Paplašinātā meklēšana
Meklējam voti.
Atrasts vārdos (29):
- voti:1
- avotiņš:1
- tuvoties:1
- dievoties:1
- dzīvoties:1
- prāvoties:1
- gatavoties:1
- satuvoties:1
- spalvoties:1
- apdzīvoties:1
- apsievoties:1
- ardievoties:1
- atdzīvoties:1
- attauvoties:1
- ieblāvoties:1
- iedzīvoties:1
- izdzīvoties:1
- nodievoties:1
- nodzīvoties:1
- padzīvoties:1
- pietuvoties:1
- sadzīvoties:1
- apspalvoties:1
- nogatavoties:1
- pārpurvoties:1
- pietauvoties:1
- sagatavoties:1
- pārgatavoties:1
- pārkrievoties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (207):
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
- saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
- tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nokratīt Atbrīvoties (no kā).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
- šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
- likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
- izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
- relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- atdot galus attauvoties.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
- izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
- noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
- klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- atgaiņāties Censties atbrīvoties.
- raisīties Censties atbrīvoties.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
- ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
- taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
- ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
- sildīties Gatavoties, iesildīties.
- riktēties Gatavoties, taisīties.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
- mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
- ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
- ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
- nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
- atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
- pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nolavīties Lavoties nonākt lejā, zemē.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
- mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
- ienākties Nogatavoties.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
- atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- vīstīt dūres paust naidu, gatavoties atmaksāt.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- aut kājas posties, gatavoties ceļam.
- atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt (1); pietuvoties.
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- sarīkoties Sagatavoties (kā) veikšanai.
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- saposties Sagatavoties (kādam nolūkam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
- sagatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- gatavot stundu sagatavoties, arī gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
- sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
- savīkstīties Sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
- nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
- pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
- nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- mantkārīgs Tāds, kam ir pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību, iedzīvoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lipīgs Tāds, kas ir viegli un ātri atkārtojams, iegaumējams u. tml. un no kā grūti atbrīvoties.
- lipīgs Tāds, kas pielīp un no kura nevar atbrīvoties.
- nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
- tiekties Tuvoties (kam), sniegties (pēc kā).
- iet uz galu tuvoties nobeigumam, beigties.
- iet uz beigām tuvoties nobeigumam, beigties.
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- klaudzināt pie durvīm tuvoties, būt tuvu.
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu.
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties.
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, mesties klāt.
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
- arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
- arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
voti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV