Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzelt.
Atrasts vārdos (39):
- dzelt:1
- dzelte:1
- atdzelt:1
- dzeltēt:1
- iedzelt:1
- nodzelt:1
- sadzelt:1
- dzeltens:1
- dzelties:1
- apdzeltēt:1
- iedzeltēt:1
- nodzeltēt:1
- padzeltēt:1
- sadzeltēt:1
- dzeltenīgs:1
- dzeltenums:1
- iedzeltens:1
- sadzelties:1
- dzeltenzaļš:1
- zaļdzeltens:1
- dzeltenbalts:1
- dzeltenbrūns:1
- dzeltenmaize:1
- dzeltenraibs:1
- dzeltensārts:1
- krēmdzeltens:1
- okerdzeltens:1
- sārtdzeltens:1
- zeltdzeltens:1
- dzeltenpelēks:1
- oranždzeltens:1
- citrondzeltens:1
- dzeltenrūtains:1
- dzeltensarkans:1
- rūsgandzeltens:1
- sarkandzeltens:1
- zaļgandzeltens:1
- dzeltengatavība:1
- dzintardzeltens:1
Atrasts etimoloģijās (5):
- No grieķu xanthos 'dzeltens' un phyllon 'lapa'. (šķirklī ksantofils)
- No grieķu kirrhos 'dzeltenbrūns'. (šķirklī ciroze)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No latīņu ribes 'plūsma' un flavus 'dzeltens'. (šķirklī riboflavīns)
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (339):
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- gaišmatains Ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
- deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- ksantofils Augu dzeltenais pigments.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
- haki Brūngandzeltens, brūnganzaļš.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- dzelties dzelt (2); durties.
- kost dzelt (par kukaiņiem).
- ēst dzelt, kost (par kukaiņiem).
- dzelte dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- gailene dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- riboflavīns dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- pamatkrāsa dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- polenta dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
- ruds dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- zeltactiņa dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- rūsgans dzeltenīgi sarkanbrūns.
- laškrāsa dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- loss dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
- oranždzeltens dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- rūsgandzeltens dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļgandzeltens dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zaļdzeltens dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zeltdzeltens dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- šartrēze dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- peridots dzeltenzaļš vai brūngans olivīns.
- sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
- sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
- rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam (par augiem, to daļām).
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- magnolija Koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- kizils Krūms ar dzelteniem ziediem un sarkaniem, saldskābiem augļiem [Cornus mas].
- cidonija Krūms ar nelieliem, dzelteniem, ļoti skābiem un aromātiskiem augļiem; henomele.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
- leopards Lauvu ģints plēsējs ar dzelteni melnu plankumainu apmatojumu [Leo pardus].
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- čičunča Nekrāsots, blīvs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- dzeltens kā vasks Neveselīgi dzeltens.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- cieta ola ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- palsens Pelēcīgi iedzeltens.
- palss Pelēcīgi iedzeltens.
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
- bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
- maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
- tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
- sakost Sadzelt (par kukaiņiem).
- siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
- baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- henna Sarkandzeltena augu krāsviela.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- dzeltensārts Sārts ar dzeltenu nokrāsu.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- cukīni Šī auga auglis – neliels, iegarens dārzenis ar zaļu vai dzeltenu mizu.
- papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
- zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, oranžu krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, oranža, krāsa.
- oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
- vaskains Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs.
- krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
- lecitīns Taukiem līdzīga organiska viela, ko satur, piem., dzīvnieku aknas, olas dzeltenums, saulespuķu sēklas.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltlietus; zeltalietus; zeltlija.
- karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
- dzeltens kā vasks Tīkami dzeltens; gaiši dzeltens.
- guava Tropiskais auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
- hurma Tropu un subtropu koks ar dzelteniem vai oranžsarkaniem saldiem augļiem; dateļplūme.
- pusmīksta ola vārīta ola tādā gatavības pakāpē, kad tās dzeltenums ir daļēji šķidrs.
- sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
- kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
- krēmdzeltens Viegli iedzeltens, dzeltenīgi balts.
- pumeks Viegls, porains pelēks, balts, iesārts, dzeltenīgs vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- sinepe Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām šauros pāksteņos.
- nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
- rezēda Viengadīgs lakstaugs ar sīkiem dzeltenzaļiem smaržīgiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
- sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalst Vīst, dzeltēt, nīkt aiz sausuma, mitruma trūkuma.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- dzeltenzaļš Zaļš ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un zaļi krāsu laukumi.
- furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
- padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- okerdzeltens Zeltaini dzeltens, arī gaiši dzeltenbrūns.
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem zaļiem, dzelteniem, iesārtiem, punktotiem saldskābiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
- ziloņkauls Ziloņu ilkņu dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa ilkņiem.
- loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu un tumšām krēpēm.
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
Atrasts piemēros (200):
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- dzeltēt Ābelē brieda un dzeltēja āboli.
- sārtums Āboli ir dzeltenīgi ar vieglu sārtumu.
- aizņirbēt Acu priekšā aizņirbēja dzeltens tauriņš.
- dzelte Ādas dzelte.
- sārtdzeltens Aiz kokiem grimst sārtdzeltena saule.
- apdzeltēt Apdzeltējis papīrs.
- ap- Apdzeltēt.
- segt Āra kafejnīcu sedz spilgti dzeltena nojume.
- dzeltenums Atdalīt olas dzeltenumu no baltuma.
- atdzelt Atdzelt kritizētājam.
- iedzelt Atrast iespēju, kā iedzelt.
- pamatkrāsa Auduma košie ornamenti kontrastē ar maigi dzelteno pamatkrāsu.
- zaļgandzeltens Augs zaļgandzeltenām lapām.
- krāsoties Augustā labības lauki krāsojas dzelteni.
- pāršmaukt Autovadītāji bieži pamanās pāršmaukt pāri krustojumam pie dzeltenās gaismas.
- sākumstadija Auzas ir dzeltengatavības attīstības sākumstadijā.
- sejs Bāldzeltains sejs, ar slēgtiem acu plakstiem, ap tievām lūpām laimes sāpju smaidi..
- bāls Bāli dzeltenīga zāle.
- mēnessirpis Bāli dzeltens mēnessirpis.
- sadzeltēt Baltais krekls sadzeltējis.
- vizbulis Baltais, dzeltenais vizbulis.
- madara Baltās, dzeltenās madaras.
- tauriņš Balts, dzeltens, raibs tauriņš.
- sīkšķiedrains Bērzam ir blāvi dzeltena, sīkšķiedraina koksne.
- padzeltēt Bērzi jau padzeltējuši.
- birt Birst dzeltenas lapas.
- vasks Bojātā āda ir vaska dzeltena.
- birdināt Brāzmas birdina dzeltenās lapas no kokiem.
- pūka Cālēnus klāja dzeltena pūka.
- citrondzeltens Citrondzeltena dālija.
- krokuss Dārzā agri pavasarī zied zili, dzelteni un balti krokusi.
- sadzeltēt Dārzā lociņi galīgi sadzeltējuši.
- sārtdzeltens Debesis apgaismo sārtdzeltens blāzmojums.
- dzintardzeltens Dīķī sēž vardes dzintardzeltenām acīm.
- akācija dzeltenā akācija.
- dzeltens dzeltenā akācija.
- akmeņlauzīte dzeltenā akmeņlauzīte.
- bērzlape dzeltenā bērzlape.
- cielava dzeltenā cielava.
- dzeltens dzeltenā cielava.
- medains dzeltena diena skrien medainām kājām No liepas ziedos uz bišu mājām.
- dienziede dzeltenā dienziede.
- dzegužkurpīte dzeltenā dzegužkurpīte.
- dzeltens dzeltena gaisma.
- ilzīte dzeltenā ilzīte.
- kaķpēdiņa dzeltenā kaķpēdiņa.
- palete dzeltenā krāsu palete.
- krimilde dzeltenā krimilde.
- kurpīte dzeltenā kurpīte.
- lilija dzeltenā lilija.
- lucerna dzeltenā lucerna.
- lupīna dzeltenā lupīna.
- gaismot dzeltena mārtiņroze gaismo kā saulīte.
- paprika dzeltenā paprika.
- dzeltens dzeltenā rase.
- rezēda dzeltenā rezēda.
- salmene dzeltena salmene.
- jeb dzeltenā ūdensroze jeb dzeltenā lēpe.
- zeltgalvīte dzeltenā zeltgalvīte.
- zeltnātrīte dzeltenā zeltnātrīte.
- pamatkrāsa dzeltenā, zilā un sarkanā tiek dēvētas par pamatkrāsām tāpēc, ka nevar tikt radītas, jaucot citu krāsu pigmentus.
- vaigs dzeltenais ābola vaigs.
- amoliņš dzeltenais amoliņš ir lielisks nektāraugs.
- grīslis dzeltenais grīslis.
- lotoss dzeltenais lotoss.
- okers dzeltenais okers.
- sierāboliņš dzeltenais sierāboliņš.
- tārtiņš dzeltenais tārtiņš.
- dzeltens dzeltenais vanags.
- rododendrs dzeltenais, Japānas rododendrs.
- turmalīns dzeltenais, zaļais, sārtais turmalīns.
- rakāties dzeltenajai presei patīk rakāties citu privātajā dzīvē.
- dzeltens dzeltenās bērzlapes.
- kurvītis dzeltenās ilzītes ziedu kurvītis.
- krist dzeltenas kļavu lapas krīt uz ceļa.
- stērste dzeltenās stērstes dziesma "cicicici cīīī-ī" vārdiski bieži tiek tulkota kā "dzer, dzer, dzer pie-nūū".
- dzeltens dzeltenas sveces.
- tulpe dzeltenas tulpes.
- raisīt dzeltenās un rūsganās krāsas raisa asociācijas ar rudeni.
- dzeltens dzeltenās vizbulītes.
- trompetnarcise dzeltenās, baltās trompetnarcises.
- rubīnsārts dzeltenas, rūsganas, rubīnsārtas kļavu lapas.
- jāņuzāles dzeltenbaltās jāņuzāles.
- dzeltenbalts dzeltenbaltas lefkojas.
- dzeltenbalts dzeltenbalti ziedi.
- dzeltenbrūns dzeltenbrūna kamene.
- vizlains dzeltenbrūns vizlains smilšakmens.
- kakadu dzeltencekula kakadu.
- kartupelis dzelteni kartupeļi.
- sniegains dzelteni nosniga kļavas. Sniegaini ievas snieg. Ar ziediem piesnigs pļavas. Vai, cik saldi tur stieg!
- dzeltens dzelteni sarkanas liesmas.
- dzeltens dzeltenie ķieģeļi.
- pakariņš dzeltenie nārbuļu ziedu pakariņi.
- saulkrēsliņš dzeltenie saulkrēsliņi ir Latvijā visbiežākā saulkrēsliņu suga, tie sastopami ūdenstilpju krastos, pārmitrās pļavās un purvu apmalēs.
- dzeltenīgs dzeltenīga gaisma.
- kvēle dzeltenīga kvēle debess malā.
- fēces dzeltenīgas fēces.
- streikot dzeltenīgi acu baltumi var liecināt, ka jums streiko aknas.
- dzeltenīgs dzeltenīgi mati.
- sūnzaļš dzeltenīgi sūnzaļš.
- aplikums dzeltenīgs aplikums.
- jaunpiens dzeltenīgs jaunpiens.
- dzeltenīgs dzeltenīgs papīrs.
- klaidoņpele dzeltenkakla klaidoņpele.
- dzeltenmaize dzeltenmaize ar ogām.
- birums dzelteno lapu birums.
- dzeltenpelēks dzeltenpelēki putekļi.
- dzeltenraibs dzeltenraibas olas.
- dzeltenrūtains dzeltenrūtains lakats.
- pūkojums dzeltens cāļu pūkojums.
- dzeltens dzeltens taurenis.
- taurenis dzeltens taurenis.
- urīns dzeltens urīns.
- kreppapīrs dzeltens, sarkans kreppapīrs.
- dzeltensarkans dzeltensarkans autobuss.
- dzeltensarkans dzeltensarkans galdauts.
- dzeltensārts dzeltensārta saule.
- dzeltensārts dzeltensārtas neļķes.
- ķauķītis dzeltensvītru ķauķītis.
- piekaisīt dzeltenu rudens lapu piekaisītas ielas.
- zemčaumalas dzeltenumu apņem biezs olbaltuma apvalks, ko klāj divi zemčaumalas apvalki.
- dzeltenzaļš dzeltenzaļā pļavā ganās govis.
- dzeltenzaļš dzeltenzaļas sporas.
- dzeltenzaļš dzeltenzaļš planktons.
- karodziņš Dzelzceļa pārbrauktuves dežurants ar dzeltenu karodziņu.
- strutene Dzijas krāsošanai izmanto svaigus, ziedošus struteņu lakstus, no tiem var iegūt dzeltenīgus un zaļus toņus.
- dzintardzeltens Dzintardzelteni rožu ziedi.
- dzintardzeltens Dzintardzeltens medus.
- visāds Dzirdēts, ka meitas krāso matus dzeltenus, melnus, baltus un sarkanus, un visādus – uz priekšu un atpakaļ.
- zils Eiropas Savienības karogā uz zila fona apli veido dzeltenas zvaigznes.
- sviestene Esmu saplūcis dzeltenās sviestenes.
- vēzītis Filmā [rāda] .. zirgus ar krāsainām dzeltenām, oranžām saitēm virs kāju vēzīšiem.
- fizālis Fizālis parasti ir dzelteni zaļā vai dzelteni oranžā krāsā.
- zaļgandzeltens Forsītija pavasarī uzzied zaļgandzelteniem ziediem.
- gaiš- Gaišdzeltens.
- piekrāsa Gaiši dzeltens ar zaļu piekrāsu.
- saulpuķe Gleznā attēlotas gaišdzeltenas saulpuķes.
- šļakatains Gleznas centrā ir šļakataini triepts dzeltens laukums.
- sadzeltēt Gurķu stādi dobē sadzeltējuši.
- dzeltens Ģērbies tikai dzeltenā.
- iedzelt Iedzelt savai sāncensei.
- iedzeltēt Iedzeltējis gurķis.
- iedzeltēt Iedzeltējis papīrs.
- virskrāsa Iedzeltena ābolu krāsa ar sārtu virskrāsu.
- rezēda Iedzeltenā rezēda.
- iedzeltens Iedzeltena starmešu gaisma.
- iedzeltens Iedzeltens ķirbis.
- iedzeltens Iedzeltens sviests.
- ie- Iedzeltens.
- dzeltens Iekārtot istabu dzeltenā.
- margot Ieleja margo dzeltenās puķēs.
- intensīvs Intensīva dzeltenā krāsa.
- sēnīšslimība Ja nagi kļuvuši bālgani vai dzeltenīgi, sabiezē un sāk drupt, tas liecina, ka iegūta sēnīšslimība.
- pārvārīt Ja olas pārvāra, dzeltenums kļūst zilgans un neglīts.
- saplūst Kaķa kažokā brūnā krāsa saplūst ar dzeltenu un rūsganu, veidojot skaistu rakstu.
- zaļdzeltens Kaķis zaļdzeltenām acīm.
- tīklains Kāļi ar dzeltenu, tīklainu mizu.
- nodzeltēt Kartupeļu laksti jau nodzeltējuši.
- uzdzirksteļot Kartupeļu laukā uzdzirksteļo dzeltenās putekšņlapas.
- kasīt Kasīt odu sadzelto roku.
- ietērpties Kļavas ietērpušās zeltaini dzeltu lapu rotā.
- zaļdzeltens Kļavas zied zaļdzelteniem ziediem.
- sasūkt Koki, lapām dzeltējot, sasūc zaros barības vielas.
- dzeltenbrūns Koks ar dzeltenbrūnu stumbru.
- dzeltēt Koku lapas rudenī dzeltēja un sārtojās.
- sadzeltēt Koku lapas šur tur bija sadzeltējušas.
- krēmdzeltens Krēmdzeltenas lefkojas.
- krēmdzeltens Krēmdzelteni ziediņi.
- mēlzieds Kumelītēm ir dzelteni stobrziedi, bet apmalē – balti mēlziedi.
- vasks Kviešu lauks bija vaska dzeltenumā.
- mesties Labības stiebri sāk mesties dzelteni.
- dzeltengatavība Lai iegūtu ražu bez zudumiem, tā jāvāc dzeltengatavībā.
- iedzeltens Lapas metas iedzeltenas.
- lapa Lapas plaukst, dzeltē, nobirst.
- žilbināt Lapotņu košais dzeltenums žilbina.
- olplūme Latvijas dzeltenā olplūme.
- lēts Lēta un dzeltena avīze.
- skudras Lielā dzeltenā skudra.
- nokalst Lielajā sausumā nodzeltēja un nokalta zāle.
- ielidot Logā ielido nodzeltējusi kļavas lapa.
- loki Loki sāk dzeltēt.
- mirgot Luksoforā mirgoja dzeltenais signāls.
- sīkporains Maizes mīkstums ir dzeltens, sīkporains.
- stobrzieds Margrietiņām mēlziedi balti, bet stobrziedi – zaļgandzelteni.
- mārtiņroze Mārtiņrozes dzeltenā, tumši bordo krāsā.
- puduris Mārtiņrožu bālie, dzeltenie un violetie puduri ir vai ik pie katras mājas.
- piesist Masai piesit klāt olas dzeltenumu.
- medains Medaini dzeltens.
- salēkties Mēs salecamies kā dzelti.
- zaļdzeltens Meža malā atdūrāmies pret zaļdzelteni svītrotiem robežstabiem.
- sēnesveida Namiņš bija sēnesveida, dzeltenā krāsā.
- kniest Nātru sadzeltās rokas stipri kniesa.
- netīrs Netīri dzeltens.
- nodzeltēt No kokiem krita nodzeltējušas lapas.
- līt No loga līst dzeltenīga gaisma.
- nodzeltēt No sausuma nodzeltējusi zāle.
- sadzeltēt No smēķēšanas sadzeltējuši zobi.
- nodzeltēt Nodzeltējušas papīra lapas.
dzelt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV