Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam voti.

Atrasts vārdos (29):

Atrasts etimoloģijās (4):

No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (200):

veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nokratīt Atbrīvoties (no kā).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
atdot galus attauvoties.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
atgaiņāties Censties atbrīvoties.
raisīties Censties atbrīvoties.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
sildīties Gatavoties, iesildīties.
riktēties Gatavoties, taisīties.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
ietecēties Ienākties, nogatavoties.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
ienākties Nogatavoties.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
vīstīt dūres paust naidu, gatavoties atmaksāt.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
aut kājas posties, gatavoties ceļam.
atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
sarīkoties Sagatavoties (kā) veikšanai.
saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
saposties Sagatavoties (kādam nolūkam).
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sagatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
gatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
savīkstīties Sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
lipīgs Tāds, kas pielīp un no kura nevar atbrīvoties.
nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
tiekties Tuvoties (kam), sniegties (pēc kā).
iet uz galu tuvoties nobeigumam, beigties.
iet uz beigām tuvoties nobeigumam, beigties.
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
klaudzināt pie durvīm tuvoties, būt tuvu.
klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu.
nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties.

Atrasts piemēros (191):

sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
padzīvoties Aizbraukt padzīvoties vasarnīcā.
ardievoties Aizejot ardievoties.
dibens Alas dibenā tek avotiņš.
madarojums Anša Cīruļa madarojumi 1937. gadā apbalvoti Pasaules mākslas un tehnikas izstādē Briselē.
skuba Ar skubu gatavoties ciemiņu sagaidīšanai.
tvans Atbrīvoties no baiļu tvana.
kaklakungs Atbrīvoties no kaklakungiem.
konservatīvisms Atbrīvoties no konservatīvisma.
slogs Atbrīvoties no kredītu sloga.
apsēstība Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.
žņaugs Atbrīvoties no negatīvo emociju žņauga.
nomāktība Atbrīvoties no nomāktības.
patmīla Atbrīvoties no patmīlas.
postkomunisma Atbrīvoties no postkomunisma mantojuma.
sasaistītība Atbrīvoties no sasaistītības.
sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
skāviens Atbrīvoties no skāvieniem.
tumšs Atbrīvoties no skumjām un tumšām domām.
spaidi Atbrīvoties no sociāliem spaidiem.
spānieši Atbrīvoties no spāniešu jūga.
pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
apskāviens Atbrīvoties no vīrieša ciešajiem apskāvieniem.
at- Atdzīvoties.
vārdlietojums Atrasto vārdlietojumu avoti.
iedzīvoties Ātri iedzīvoties jaunajā klasē.
atsaukties Atsaukties uz pirmavotiem.
pirmavots Atsaukties uz pirmavotiem.
minerālavots Aukstie, karstie minerālavoti.
satecēt Avoti satecēja kopā, veidojot strautu.
iztecēt Avotiņš iztek no klints pakājes.
iedzīvoties Bērns nevar iedzīvoties savā bērnudārza grupiņā.
speķains Cepeškrāsnī gatavotie ēdamie ir mazāk speķaini.
tiltiņš Cīkstonis aizstāvoties nostājas tiltiņa pozīcijā.
antioksidants Dabisko antioksidantu avoti.
darbīgs Darbīgi avoti.
pirmavots Datu bāzes pirmavoti.
uzvirst Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
eidžisms Eidžisms, stereotipisks priekšstats par kādam noteiktam vecumam neiespējamu vai nepiemērotu darba nozari vai profesijas īstenošanu, ir sabiedrības nespēja atbrīvoties no bailēm no neapturama dabas procesa.
balastvielas Galvenie balastvielu avoti ir labības produkti.
aizceļot Gatavoties aizceļot.
ceļš Gatavoties ceļam.
gatavoties Gatavoties ceļojumam.
vēsture Gatavoties eksāmenam mākslas vēsturē.
eksāmens Gatavoties eksāmeniem.
gatavoties Gatavoties eksāmeniem.
finišs Gatavoties finišam.
iestājeksāmens Gatavoties iestājeksāmeniem augstskolā.
posms Gatavoties iestājeksāmenu posmam augstskolā.
iesvēte Gatavoties iesvētei.
gatavoties Gatavoties izbraukšanai jūrā.
izlaidums Gatavoties izlaidumam.
izlūkgājiens Gatavoties izlūkgājienam ienaidnieka aizmugurē.
pirmatskaņojums Gatavoties jaunā albuma pirmatskaņojumam.
kolokvijs Gatavoties kolokvijam.
konfirmācija Gatavoties konfirmācijai.
kontroldarbs Gatavoties kontroldarbam.
kopdzīve Gatavoties kopdzīvei ar dēla ģimeni.
noslēgums Gatavoties mācību gada noslēgumam.
pēceksāmens Gatavoties pēceksāmenam.
pirmizrāde Gatavoties pirmizrādei.
ofensīva Gatavoties plašai ofensīvai.
polārekspedīcija Gatavoties polārekspedīcijai.
priekšāstāvošs Gatavoties priekšāstāvošajiem svētkiem.
priekšfināls Gatavoties priekšfināla sacensībām hokejā.
gatavoties Gatavoties sacensībām.
tūre Gatavoties sacensību pēdējai tūrei.
gatavoties Gatavoties sējai.
gatavoties Gatavoties spodrības nedēļai.
startēt Gatavoties startēt vasaras olimpiskajās spēlēs.
gatavoties Gatavoties studijām augstskolā.
sudrabkāzas Gatavoties sudrabkāzām.
gatavoties Gatavoties svētkiem, jubilejai.
šāsvasaras Gatavoties šāsvasaras dziesmu svētkiem.
viesības Gatavoties viesībām.
gatavoties Gatavoties viesu uzņemšanai.
drausmīgs Iedzīvoties drausmīgās iesnās.
iedzīvoties Iedzīvoties drausmīgās iesnās.
iedzīvoties Iedzīvoties lielās nepatikšanās.
iedzīvoties Iedzīvoties mantā.
sviedri Iedzīvoties no citu sviedriem.
iedzīvoties Iedzīvoties par vairākiem tūkstošiem.
iedzīvoties Iedzīvoties parādos.
iedzīvoties Iedzīvoties tulznās.
iedzīvoties Iedzīvoties uz lētticīgo rēķina.
ie- Iedzīvoties. (Koris jau labi) iedziedājies.
tuvoties Iemācīties, kā pareizi tuvoties sievietei.
tuvoties Ilgās diskusijās tuvoties patiesībai.
infekcija Infekcijas perēklis, avoti.
Sunna Ir divi islāma pamatavoti – Dieva vārds, kas fiksēts Korānā, un Sunna, kurā attēloti pravieša Muhameda vārdi un darbi.
izdzīvoties Izdzīvoties kā pa kāzām.
izdzīvoties Izdzīvoties pa vairākām vietām.
izejviela Izejvielu avoti, resursi.
gavote Izpildīt gavoti.
vadzvaigzne Izvēlēties vadzvaigzni, kurai tuvoties var bezgalīgi.
rītnakts Jāsāk gatavoties rītnakts pasākumam.
apdzīvots Jaunie nami jau pilnībā apdzīvoti.
pirmavots Jūgendstila pirmavoti.
nodzīvoties Kā var tik zemu nodzīvoties?
strāvot Kalnu aizās strāvo minerālūdeņu avoti.
attauvoties Kapteinis lika mums attauvoties.
karsts Karstie avoti.
samieloties Kārtīgi samieloties ar lauku mājās gatavotiem labumiem.
ņoki Klasiskie ņoki tiek gatavoti no kartupeļiem, miltiem un olas.
sezona Kopumā sezonā aizvadītas 22 spēles, kurās izcīnītas 15 uzvaras un piedzīvoti 7 zaudējumi.
sēravots Ķemeru sēravoti.
pūķis Labāk tam pūķim netuvoties!
priekšnesums Labi sagatavoti priekšnesumi.
sagatavot Labi sagatavoti speciālisti.
saraudzīt Lai saraudzītu apslēpto, vispirms der atbrīvoties no ierastā.
laikus Laikus sagatavoties mācībām.
avotiņš Lielais, mazais avotiņš.
lietisks Lietiskie etnogrāfijas avoti.
līšus Līšus tuvoties ledū ielūzušajam.
nogatavoties Ļaut sieram nogatavoties.
mājrūpniecisks Mājrūpnieciski izgatavoti krēsli.
satuvoties Mātei un meitai jācenšas satuvoties, izprast vienai otru.
suseklis Matus sukāja ar kaula un raga ķemmēm, kā arī no cūku sariem izgatavotiem susekļiem.
mērķtiecīgs Mērķtiecīgi gatavoties sacensībām.
Māra Mīļā Māra, Piena māte, Dod man savu labumiņu, Lai pieniņš govīm tek Kā no Māras avotiņa.
nepietiekams Nepietiekami sagatavoties mācību stundām.
mugurpuse Netuvoties zirgam no mugurpuses.
pārgatavoties Nevajag pasākumam pārgatavoties.
izlauzties No klinšu spraugām izlaužas avoti.
tampons No marles gatavoti tamponi.
šķirbains No mitriem dēļiem gatavoti būrīši izžūstot kļūst šķirbaini.
virst No zemes virda avotiņš.
nodzīvoties Nodzīvoties līdz bankrotam.
nodzīvoties Nodzīvoties līdz pēdējam.
nodzīvoties Nodzīvoties tik tālu, ka makā tikai 10 santīmu.
nopietns Nopietni strādāt, gatavoties koncertam.
atdzīvoties Notirpusī roka sāk atdzīvoties.
nogatavoties Ogas jau sāk nogatavoties.
gardums Pacienāt ar lauku mājās gatavotiem gardumiem.
padzīvoties Padzīvoties pie radiem.
pareizticība Pareizticībā par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus un Svēto tradīciju – septiņu ekumenisko koncilu, kā arī vietējo koncilu lēmumus, senus liturģiskos tekstus un baznīcu tēvu sacerējumus.
padzīvoties Pāris stundas padzīvoties pa rotaļlaukumu.
pār- Pārpurvoties.
sekundants Pēc sekundantu komandas pretinieki sāk viens otram tuvoties.
padzīvoties Pēc skolas padzīvoties svaigā gaisā.
pienācīgs Pienācīgi sagatavoties pavasara sējai.
steķis Pietauvoties pie steķiem.
pietuvoties Pietuvoties problēmas atrisinājumam.
pietuvoties Pietuvoties savam mērķim.
pietuvoties Pietuvoties senču mantojumam.
pietuvoties Pietuvoties sievietes pasaulei.
pirmavots Pirmavoti un sekundārie avoti.
krist Pirmo latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustiem.
pietuvoties Policisti mēģina pietuvoties bruņotam noziedzniekam.
priekšlaikus Priekšlaikus sagatavoties plūdiem.
avots Promocijas darbā izmantotie avoti.
proteīns Proteīna avoti uzturā.
samistrot Raksts samistrots no dažādiem avotiem.
kārniņš Rievoti kārniņi.
rievots Rievotie terases dēļi.
gatavoties Rudzi sāk gatavoties.
sazilēt Sagatavotie zāģbaļķi sazilē krautuvēs.
sagatavoties Sagatavoties darba pārrunām.
sagatavoties Sagatavoties ekonomiskai krīzei.
iespējams Sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
sagatavoties Sagatavoties iestāju eksāmeniem.
sagatavoties Sagatavoties ilgai vienatnei.
sagatavoties Sagatavoties ilgākam braucienam.
kāpiens Sagatavoties kāpienam kalnā.
sagatavoties Sagatavoties startam sacensībās.
sagatavoties Sagatavoties uz visļaunāko.
akmeņsāls Sāls paneļi ir izgatavoti no akmeņsāls kristāliem.
sarkanbalts Sarkanbaltie norobežojumi brīdina iedzīvotājus netuvoties māju sienām, lai izsargātos no krītošām lāstekām.
kūri Seno kūru apdzīvotie novadi.
sērūdens Sērūdens avoti.
sērūdeņradis Sērūdeņraža minerālūdens avoti.
sfragistika Sfragistika izzina zīmogu izcelšanos, attīstību, formas, to piestiprināšanas veidus, materiālus, no kādiem tika izgatavoti zīmogi, kā arī ziņas par zīmogu nodevām un zīmogu viltošanu.
siltums Siltuma avoti.
piestrāvot Sirsnīga humora piestrāvoti stāsti.
sirsnīgs Sirsnīgi gatavoties eksāmeniem.
nodzīvoties Slimības dēļ vairāk nekā mēnesi nodzīvoties pa māju.
slīpraksts Slīprakstā rakstīti publikācijā izmantotie avoti.
hidroģeoloģija Staiceles dzelzs avoti no hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāls dabas veidojums.
straujš Strauji tuvoties.
pieejamība Tēlnieka pieejamība, prasme ātri tuvoties citiem dažu labu pavedināja sevi pieskaitīt Zāles tuviem paziņām vai pat draugiem.
toksīni Toksīni nonāk mūsu organismā no dažādiem avotiem.
trūkt Trūka laika sagatavoties eksāmenam.
viegls Tuvoties meitenei viegliem soļiem.
tuvoties Tuvoties pretimnācējam.
ultraviolets Ultravioletā starojuma avoti.
pārpurvoties Upes krasti vietām sāk pārpurvoties.
striķis Uzbrucēji sievieti sasējuši, bet viņai izdevies no striķiem atbrīvoties.
pirmavots Uzzināt no pirmavotiem.
pirmavots Viens no Latvijas vēstures pirmavotiem ir Indriķa hronika.
apspalvots Zaķēni piedzimst pilnīgi apspalvoti.
ziņa Ziņu avoti.

voti citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV