvo autora dzimtenes mīlestība.
- nodot Nodot dzimteni.
- nolādēt Nolādēt visu dzimtu līdz astotajam augumam.
- nomens Nomenu gramatiskās kategorijas – dzimte, skaitlis, locījums.
- novērtēt Novērtēt dzimtās zemes skaistumu.
- pirmdzimtene Ondatru pirmdzimtene ir Amerikas ziemeļdaļa.
- nokļūt Pabūt dzimtajā pusē un nokļūt pie radiem.
- pabūt Pabūt dzimtajās vietās.
- paglabāt Paglabāt dzimtas kapavietā.
- pakavēties Pakavēties dzimtajā pilsētā.
- izmirt Pamazām dzimta izmira.
- piekraste Par šo zivju dzimteni uzskata Klusā okeāna piekrasti.
- pārapbedīt Pārapbedīt mirstīgās atliekas dzimtenē.
- pirmdzimts Pasaulē nācis ģimenes pirmdzimtais.
- patricietis Patriciešu dzimtas.
- pazaudēt Pazaudēt dzimteni.
- paziņot Paziņot dzimtsarakstu nodaļai par bērna piedzimšanu.
- atceļot Pēc ilgstošas prombūtnes atceļot dzimtenē.
- iedzimtais Pētīt iedzimto dzīves veidu, valodu.
- sakne Pētīt savas dzimtas saknes.
- herpesvīruss Pie herpesvīrusu dzimtas pieder ap 200 vīrusu, kas ir patogēni cilvēkiem.
- piederēt Piederēt pie senas zvejnieku dzimtas.
- mazzemnieks Piedzimt mazzemnieka ģimenē.
- kretīns Piedzimt par kretīnu.
dzimt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV