Paplašinātā meklēšana
Meklējam mierināt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (207):
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
- gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
- īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
- piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
- būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
- izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
- īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
- ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
- skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
- nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
- Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
- jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
- kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- Lai jods sasper! izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
- Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
- lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- saīgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
- sarūgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
- saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- rimties Kļūt mierīgam, nomierināties.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
- savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (2).
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
- nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
- norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- pieciest Paciest (ko), samierināties (ar ko).
- nest (savu) krustu paciest grūtības, samierināties ar tām.
- atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
- noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
- apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
- paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- kratīt galvu paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
- sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
- spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
- sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
- kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
- klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
- vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- (kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
- skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
- gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
- vidutājs Samierinātājs.
- iztikt Samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
- sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
- ciest Samierināties; paciest.
- apmierināties Samierināties.
- nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
- šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
- brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
- kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
- zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
- ciešams Tāds, ar ko var samierināties.
- pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
- īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
- apmierināts Tāds, kas izjūt apmierinājumu, apmierinātību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
- rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
- neapmierināts Tāds, kas nav apmierināts (ar ko).
- neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
- sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- nepieļaujams Tāds, ko nedrīkst pieļaut, ar ko nedrīkst samierināties.
- samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
- sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta.
- komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
- nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
- piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
- sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
- papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
- klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
- ņurkstēt Žēloties, gausties; paust neapmierinātību (par ko).
- gausties Žēloties, sūdzēties, paust neapmierinātību (par ko).
mierināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV