Paplašinātā meklēšana
Meklējam gani.
Atrasts vārdos (24):
- gani:1
- organisks:1
- organisms:1
- organizēt:1
- raganisks:1
- organizēts:1
- neorganisks:1
- noorganizēt:1
- reorganizēt:1
- saorganizēt:1
- dezorganizēt:1
- organizācija:1
- organizators:1
- pārorganizēt:1
- mikroorganisms:1
- noorganizēties:1
- reorganizācija:1
- reorganizators:1
- dezorganizācija:1
- organizatorisks:1
- pirmorganizācija:1
- raidorganizācija:1
- silīcijorganisks:1
- saimniekorganisms:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1291):
- menedžeris Administrators; darba vadītājs, organizators.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
- izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
- uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
- daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
- integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam, organisma daļām).
- perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
- ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
- histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- izveidoties Bioloģiski attīstīties (par organismu, tā daļām).
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
- trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- deformēt Bojāt, sakropļot (organismu, tā daļu formu).
- gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu; rūsgani brūns.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- organizators Cilvēks, kas organizē.
- dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
- provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
- mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
- laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- organizācija Darbība, process --> organizēt.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
- stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
- anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
- alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
- pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
- sinuss Dobums, iedobums (organismā).
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
- reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana organismā; atdzīvināšana.
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- kolonija Dzīvu organismu kopa.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- ceriņu krāsa gaiši zilgani violets; ceriņkrāsa.
- encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iepotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- savainot Ievainot (par organisma daļu).
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- toksicitāte Indīgu vielu iedarbība uz organismiem.
- iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām).
- izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- defekācija Izkārnījumu izvadīšana no organisma.
- izeja Izkārnījumu izvadīšana no organisma.
- izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
- dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
- likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
- korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
- izvadkanāls Kanāls (kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- sabiezēt Kļūt blīvam, palielināties biezumā (par organisma audiem).
- iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
- komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
- stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- pigments Krāsviela, kas atrodas dzīvo organismu audos.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- kukluksklanietis Kukluksklana organizācijas loceklis.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
- hipokinēzija Kustību trūkums organismam; mazkustība.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- gvarde Labākā, izcilākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- bars Liels, neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
- pūlis Liels, neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) pastiprināti izdalās sviedri.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- sīkbūtne Ļoti sīks, mikroskopisks organisms; mikroorganisms.
- dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
- patoģenēze Mācība par slimību rašanos un attīstību organismā.
- mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- aglutinācija Mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana.
- mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
- muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- rekets Naudas izspiešana organizētā grupā.
- jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
- šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
- trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
- burzma Neorganizēts kustīgu ļaužu pūlis; drūzma, jūklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- NVO Nevalstiska organizācija.
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- iznēsāt Nogādāt (visās organisma daļās) – par asinīm.
- pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- darbība Norise, process (dzīvā organismā, tā daļā).
- funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- nodalījums Norobežojums organismā, tā daļā.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- abscess Norobežots sastrutojums organisma audos.
- emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- nolietoties Novecoties (par organismu, tā daļām).
- deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
- patoloģija Novirze no normas (organismā, tā darbībā).
- tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
- guļa Orgāna novietojums organismā.
- nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
- pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
- pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
- lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- pleksistikls Organiskais stikls.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
- taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- disimilācija Organisko vielu noārdīšanās, sadalīšanās vienkāršākās sastāvdaļās.
- biosintēze Organisko vielu sintēze dzīvos organismos (šūnā) vielmaiņas procesā.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums – dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- naftalīns Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
- kaprolaktams Organisks savienojums – izejviela kaprona ražošanai.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, ko izmanto polimēru ražošanai.
- alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids u. tml.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- striktūra Organisma kanāla vai cauruļveida orgāna sašaurinājums.
- imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- gaisa pelde organisma norūdīšanas procedūra, kurā atkailinātu ķermeni pakļauj gaisa iedarbībai.
- sensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret alergēnu.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
- aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- redze Organisma spēja uztvert un analizēt gaismu.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- insulīna rezistence organisma šūnu jutības samazināšanās pret insulīnu.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
- morfoģenēze Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- gigantiskums Organisma vai tā atsevišķu daļu pārmērīga izaugšana.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- fizioloģija Organisma, tā orgānu darbība (funkcionēšana).
- kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
- vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
- departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
- izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
- vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
- medības Organizēta (cilvēku) gūstīšana, tvarstīšana.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- karagājiens Organizēta darbība (pret ko).
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
- pārgājiens Organizēts (cilvēku grupas) gājiens pa kādu maršrutu.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā var iegūt (kādas) zināšanas, praktiskas iemaņas.
- birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- regulators Orgāns, kas organismā regulē kādas funkcijas.
- nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz (organismu, tā daļu).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- atslābināt Panākt, būt par cēloni, ka atslābst (piem., muskuļi); panākt, būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā).
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
- iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- ievadīt Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
- izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
- pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
- spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārslodze Pārāk liela slodze (cilvēkam, organismam u. tml.).
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
- apņemt Pārņemt psihi, organismu.
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- partizānu karš partizānu organizēta bruņota cīņa.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- sensibilizēt Pastiprināt organisma, tā daļu jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- izsvīst Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- čarterlidojums Pēc īpaša nomas līguma organizēts lidojums.
- kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks.
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
- impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
- saimnieks Persona, kas organizē, vada (kā) saimniecisko darbību.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- pierast Pielāgoties (par organisma daļām).
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- plīvurs Plāns (piem., augu, dzīvnieku organisma) plēvveida vai ādveida izaugums.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
- glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- ķēķis Praktiskā, organizatoriskā u. tml. puse.
- preses balle preses darbinieku organizēts sarīkojums (vienreiz gadā).
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- vestibils Priekšējais dobums kādā organisma dobuma sistēmā.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
- aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
- vairošanās Process, kurā organisms rada pēcnācējus.
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
- elpošana Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšanu no tā.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- pučists Puča organizētājs, arī aktīvs dalībnieks.
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- producēt Radīt (organiskas vielas).
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
- demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
- kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
- taisīt Rīkot, organizēt.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
- rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- nodibinājums Sabiedriska organizācija (bez biedriem) mantiska kopuma pārvaldīšanai; fonds.
- kultūras biedrība sabiedriska organizācija kultūras un izglītības pasākumu veicināšanai.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- autointoksikācija Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās pašā organismā; pašsaindēšanās.
- sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
- funkcionāls Saistīts ar (organisma) darbību, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, dzīvās matērijas organizāciju.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju, uzņēmumu, organizāciju u. tml.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- pamatne Sākuma daļa (orgānam, organisma veidojumam).
- hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- uztaisīt Sarīkot, noorganizēt (piemēram, pasākumu).
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
- sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
- kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- pora Sīka atvere (organisma, tā daļās virsmā).
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- barbitūrskābe Sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
- infekcijas slimības slimības, kuras rodas patogēno mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēnīšu u. tml.) un makroorganismu mijiedarbības rezultātā.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
- bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- karstuma dūriens slimīgs stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
- dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
- ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
- izslāpums Spēcīga ūdens trūkuma sajūta organismā, liela vēlēšanās dzert.
- sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- atvere Sprauga, atvērums (organismā, atsevišķā orgānā).
- dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
- gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- skauts Starptautiskas zēnu organizācijas biedrs.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- nepanesība Stāvoklis, kad organisms negatīvi reaģē uz (kā) iedarbību.
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- konvents Studentu korporācijas locekļu kopums; šīs organizācijas sanāksme.
- oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
- korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- veselība Šāds organisma stāvokļa, norišu un darbības spēju kopums (dzīvniekiem, augiem).
- sēne Šāds organisms (sporaugs) ar gaļīgu augļķermeni.
- sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- brīvmūrnieki Šīs organizācijas biedrs, masons.
- masoni Šīs organizācijas biedrs.
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- Sarkanā Pusmēness biedrība šīs starptautiskās organizācijas filiāle musulmaņu valstīs.
- dalīties Šķelties bezdzimumu vairošanās procesā (par vienkāršākajiem organismiem).
- virca Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
- makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
- genoms Šūnas haploidālo hromosomu komplekts; viss gēnu kopums (šūnā); organisma ģenētiskais materiāls.
- fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
- pinums Šūnu, audu sakopojums, kādā organisma vietā.
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
- indīgs Tāds (dzīvnieks), kura organismā tiek izstrādātas indīgas aizsargvielas.
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts.
- bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
- ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsargspējas; uzņēmīgs.
- virulents Tāds, kam ir virulence (par mikroorganismiem).
- violets Tāds, kam ir, piem., viršu ziedu krāsa; zilgani sārts.
- atonāls Tāds, kam nav tonālās skaņu organizācijas.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- toksisks Tāds, kam raksturīga kaitīga iedarbība uz organismu.
- starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
- endokrīns Tāds, kas attiecas uz organisma iekšējo sekrēciju.
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
- stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (par vielu).
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (par darbības nozari, jomu).
- spēcīgs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (piem., par darbības nozari).
- iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstību.
- dezinficējošs Tāds, kas iznīcina slimību izraisošos mikroorganismus.
- indīgs Tāds, kas izraisa organisma saindēšanos.
- slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
- labdabīgs Tāds, kas labi padodas ārstēšanai un neatstāj jūtamas sekas organismā.
- simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
- nepiederošs Tāds, kas neietilpst (piem., kādā kolektīvā, organizācijā), nav tai piederīgs; svešs.
- panesams Tāds, kas neizraisa (organismā) ļoti nevēlamu vai bīstamu reakciju.
- nedzīvs Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
- nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- paramilitārs Tāds, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma.
- iekšējs Tāds, kas pastāv (piem., valsts, organizācijas) ietvaros.
- iekšķīgs Tāds, kas pastāv, noris organisma iekšienē.
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- ticīgs Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- brīvprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas, nav obligāts.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- mazjutīgs Tāds, kas vāji uztver kairinātājus un vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- teratogēns Tāds, kas, iedarbodamies uz (cilvēka un dzīvnieka) organismu, rada organismā kroplības, anomālijas.
- iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē.
- mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
- tūskains Tāds, kurā ir tūska (par organisma daļām).
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
- sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
- atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju pastāvēšana, kas bijušas raksturīgas tāliem senčiem.
- tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
- galvotājs Tas (persona, iestāde, organizācija), kas uzņemas galvojuma saistības.
- satelīts Tas (piem., iestāde, organizācija), kas ir pilnībā atkarīgs no kāda cita, kalpo tā interesēm.
- vadītājs Tas, kas (ko) vada (1;2); cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to.
- veselība Tas, kas attiecas, ir saistīts ar (cilvēka, arī dzīvnieka) organisma stāvokļa nodrošinājumu, pētniecību u. tml.
- būtne Tas, kas eksistē kā dzīvs organisms.
- pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
- pilnvaras devējs tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
- nepiederošs Tas, kas nav (piem., kāda kolektīva, organizācijas) loceklis; sveša persona.
- zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
- starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- barība Tas, ko (cilvēki, dzīvnieki) uzņem ēdot un kas ir nepieciešams organisma dzīvības procesu nodrošināšanai.
- implants Tas, ko implantē organismā; kāda orgāna mākslīgs aizstājējs.
- lecitīns Taukiem līdzīga organiska viela, ko satur, piem., dzīvnieku aknas, olas dzeltenums, saulespuķu sēklas.
- afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
- automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- siltums Temperatūra, kāda nepieciešama organismu dzīvības norisei; temperatūra, ko organisms sajūt kā patīkamu.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- statūti Tiesību normu kopojums, kas noteic sabiedrisko attiecību sfēras vai atsevišķas organizācijas tiesību reglamentācijas pamatu.
- šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
- konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
- noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
- specializēties Tikt organizētam noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē); tikt specializētam.
- notikt Tikt veiktam, organizētam; norisināties.
- embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- spartakiāde Tradicionālas masu sacensības (piem., lielu organizāciju, resoru u. tml.).
- dzelzceļš Transporta veids – pasažieru un kravas pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- urinācija Urīna izvadīšana no organisma.
- morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām).
- rezerve Uzkrājums (organismā).
- kumulācija Uzkrāšanās, summēšanās (piem., par medikamentiem organismā).
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- uzkrāt Uzņemot organismā kādas vielas, palielināt (to) daudzumu.
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- menedžments Uzņēmuma, iestādes u. tml. darba vadīšana un organizēšana, ietverot plānošanu, personāla motivēšanu un kontroli.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml. vadība.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- kuģniecība Uzņēmums, kas organizē un vada kravu un pasažieru pārvadāšanu ar kuģiem.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
- uzturs Uzturlīdzekļu kopums, kas nepieciešams cilvēka organismam.
- menedžēt Vadīt, pārvaldīt, organizēt.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
- jumta organizācija vairāku atsevišķu organizāciju kopējā, vadošā organizācija.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
- vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka, dzīvnieka) organismā.
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
- līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
- kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
- sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
- celt Veidot, organizēt (sabiedrības dzīvē).
- norūdīties Veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu sava organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās u. tml.
- sasaukums Vēlētu (valsts orgāna, sabiedriskas organizācijas u. tml.) locekļu kopums, kuri noteiktu laiku īsteno (šī valsts orgāna, sabiedriskās organizācijas) kompetenci.
- valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
- ekoloģisks Videi vai dzīvajam organismam nekaitīgs.
- balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
- irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos.
- antigēns Viela, kas organismā ierosina antivielu rašanos.
- metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā vai vielmaiņai nepieciešamā substance.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
- izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
- laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
- sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
- trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
- endogēnās vielas vielas, kas veidojas organismā.
- atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- vielmaiņa Vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju.
- lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša dzimuma organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- biotips Viena un tā paša genotipa organismu grupa, kam kāda īpašība izpaužas līdzīgā mērā.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un tradīcijām.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- proteīns Vienkārša olbaltumviela – dzīvo organisma šūnu galvenā sastāvdaļa.
- dalīšanās Vienkāršāko organismu bezdzimumu vairošanās, šūnām daloties.
- pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
- plaušu mākslīgā ventilācija viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu.
- asfalts Viens no dabiskajiem bitumeniem – tumši brūna, gandrīz melna, sveķiem līdzīga organiska viela.
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem.
- urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā – viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
- urīnviela Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem, kas izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- sporaiņi Vienšūnas organismi – mugurkaulnieku parazīti.
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- telpa Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
- ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
- genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
- nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- baložpelēks Zilgani pelēks.
- jūraszaļš Zilgani zaļš.
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
- logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
- farmakoloģija Zinātne par ārstniecisko vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu un jaunu vielu radīšanu.
- anatomija Zinātne par dzīva organisma sastāvu, uzbūvi un formu; attiecīgais mācību priekšmets.
- mikrobioloģija Zinātne par mikroorganismiem.
- ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
- ģenētika Zinātne, kas pēta organismu iedzimtības un mainības likumības.
- patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
- bioķīmija Zinātne, kas pētī dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus.
- biofizika Zinātne, kas pētī fizikālas un fizikāli ķīmiskas parādības dzīvos organismos, fizikālo faktoru ietekmi uz tiem.
- embrioloģija Zinātne, kas pētī organismu embrionālo attīstību (līdz dzimšanai).
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
- fizioloģija Zinātnes nozare, kas pēta dzīva organisma, tā orgānu darbību (funkcionēšanu).
- gerontoloģija Zinātnes nozare, kas pēta organisma novecošanās procesu un ar to saistītās problēmas.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
- bioloģija Zinātņu komplekss par dzīvību un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī).
- toksikoloģija Zinātņu komplekss par indīgu vielu iedarbību uz organismu.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
gani citās vārdnīcās:
MEV