Paplašinātā meklēšana
Meklējam līst.
Atrasts vārdos (43):
- līst:1
- līst:2
- blīst:1
- klīst:1
- līste:1
- plīst:1
- aplīst:1
- atlīst:1
- ielīst:1
- izlīst:1
- nolīst:2
- nolīst:1
- palīst:1
- salīst:1
- uzlīst:1
- aizlīst:1
- applīst:1
- atklīst:1
- atplīst:1
- ieklīst:1
- ieplīst:1
- izblīst:1
- izklīst:1
- izplīst:1
- noklīst:1
- noplīst:1
- paklīst:1
- pārlīst:1
- pielīst:1
- saplīst:1
- uzblīst:1
- uzklīst:1
- uzplīst:1
- aizklīst:1
- aizplīst:1
- pārplīst:1
- pieblīst:1
- pieklīst:1
- seglīste:1
- grīdlīste:1
- klīsteris:1
- stūrlīste:1
- neplīstošs:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- (iz)līst no ādas laukā
- (iz)līst vai no ādas (ārā)
- (kā) zemē ielīst
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- dubults neplīst
- galva plīst pušu
- grīdas līste
- ielīst kāda ādā
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci
- izlīst no savas ādas
- klīstošais holandietis
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- līst galvā
- līst kapā
- līst līdumu
- līst pa visām vīlēm ārā
- līst priekšā
- līst virsū
- lūst vai plīst
- no kauna (vai) zemē ielīst
- noklīst neceļos
- noklīst no ceļa
- plīst (vai) aiz skaudības
- plīst (vai) aiz ziņkārības
- plīst (vai) no skaudības
- plīst (vai) no ziņkārības
- plīst (vai) pušu
- plīst (vai) pušu aiz dusmām
- plīst (vai) pušu no dusmām
- plīst aiz smiekliem
- plīst no smiekliem
- plīst vai lūst
- riepa plīst
- sirds pielīst
- sirds plīst (vai) pušu
Atrasts skaidrojumos (179):
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizblandīties Aizklīst.
- aizvazāties Aizklīst.
- noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- atkulties Atklīst.
- pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
- spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
- klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
- līdējs Darītājs --> līst [1].
- gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
- nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
- izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
- izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- aizplīst Iesākt plīst; mazliet ieplīst.
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izšķīst Izklīst (piem., par pūli).
- pagaist Izklīst, izzust; izgaist.
- izgaist Izklīst; izzust.
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- izkūpēt Izzust, izgaist, izklīst.
- šķīst Jukt, plīst.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
- klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
- dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
- mētāties riņķī klaiņot, klīst.
- dauzīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
- kulties Klīst, klaiņot.
- maldīties Klīst, klaiņot.
- klimst Klīst, klejot.
- vazāties Klīst, staigāt apkārt.
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
- noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- kūņoties līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- lodāt līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- ložņāt līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- seglīste līste (kā) pārsegšanai.
- stūrlīste līste stūru nosegšanai.
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- pielīt līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- pielīt līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- pielīt līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
- pielīt līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
- aizlīt līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- atlīt līstot atvirzīties atpakaļ.
- ielīt līstot ievirzīties (kur iekšā).
- izlīt līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- izlīt līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- nolīt līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
- salīt līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- pārlīt līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- salīt līstot, arī plūstot savienoties.
- mazgāt līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
- nolīt līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- paklīst Noklīst, pazust.
- aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
- klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
- liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
- izklīdināt Panākt, ka izklīst.
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- iet pušu pārplīst.
- uzplīst Pārplīst.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- sprāgt Plīst, plaisāt (par augu daļām).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- izplīst Plīstot atdalīties.
- pārplīst Plīstot izjukt.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
- paklīst Sadaloties izzust, izklīst.
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
- riepa plīst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
- riepa sprāgst saka, ja plīst ar gaisu piepildītā riepas kamera.
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
- pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
- sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
- novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
- pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
- šķērsis Šķērsvirzienā novietots stienis, līste u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
- pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
- lietains Tāds, kad bieži līst lietus.
- klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
- neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
- aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzklimst Uzklīst.
- nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
- ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- rāmis Veidojums (no līstēm, stieņiem u. tml.), kas no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); ietvars.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- ieklīst Aiz biezajām sienām ieklīst reta ārpasaules skaņa.
- nolīt Aiz muguras nolīst smieklu šalts.
- aizezere Aizezerē jau līst.
- aizklīst Aizklīst domās pie bērnības notikumiem.
- aizklīst Aizklīst pasaulē.
- aizlīst Aizlīst aiz skapja.
- aizlīst Aizlīst kaktā palasīt grāmatu.
- palīst Alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
- līste Alumīnija līste slieksnim.
- plīst Apavi plīst.
- aplīst Aplīst ap krūmu.
- aplīst Aplīst ap mājas stūri.
- te Aprīļa mēnesis ir jokains – te spīd saule, te līst lietus, te snieg sniegi un puteņo.
- seglīste Apšuvuma seglīste.
- ielīst Ar grūtībām ielīst hidrotērpā.
- izlīst Ar grūtībām izlīst cauri brikšņiem.
- baigs Ārā baigi līst.
- pārstundas Ārā ik pārstundas līst lietus un pūš drēgns vējš.
- līt Asaras līst.
- plīst Asinsvadi plīst.
- izblīst Augums sāk izblīst.
- aizlīt Bail, ka neaizlīst izārdītais siens.
- salīt Balsis tembrāli salīst kopā.
- atplūst Bangas plīst pret mola akmeņiem un atplūst atpakaļ.
- uzlīt Bērnam uzlīst karsta zupa.
- plīst Bērziem, kļavām jau plīst pumpuri.
- biežs Bieži līst.
- pārplīst Braucot pa bedraino ceļu, pārplīst automašīnas riepa.
- neplīstošs Brilles ar neplīstošiem stikliem.
- paklīst Brīvi paklīst pa veikalu.
- paklīst Burzma pamazām paklīst.
- baskājis Caur puteņiem dziesma kā baskāje klīst..
- saplīst Ceļā saplīst mašīna.
- ielīst Cilvēkā jau nevar ielīst.
- patlaban Debesis ir apmākušās, bet patlaban lietus nelīst.
- līste Dekoratīvā līste.
- seglīste Dekoratīvā seglīste.
- aizklīst Domas aizklīst pagātnē.
- apkārt Domas klīst apkārt.
- klīst Domas klīst tālu projām.
- tālums Domas klīst tālumā.
- pasalt Drusku pasalst un atkal līst, vai kādreiz iestāsies kārtīga ziema?
- klīst Dūmaka sāka klīst.
- klīst Dūmi klīst uz visām pusēm.
- seglīste Durvju seglīste.
- plīst Egļu šķilas labi plīst.
- izlīt Gadās, ka vīns izlīst uz galdauta.
- salīt Gaisma salīst man acīs.
- nolīt Gandarījuma smaids nolīst pār seju.
- pauninieks Gandrīz katru dienu Kalna Kaibēniem klīstot garām kāds pauninieks, un tie tādas mantas [rotas lietas] labprāt ņemot pretim.
- pašķīst Glāze saplīst, vīns un stikla lauskas pašķīst uz visām pusēm.
- apsist Grīdas malas apsistas ar līstītēm.
- stūrlīste Grīdas stūrlīste.
- stūrlīste Griestu plakņu lauzuma un sienu sadures vietās izmanto stūrlīstes.
- turklāt Grūti iet, turklāt ceļš ir apledojis un līst.
- ieklīst Ieklīst vecpilsētā.
- guļammaiss Ielīst guļammaisā.
- ielīst Ielīst jauno eglīšu biezoknī.
- ielīst Ielīst kaktā, kur mierīgāk.
- ielīst Ielīst salmos un tīksmi izstiepties.
- ielīst Ielīst savā istabā un nerādīties.
- ielīst Ielīst šķūnī pārgulēt nakti.
- ie- Ieplīst.
- nolīt Ik pa brītiņam nolīst pa kādai lietus lāsei.
- ir Ir saule spīd, ir lietus līst.
- pielīt Istaba pielīst ar spožu gaismu.
- izlīst Izlīst ārā pa logu.
- izlīst Izlīst caur žogu.
- izlīst Izlīst no alas.
- iesildīt Izlīst no iesildītā guļammaisa.
- izlīst Izlīst no pagraba.
- visviens Izvest suni katru dienu, visviens līst vai snieg.
- izurķēt Ja es kaut ko sāku darīt, man nav miera – vajag visur ielīst, visu saskatīt, izpētīt, izurķēt.
- ielīt Ja ielīst septiņos gulētājos, tad līs septiņas nedēļas.
- stiklgrieznis Ja ir koka logs un saplīst stikls, saimnieks pats to nomainīs, tad būs vajadzīgs stiklgrieznis.
- žākle Ja plūmēm žākles atstāj šauras, zari no ražas smaguma viegli atplīst.
- jauks Jaukais laiks pagājis un līst.
- nepacietīgs Jaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
- joprojām Joprojām līst.
- palīdzēties Kad biju bērns, Nezināju sev palīdzēties, Es savas klīstošās acis Pret sauli cēlu..
- plīst Kāju papēžiem āda kļuvusi sausa un plīst.
- plīst Kastaņiem plīst zaļās čaulas, paverot brūno augli.
- klīst Klīst apkārt.
- baumas Klīst baumas.
- klīst Klīst no viena saimnieka pie otra.
- klīst Klīst pa dārza plašumiem.
- klīst Klīst pa pasauli.
- klīst Klīst pa pilsētu, pa pilsētas ielām.
- sniegains Klīst pa sniegainajām ielām.
- klīst Klīst šaubas.
- visapkārt Klīst visapkārt bez mērķa.
- pasākt Ko lai pasāk ar bērniem, kad visas rotaļas apnikušas, bet ārā līst lietus?
- grīdlīste Koka grīdlīstes.
- līste Koka līste.
- seglīste Koka seglīstes.
- ielīt Krūtīs ielīst prieka vilnis.
- lai Lai lietus līst, tomēr darbu pabeigšu.
- ielīt Laivā ielīst ūdens šalts.
- pārplīst Ledus dīķa malā pārplīst, uzsperot ar kāju.
- mita Lietus līst bez mitas.
- stāja Lietus līst bez stājas.
- bet Lietus līst ne vairs atsevišķām lāsēm, bet šaltīm.
- stāvgāzēm Lietus līst stāvgāzēm.
- līt Lietus līst un līst.
- nolīt Lietus mākoņi nolīst pār laukiem un pļavām.
- vairs Lietus vairs nelīst.
- līst līst alā, pagrabā.
- pārstāja līst bez pārstājas.
- caur līst caur žogu.
- līst līst guļammaisā.
- līst līst istabā pa logu.
- kā līst kā no spaiņa.
- līst līst kokā.
- līst līst krūmus.
- guļvieta līst laukā no iesildītas guļvietas.
- lēns līst lēns un vienmuļīgs lietus.
- līst līst līdumu.
- līst līst mežu.
- miga līst migā.
- līst līst pa kāpnēm uz jumta.
- līst līst pār sētu.
- līst līst rāpus.
- līt līst savāds gurdums.
- līt līst sirdī zvaigžņots miers.
- četrrāpus līst uz priekšu četrrāpus.
- līst līst uz vēdera.
- viens līst vienā līšanā.
- jau līst, kā jau rudenī.
- plīst Lūpu kaktiņi plīst.
- pārplīst Magones auglis pārplīst, un no tā izbirst sēklas.
- staigāt Mākoņi staigā visapkārt, bet lietus nelīst.
- klīst Mātes sejā neapmierinātība sāka klīst.
- ielīst Mēģināt ielīst pa vēdlodziņu.
- paklīst Mierīgi paklīst pa pļavām un mežmalām.
- paklīst Migla paklīst.
- līst Nācās līst pa bieziem krūmiem.
- izklīst Nakts izjūtas pamazām izklīst.
- ārā Negribas līst ārā no guļammaisa.
- līst Negribas līst ārā no mājas tādā lietū.
- līst Negribas vēl līst gultā.
- nenoturīgs Nenoturīgs, klīstošs skatiens.
- ne- Neplīst.
- neplīstošs Neplīstošā stikla logs.
- neplīstošs Neplīstošie trauki.
- salīt Nespēks, nogurums salīst locekļos.
- ielīst Nevaru vairs ielīst savā vecajā mētelī.
- līt No airiem līst ūdenslāses.
- līt No dušas līst ūdens.
- uzlīt No jaunceltnes mašīnai uzlīst betona maisījums.
- karstums No karstā dzēriena ķermenī ielīst karstums.
- ielīt No karstās tējas ķermenī ielīst siltums.
- svelme No kauna vaigos ielīst svelme.
- ielīt No lampiņas istabā ielīst vāja gaisma.
- līt No loga līst dzeltenīga gaisma.
- ielīt No strūklakas ūdens ielīst baseinā.
- nobeicēt Nobeicēt grīdas līsti ar tumšu beici.
- neceļš Noklīst neceļos.
- noklīst Noklīst no galvenās sarunas tēmas.
- noklīst Noklīst no iecerētā maršruta.
- nolatot Nolatot sienu ar koka līstēm.
- pielīt Nolikt mucu, lai tā pielīst ar ūdeni.
- nolīt Nolīst auksti sviedri.
- nolīst Nolīst bēniņos.
- nolīst Nolīst cirsmu.
- nolīst Nolīst dažus metrus.
- noraudāties Nolīst kaktiņā un noraudāties.
- nolīst Nolīst krūmos.
- nolīst Nolīst līdumu.
- nolīst Nolīst no jumta.
- nolīst Nolīst no koka.
- nolīst Nolīst pagultē.
- nolīt Nolīst pirmais pavasara lietus.
- nolīst Nolīst stūrī, kaktā.
- nosegt Nosegt salaiduma vietu ar līsti.
- nostāsts Nostāsts par pilī klīstošo sievietes garu.
- drebelīgs Nostiprināt drebelīgo stiklu ar līstītēm.
- novilkties Novilcies gan ir, bet pagaidām vēl nelīst.
- ieklīst Ogojot ieklīst purvainā vietā.
- noliesēt Pa kalniem klīst noliesējuši aitu un kazu bari.
- atlīst Pa krūmiem atlīst paskatīties.
- klīst Pa mežu klīst vilki.
- vājprātīgs Pa rajonu klīst kāds bīstams vājprātīgais.
- ielīst Pa šauro spraugu ielīst alā.
- pagaidām Pagaidām nelīst.
- paklīst Paklīst baumas.
- galds Palīst zem galda.
- palīst Palīst zem galda.
- pēlis Palīst zem pēļa.
- palīst Palīst zem segas.
- sega Palīst zem segas.
- zem Palīst zem segas.
- nolīt Pār mūsu galvām nolīst zvaigžņu lietus.
- versija Par notikušo klīst dažnedažādas versijas.
- līt Pār seju līst sviedri.
- pārlīt Pār seju pārlīst smaids.
- leģenda Par šo namu klīst interesantas leģendas.
- nolīt Pār viņu nolīst asi vārdi.
- līst Pārāk auksts, lai līstu jūrā peldēties.
līst citās vārdnīcās:
MEV