Paplašinātā meklēšana
Meklējam izbeigt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (70):
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- izčūlot Čūlot un izbeigt čūlot.
- izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- pielikt punktu pabeigt, izbeigt (ko).
- paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- lauzt Pārtraukt, izbeigt.
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- (un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
- izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
- nesatricināms Tāds, ko grūti izbeigt, pārtraukt (par psihisku stāvokli).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties.
- pārtraukties Tikt pārtrauktam; izbeigties.
- beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
izbeigt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV