Paplašinātā meklēšana
Meklējam eksis.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (236):
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
- dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
- ķeksītis Dem. --> ķeksis.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- dzīve eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- iztika eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- forma eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- pasaule eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- eksistenciālists eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
- sadzīvot eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- turēties eksistēt, balstoties (uz ko).
- pastāvēt eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- būt eksistēt, pastāvēt.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
- sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- nemirstība Mūžīga eksistence.
- futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
- Satversme Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai; satvars (2).
- satvars Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
- noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
- izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
- beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- esamība Pastāvēšana, eksistence.
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
- ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- eksistenciāls Saistīts ar eksistenci.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti par dzīvniekiem, augiem).
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- neesība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- darbs Šāda darbība kā cilvēka eksistences līdzekļu ieguves avots.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
- divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas.
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā) trūkums, arī, kad nav nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, ražas u. tml. (par laikposmu).
- nemantīgs Tāds, kam ir maz eksistences līdzekļu; trūcīgs, nabadzīgs.
- trūcīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; nabadzīgs.
- nabags Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgs.
- nebijis Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis, ir kaut kas jauns.
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- atomārs Tāds, kas eksistē atsevišķu atomu veidā; raksturīgs atsevišķiem atomiem.
- nemirstīgs Tāds, kas eksistē mūžīgi.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- abstrakts Tāds, kas eksistē tikai domās, teorētiski un reālajā telpā nepastāv.
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- sirreāls Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; reāli neizskaidrojams, neizprotams; mistisks, nereāls.
- sirreālistisks Tāds, kas īstenībā šķietami neeksistē; šķietami, reāli neizskaidrojams, neizprotams, arī mistisks; sirreāls (1).
- nereāls Tāds, kas īstenībā, realitātē neeksistē.
- trūcīgs Tāds, kas liecina par nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkumu, nabadzību (1).
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- neesošs Tāds, kas nepastāv, neeksistē.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- negribēts Tāds, kas pastāv, eksistē neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- iespējams Tāds, kas pastāv, eksistē.
- sākotnējs Tāds, kas piemīt (kam) pastāvēšanas, eksistēšanas sākumā (piem., par izskatu, formu, krāsu).
- vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par dažādu organisma sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- pārdabisks Tāds, kas realitātē neeksistē.
- lielisks Tāds, kas sevišķi veicina, nodrošina (kāda) darbību, eksistenci.
- dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj bioloģiski eksistēt.
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu (par teritoriju).
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- būtne Tas, kas eksistē kā dzīvs organisms.
- abstrakcija Tas, kas eksistē tikai teorētiski un reālajā dzīvē nav iespējams.
- nervs Tas, kas nosaka (kā) būtību, eksistenci.
- realitāte Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; īstenība.
- īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- paliekas Tas, kas vēl eksistē, ir saglabājies nelielā daudzumā.
- pirmavots Tas, no kā (kas) ir izveidojies, radies, pastāv, eksistē; sākotne.
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- materiālisms Uzskats, ka eksistē tikai tas, kas sastāv no matērijas.
- monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
- dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
- maize Uzturs, pārtika; eksistences līdzekļi.
- leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- viegla maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- salda maize viegli iegūstami eksistences līdzekļi; viegls darbs.
- paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- veids Viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- aļģes Vieni no zemākajiem augiem (lapoņaugi), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī [Algae].
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
- cista Vienšūnas organismu, aļģu u. tml. pagaidu eksistences forma – aizsargapvalks, kas palielina (to) izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
- absurda dramaturģija virziens 20. gs. 50.–60. gadu dramaturģijā, kurā, atsakoties no tradicionālās dramaturģijas paņēmieniem, tika paustas cilvēka eksistences bezjēdzīguma, absurduma idejas.
- iztikas minimums visnepieciešamākais līdzekļu daudzums normālai cilvēka eksistencei.
Atrasts piemēros (56):
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- eksistence Beigt savu eksistenci.
- breksis Breksis ir viena no iecienītākajām zemledus makšķernieku trofejām.
- kleksis Burtnīcai uzkritis liels kleksis.
- eksistence Cīņa par eksistenci.
- eksistence Dieva eksistence.
- koeksistence Divu kultūru koeksistence.
- esamība Dzīvības un nāves eksistence.
- eksistēt eksistē dažādi viedokļi par šo jautājumu.
- eksistence eksistences līdzekļi.
- līdzeklis eksistences līdzekļi.
- filozofija eksistenciālā filozofija.
- robežsituācija eksistenciāla robežsituācija.
- eksistenciāls eksistenciālas bailes par nākotni.
- eksistenciāls eksistenciāli svarīgi jautājumi.
- eksistenciālisms eksistenciālisma iezīmes mākslinieku darbos.
- eksistenciālisms eksistenciālisma pārstāvji.
- eksistenciālists eksistenciālista romāni.
- eksistenciālistisks eksistenciālistiski uzskati.
- eksistēt eksistēt no paša līdzekļiem.
- eksistēt eksistēt telpā un laikā.
- meditācija Filozofiskas meditācijas par cilvēka eksistences jēgu.
- noteksistēma Jumta noteksistēma.
- ko- Koeksistence.
- eksistēt Kompānija eksistē jau vairāk nekā 10 gadus.
- paradigma Leksiskā paradigma.
- sēma Leksiskā sēma.
- semantika Leksiskā semantika.
- sinekdoha Leksiskā sinekdoha.
- sintagmātika Leksiskā sintagmātika.
- valence Leksiskā valence.
- nozīme Leksiskā, gramatiskā nozīme.
- kalks Leksiskais, frazeoloģiskais kalks.
- variants Leksiski semantiskie varianti.
- dialektisms Leksiskie dialektismi.
- vulgārisms Leksiskie, stilistiskie vulgārismi.
- leksisks Leksisks aizguvums.
- eksistēt Mēs esam cilvēki, kas vēlas dzīvi dzīvot nevis tikai eksistēt.
- anahronisms Mūsdienu pasaulē autonoma mākslas teritorijas eksistence ir anahronisms.
- vilkacis Neticēt vilkaču eksistencei.
- pasaule Objektīvi eksistējošā pasaule.
- eksistēt Organizācija turpināja eksistēt un darboties.
- kveksis Pie kājām metas neliels kveksis.
- pleksistikls Pleksistikla plāksne.
- ķeksis Plostnieku ķeksis.
- zemslānis Romānā saskatāms psihoanalītisks, filozofisks, pat eksistenciāls zemslānis – par cilvēka dabu un atriebību.
- esamība Skaistuma eksistence.
- uz Suns atsaucas uz vārdu Reksis.
- pamatforma Telpa un laiks ir matērijas eksistences pamatformas.
- pirmelements Ūdens ir dabas pirmelements un pamats Zemes eksistencei.
- noteksistēma Ūdens noteksistēma.
- koeksistēt Ūdenstilpē koeksistē vairākas aļģu sugas.
- ķeksis Ugunsdzēsēju ķeksis.
- eksistēt Vai melnie caurumi eksistē?
- koeksistence Vairāku reliģiju koeksistence.
- leksisks Valodas leksiskā sistēma.
eksis citās vārdnīcās:
Tēzaurs