Paplašinātā meklēšana
Meklējam aina.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- adventa vainags
- adventes vainags
- ainavu arhitektūra
- ainavu parks
- asins aina
- bez vainas
- bez vainas vainīgais
- bikšainais apogs
- būt pie vainas
- divgalvainais muskulis
- duļķaina vide
- dzelžaina loģika
- Kas vainas?
- klīniskā aina
- kuprainais lasis
- nav nekādas vainas
- ozollapu vainags
- pirkstainais grīslis
- sienamais vainags
- somainais lācis
- somainais vilks
- sonetu vainags
- tilpumaina barība
- trauksmaina sirds
- trīsgalvainais muskulis
- vainadzīšu ģints
- vainagbaložu ģints
- Zeltainais retrīvers
- zīļu vainags
Atrasts skaidrojumos (200):
- scēna aina, skats.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- kultūrainava ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
- asins aina asinsaina.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- smaga augsne blīva, mālaina augsne.
- smaga zeme blīva, mālaina zeme.
- apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
- gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
- untumoties Būt untumainam.
- celmājs Celmaina vieta.
- ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- cinājs Ciņaina vieta.
- cinata Ciņaina vieta.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
- abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- ainava Dabasskats; aina, skats.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
- vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
- izdrupt Drūpot kļūt robainam, bedrainam, caurumainam.
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs, dumbrājs.
- dumbrājs Dumbraina vieta; dumbrs; muklājs, dūksnājs.
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- eņģeļu mati eglīšu rotājums – zeltainas vai sudrabainas stīgas.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- indeve Kaite, vaina.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- sēru lente Kapu vainaga lente.
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- kļūdains solis kļūdaina rīcība.
- saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- samiegoties Kļūt (vai vēl būt) miegainam.
- červelēties Kļūt červeļainam.
- sačokuroties Kļūt čokurainam.
- pieduļķoties Kļūt duļķainam.
- piedūņoties Kļūt dūņainam.
- izburbēt Kļūt irdenam, porainam.
- mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
- nomiegoties Kļūt miegainam; samiegoties.
- apmiegoties Kļūt miegainam.
- migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
- burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
- apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
- izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
- pieputēt Kļūt putekļainam.
- glumēt Kļūt staipīgam, recekļainam.
- sidrabot Kļūt sudrabainam.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
- taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
- sataukoties Kļūt taukainam, arī netīram.
- izčākstēt Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
- saburbēt Kļūt viscaur irdenam, porainam.
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam.
- virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
- vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
- pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
- mālaugsne Mālaina augsne.
- spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- melns Melnādainais.
Atrasts piemēros (200):
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- variēt Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
- ābolains Ābolaina ķēve.
- raibenis Acainais raibenis.
- sfings Acainais sfings.
- atvērties Acu priekšā atvērās neredzēta ainava.
- vaina Acu vaina.
- zīmēties aina šogad mūsu ražotājiem zīmējas labāka nekā pagājušajā gadā.
- aina aina, ko rāda aptaujas.
- drūms ainava ar kailiem un drūmiem klintsbluķiem.
- saposmot ainava ar ļoti saposmotu reljefu.
- saksauls ainavā dominē saksauli.
- piegleznot ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
- pakārtot ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
- iekārtojums ainavas iekārtojums.
- meistars ainavas meistars
- žanrs ainavas žanrs.
- ainavisks ainaviska vide.
- urbānisms ainaviskais urbānisms.
- ainavisks ainaviskie motīvi gobelēnā.
- attēlot ainavists attēlojis dzimtenes krāšņumu.
- arhitekts ainavu arhitekts.
- gleznotājs ainavu un kluso dabu gleznotājs.
- jūrskola ainažu jūrskolas muzejs.
- strupināt ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- augt Aitai aug sprogaina vilna.
- skruļļains Aitai vilna ļoti skruļļaina.
- vilnains Aitām vilnainas astes.
- gultne Akmeņaina gultne.
- akmeņains Akmeņaina pludmale.
- zeme Akmeņaina zeme.
- akmeņains Akmeņainais ceļš uz savu sapņu piepildījumu.
- strauts Akmeņainais strauts atdzīvojas pavasarī un rudenī, kā arī lielās lietavās.
- akotains Akotaina rudzu vārpa.
- akotains Akotainas pelavas.
- alkains Alkainas acis.
- pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
- pienākties Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."
- īsspalvains Angļu īsspalvainais kaķis.
- saulains Antonijas garā dzīve bijusi saulaina un gaiša.
- atvase Ap celmu izaudzis vesels atvašu vainags.
- vainags Apakšējais vainags sapuvis.
- čulgains Apdedzinātas, čulgainas rokas.
- daiļdārzniecība Apgūt daiļdārzniecību un ainavu plānošanu.
- aplūkot Aplūkot skaisto ainavu, grāmatas.
- ušņains Apstrādāt zemi, lai tā nestāv ušņaina.
- vainags Aptumsumā fotografēt Saules vainagu.
- apraibināt Ar krāsainajiem krītiņiem apraibināta papīra lapa.
- pierādīties Ar laiku varētu pierādīties aizturētā vaina.
- vainags Ar sarkanu tūku apšūts vainags.
- saulains Arbūzu audzēšanai piemērota saulaina, silta, no vēja pasargāta vieta.
- asakains Asakaina zivs.
- asarains Asaraina balss.
- melodrāma Asaraina melodrāma.
- asarains Asaraina seja.
- asiņains Asiņaina brūce.
- asiņains Asiņaina gaļa.
- asiņains Asiņaina sadursme.
- izrēķināšanās Asiņaina, zvēriska izrēķināšanās.
- asiņains Asiņainas krēpas.
- krēpas Asiņainas krēpas.
- orģijas Asiņainas orģijas.
- asiņains Asiņainas tulznas.
- stigma Asīzes Franciska ķermenī parādījās brīnumainas Kristus ciešanu zīmes – stigmas.
- taksis Asspalvainais taksis.
- astains Astaina zvaigzne.
- amarants Astainais amarants.
- ataust Ataust miglaina diena.
- atgriezt Atgriezt izkapti pret smilšainajiem ciņiem.
- iznirt Atmiņā iznirst bērnības ainas, kinofilmas fragmenti.
- pavīdēt Atmiņā pavīd bērnības ainas.
- uzaust Atmiņā uzausa skolas gadu ainas.
- uzzibsnīt Atmiņā uzzibsnīja redzētā aina.
- aina Atmiņu, sapņu, fantāziju ainas.
- noslēpumains Atmirdzēja burvīga, noslēpumaina gaisma.
- sviedrains Atpūsties pēc ilga un sviedraina darba.
- saulains Atpūsties saulainajā Kiprā.
- apraut Ātro braukšanu negaidīti aprauj bedrainais ceļš.
- vainagkoks Audzēt vilkābeli kā vainagkoku vai kā dzīvžogu.
- rievains Augam ir rievainas lapas.
- augoņains Augoņaina mugura.
- vainags Augšējais vainags.
- skujots Auksti vien vēji, kas [egļu] skujotos vainagus pūš.
- ausains Ausaina cepure.
- pinčers Austrijas īsspalvainais pinčers.
- avotains Avotaina grava.
- avotains Avotaina vieta.
- krāsains Bagāta, krāsaina instrumentācija.
- bakurētains Bakurētaina seja.
- baltmatains Baltmataina meitene.
- baltvēderains Baltvēderaina zivs.
- bangains Bangaina jūra.
- akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis.
- bārdains Bārdainais kollijs.
- bārdains Bārdainas egles.
- saulains Baudīt saulainas vecumdienas.
- bedrains Bedraina iela.
- bendēt Bendēt zāģi ar naglainajiem dēļiem.
- vainags Bērēs nest vainagu.
- apmale Bērna zābaciņiem bija pūkaina, silta materiāla apmales.
- trokšņains Bērnu rotaļas kļuva pārāk trokšņainas.
- bēres Bēru gājiens, vainagi, runa.
- sīkšķiedrains Bērzam ir blāvi dzeltena, sīkšķiedraina koksne.
- bezbārdains Bezbārdaina seja.
- bezcerīgs Bezcerīga ainava.
- bezkrāsains Bezkrāsaina gāze.
- šellaka Bezkrāsaina šellaka.
- bezzobains Bezzobaina attieksme pret likumpārkāpumiem.
- bezzobains Bezzobaina mute.
- bezzvīņains Bezzvīņaina vēdzele.
- kantains Bieza un kantaina apakšlūpa.
- vaina Biežāk sastopamās koksnes vainas.
- bikšains Bikšainais klijāns.
- bilžains Bilžaina grāmata.
- bižaina Bižainas skolnieces.
- blāzmains Blāzmaina pamale.
- blāzmains Blāzmainas debesis.
- brāzmains Brāzmaina upe.
- brīnumains Brīnumaina ainava, mūzika.
- brīnumains Brīnumaina iedarbība.
- brīnumains Brīnumainas zāles.
- brūnacains Brūnacaina sieviete.
- bumbuļains Bumbuļaina dzija.
- burvīgs Burvīga mūzika, smarža, ainava.
- burzguļains Burzguļaina straume.
- cakains Cakainas mežģīnes.
- vakarīgs Caur krāsainajām logu rūtīm telpā plūda sārta, vakarīga gaisma, kaut stunda bija agra un saule ne tuvu netaisījās rietēt.
- zaļzeltains Cauri koku lapām saule staroja zaļzeltaina.
- stiķēt Caurules ir jāmaina, stiķējot pa posmiem.
- caurumains Caurumaina zeķe.
- cekulains Cekulaina zīle dzied Rīgas torņa galiņā.
- cekulains Cekulainais dūkuris.
- dūkuris Cekulainais dūkuris.
- celmains Celmaina pļava.
- drausmas Censties aizmirst pagātnes drausmu ainas.
- cerains Cerainas dālijas.
- kraupains Cietas, kraupainas rokas.
- izmainīt Cilvēku darbība izmaina klimatu uz zemes.
- ciņains Ciņaina pļava.
- cirtains Cirtaina galva.
- galva Cirtaina, sprogaina galva.
- pelikāns Cirtainais pelikāns.
- neskarts Civilizācijas neskarta kalnu ainava.
- cukuriņš Cukuriņu ievārījums ir aromātisks, konsistence – medaina!
- čemurains Čemurainas priedes.
- červeļains Červeļaina rociņa.
- draugs Četrkājainais draugs.
- cepešpanna Četrstūraina cepešpanna ir par 30 % ietilpīgāka nekā tāda pati apaļā cepešpanna.
- četrstūrains Četrstūraina kastīte.
- četrstūrains Četrstūrainas puķu dobes.
- uzplecis Četrstūrainas zvaigznes uz vecāko virsnieku uzplečiem.
- vainags Četrstūraini baļķu vainagi.
- čirkains Čirkaina meitene.
- čokurains Čokuraina bērza tāss.
- čokurains Čokuraina koka miza.
- stomatīts Čūlainais stomatīts.
- čūlains Čūlainas deguma brūces.
- āda Čūska met (maina) ādu.
- čūskērglis Čūskērgļi ligzdo mežos, kas mijas ar atklātām ainavām.
- pusparazīts Dabā āmulis ir pusparazīts, kas mitinās koku vainagos.
- aina Dabas aina.
- dābolains Dābolaina ķēve.
- dadžains Dadžainas grāvmalas.
- daiļš Daiļa dabas ainava.
- dvēsele Dainas atklāj latviešu tautas dvēseli.
- dzīvot Dainas dzīvo no paaudzes paaudzē.
- daivains Daivainas dīgļlapas.
- rūpniecisks Darboties rūpnieciskā dizaina jomā.
- saskaņa Dārzā var novērot saskaņu starp dekoratīvajiem augiem un lauku ainavu.
- aizsargkrāsa Daudzi dzīvnieki, gadalaikam mainoties, maina aizsargkrāsu.
- daudzkrāsains Daudzkrāsaina ilustrācija.
- daudzkrāsains Daudzkrāsainas raķetes.
- daudzšķautņains Daudzšķautņaina personība.
- daudzžuburains Daudzžuburaina aļņa ragi.
- daudzžuburains Daudzžuburaina lustra.
- uzvirst Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
- dēkains Dēkaina dzīve.
- tomēr Diena bija saulaina, tomēr auksta.
- iegadīties Diena iegadījusies silta un saulaina.
- pārsauļoties Dienas ir svelmainas, un pārsauļoties, apdedzinot ādu, var ļoti vienkārši.
- trīskrāsains Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- dīvains Dīvaina garša.
- dīvains Dīvaina ideja, iecere.
- smaka Dīvaina, nepatīkama, neizturama smaka.
- fobija Dīvainas fobijas.
- divgalvains Divgalvaina kalna virsotne.
- divkājains Divkājaina būtne.
- dobumains Dobumaina ietve.
- dramaturģisks Dramaturģiski nozīmīgas operas ainas.
- drumstalains Drumstalaina maize.
- drupatains Drupataina smilšu kūka.
aina citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV