Paplašinātā meklēšana
Meklējam dabūt.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (38):
- dabūt (ar) siksnu
- dabūt (kādu) savā pusē
- dabūt apakš zemes
- dabūt bērnu
- dabūt cauri
- dabūt galu
- dabūt garu degunu
- dabūt gatavu
- dabūt just
- dabūt kurvīti
- dabūt mācību
- dabūt nost no ceļa
- dabūt pa ādu
- dabūt pa bieti
- dabūt pa galvu
- dabūt pa kaklu
- dabūt pa kūkumu
- dabūt pa mīkstumiem
- dabūt pa mizu
- dabūt pa purnu
- dabūt pa seksti
- dabūt pār lūpām
- dabūt pie malas
- dabūt rokā
- dabūt savās rokās
- dabūt savos nagos
- dabūt sirmus matus
- dabūt sutu
- dabūt trūkties
- dabūt uz kājām
- dabūt vēju
- dabūt vietu
- dabūt vilka pasi
- dabūt žagarus
- dabūt zem jumta
- dabūt zem zemes
- dabūt zināt
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.)
Atrasts skaidrojumos (138):
- aizvākt Aizdabūt projām (kādu).
- sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atmūķēt Ar grūtībām atslēgt, atdabūt vaļā.
- iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
- izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
- sakasīt Ar grūtībām sadabūt.
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- aizmocīt Ar grūtībām, mokām aizdabūt.
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
- lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
- dabūt (ar) siksnu dabūt pērienu.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- ņemt Gūt, dabūt (ko).
- ķert Gūt, dabūt.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izķeksēt Izvilkt, izņemt, izdabūt.
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt (ko).
- izkārpīt Kārpot (zemi, sniegu), izdabūt (ko).
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkasīt Kasot dabūt nost.
- izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
- izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā, atraisīt.
- izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
- paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
- paraudzīt Pameklēt, sadabūt.
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- izpurināt Purinot izdabūt ārā (no kā).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izplēst Sadabūt ar grūtībām (ko).
- sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
- sagrābāt Sadabūt, sameklēt.
- sagrābstīt Sadabūt.
- sagramstīt Sadabūt.
- ielocīt Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
- izraut Sameklēt, sadabūt.
- sadzenāt Sameklēt, sadabūt.
- sadzīt Sameklēt, sadabūt.
- saganīt Sameklēt, sadabūt.
- izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
- izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- izsmalstīt Smalstot izdabūt.
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- atspiest Spiežot dabūt vaļā.
- deficīts Tāds, kas nav pietiekamā daudzumā; tāds, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pietiekamā daudzumā.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, caur kurieni).
- attīt Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- piedabūt Uzdabūt.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot nodabūt (ko lejā, zemē).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- attaisīt Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
- aizvilināt Vilinot aizdabūt (prom).
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ievilināt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā.
- ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā; dabūt savā varā.
- ķeksēt Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.)
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
dabūt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV