Paplašinātā meklēšana

Meklējam līst.

Atrasts vārdos (43):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (159):

aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizblandīties Aizklīst.
aizvazāties Aizklīst.
noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
atkulties Atklīst.
pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
līdējs Darītājs --> līst [1].
gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izšķīst Izklīst (piem., par pūli).
pagaist Izklīst, izzust; izgaist.
izgaist Izklīst; izzust.
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
izkūpēt Izzust, izgaist, izklīst.
šķīst Jukt, plīst.
pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
mētāties riņķī klaiņot, klīst.
dauzīties Klaiņot, klīst.
valkāties Klaiņot, klīst.
maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
kulties Klīst, klaiņot.
maldīties Klīst, klaiņot.
klimst Klīst, klejot.
vazāties Klīst, staigāt apkārt.
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
paklīst Noklīst, pazust.
aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
izklīdināt Panākt, ka izklīst.
uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
iet pušu pārplīst.
uzplīst Pārplīst.
apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
sprāgt Plīst, plaisāt (par augu daļām).
pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
izplīst Plīstot atdalīties.
pārplīst Plīstot izjukt.
izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
paklīst Sadaloties izzust, izklīst.
izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
riepa plīst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
riepa sprāgst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
šķērsis Šķērsvirzienā novietots stienis, līste u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
lietains Tāds, kad bieži līst lietus.
klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
uzklimst Uzklīst.
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.

līst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV