Paplašinātā meklēšana
Meklējam piere.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- augsta piere
- auna piere
- izraut aci(s) no pieres
- izzagt aci(s) no pieres
- kož (vai) acis no pieres laukā
- pieres vieta
- raut aci no pieres laukā
- raut acis no pieres laukā
- uz pieres nav rakstīts
- zagt aci no pieres ārā
- zagt aci no pieres laukā
- zaķim acis no pieres sprāgst ārā
- zaķim acis no pieres sprāgst laukā
Atrasts skaidrojumos (113):
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
- empīrija Cilvēka pieredze.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
- izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- nofiksēt Konstatēt, atzīmēt, piereģistrēt.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- rutīna pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- prakse pieredze, praktiskās iemaņas.
- kalums pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- piedzīvot pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- mocīties pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
- sareģistrēt piereģistrēt (lielāku daudzumu).
- piereģistrēties piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- iečekoties piereģistrēties.
- uzacs pieres daļa pie šās joslas.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- augsta piere plata piere.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
- raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
- sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze.
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere, zems intelekta līmenis.
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piem., kādā darbā).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
- neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
- empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
- transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
- ponijs Taisns matu griezums uz pieres.
- pieredze Tas, kas ir noticis, dzīvē pieredzēts.
- pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
- rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
- pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
Atrasts piemēros (200):
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- aiztraukt Aiztraukt odu no pieres.
- piere Akmens piere.
- apciemojums Apciemojuma mērķis bija pieredzes apmaiņa ar kolēģiem.
- apgūt Apgūt vecāko kolēģu pieredzi.
- apmainīties Apmainīties pieredzē.
- stiķis Ar jaunajiem pieredzē dalījās podnieka amata stiķu zinātājs.
- rutīna Ar laiku nāks pieredze, rutīna.
- pieregulēt Ar termoregulatoriem var pieregulēt siltuma padevi radiatoros.
- negācija Ārējās pasaules un tās pieredzes negācija.
- pieredze Arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
- kompetence Ārsta pieredze un kompetence.
- praktiķis Ārsts savā specialitātē ir pieredzējis praktiķis.
- atbīdīt Atbīdīt matus no pieres.
- atbraucīt Atbraucīt matus no pieres.
- agnosticisms Ateisms un agnosticisms principā ir individuāla pozīcija, kas pamatojas personīgajā pieredzē un personīgajās pārdomās.
- atķemmēt Atķemmēt matus no pieres.
- atraust Atraust sviedrus no pieres.
- atsukāt Atsukāt matus no pieres.
- vecākais Augsti vērtēt vecākā kolēģa pieredzi.
- balstīties Balstīties uz tradīcijām, pieredzi.
- zoss Baltpieres zoss.
- bāzēties Bāzēties uz savu pieredzi.
- braukt Cepure nepārtraukti brauc uz pieres.
- pieredze Cilvēks ar lielu dzīves pieredzi.
- citzemju Citzemju pieredze.
- dalīties Dalīties pieredzē.
- gūt Darbā gūta liela pieredze.
- darbs Darba pieredze.
- pieredze Darba pieredze.
- perversija Daudzu perversiju cēloņi meklējami traumējošā bērnības pieredzē.
- pieredze Doties pieredzes apmaiņas braucienā.
- drudžains Drudžaini karsta piere.
- vilkties Dziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
- sirmgalvis Dzīvē daudz pieredzējis sirmgalvis.
- dzīve Dzīves jēga, uzskati, pieredze.
- tramplīns Filmas veidošanā gūtā pieredze režisoram kļūs par tramplīnu tālākai radošai izaugsmei.
- pieremontēt Gadu gaitā ēkai vajag šo to pieremontēt.
- sietiņkauls Galvaskausa smadzeņdaļas skeletu veido pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, divi paura kauli un divi deniņkauli.
- gluds Gluda piere.
- sabalsoties Grāmatā izlasītais sabalsojas ar paša pieredzi.
- sastatīt Grāmatā sastatītas atšķirīgas dzīves pieredzes.
- polemiķis Gudrs, pieredzējis polemiķis.
- kolosāls Gūt kolosālu pieredzi.
- austrumi Gūt pieredzi austrumu tirgū.
- iegūt Iegūt dzīves pieredzi.
- paliels Iegūt palielu pieredzi.
- pieredze Iegūt pieredzi.
- sakņkopis Iepazīties ar veco sakņkopju pieredzi.
- iepriekšējs Iepriekšējo paaudžu pieredze.
- ilggadējs Ilggadēja pieredze.
- taujāt Intervijā deputāts tika taujāts par savu politisko pieredzi.
- vilkties Izbrīnā piere velkas grumbās.
- priekšrocība Izglītības un darba pieredzes priekšrocības.
- iziet Iziet no savas pieredzes.
- izjust Izjust pieredzes trūkumu.
- izsecināt Izsecināt no savas pieredzes.
- nomainīt Jauniņo dežuranti nomaina pieredzējusī kolēģe.
- pieremontēt Jumtu varēsim tikai nedaudz pieremontēt.
- svīst Karstā laikā svīst piere.
- zaļknābis Komandā gandrīz visi ir pieredzējuši spēlētāji, tikai divi ir zaļknābji.
- krāt Krāt zināšanas, pieredzi.
- krunkains Krunkaina piere.
- sastapt Latvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.
- līdzens Līdzena piere, seja.
- krist Mati krīt pār pleciem, uz pieres.
- nokrist Mati nokrituši uz pieres.
- pielipt Mati pielipuši pie nosvīdušās pieres.
- salipt Mati salipuši uz pieres.
- mazpieredzējis Mazpieredzējis darbinieks.
- mazpieredzējis Mazpieredzējusi komanda.
- mazpieredzējis Mazpieredzējuši kolēģi.
- divspēle Meistarīga pieredzes bagāto aktieru divspēle.
- metodisti Metodisti uzskata, ka viņu pārliecības pamatā ir Bībele, saprāts, baznīcas tradīcija un pieredze.
- mikls Mikla piere.
- mistisks Mistisks pieredzējums.
- nepieredzējis Nepieredzējis ārsts.
- nepieredzējis Nepieredzējis darbinieks.
- jātnieks Nepieredzējis jātnieks.
- nepieredzēts Nepieredzēti daudz skatītāju.
- nepieredzēts Nepieredzēts sausums.
- savrupināt Nesavrupināt zinātni no citvalstu pieredzes.
- nevietā Nevietā atsaukties uz citu valstu pieredzi.
- saspringt No piepūles lūpas saspringa, uz pieres izspiedās sviedri.
- nodot Nodot citiem savas zināšanas, pieredzi.
- noglaust Noglaust no pieres matu šķipsnu.
- norasot Norasojusi piere.
- noraust Noraust ar roku sviedrus no pieres.
- noskūpstīt Noskūpstīt bērnu uz pieres.
- noslaucīt Noslaucīt sviedrus no pieres.
- piere Noslaucīt sviedrus no pieres.
- nosukāt Nosukāt matus uz pieres.
- nosvīst Nosvīdusi piere, mugura.
- notraukt Notraukt no pieres sviedrus.
- paaugsts Paaugsta piere.
- nepieredzējis Palīdzēt nepieredzējušajam kolēģim.
- krāties Pamazām krājas pieredze.
- pārcilāt Pārcilāt atmiņā pieredzēto.
- pārņemt Pārņemt pieredzi no vecākajiem kolēģiem.
- pieredze Pārņemt pieredzi.
- pārsukāt Pārsukāt matus pāri pierei.
- pārvilkt Pārvilkt pirkstus pāri pierei.
- ausene Pastumt auseni augstāk uz pieres.
- raudas Pēc jaundzimušā raudām pieredzējusi mamma spēj noteikt to iemeslu.
- virspavārs Pieņemt darbā pieredzējušus pavārus un virspavārus.
- pušu piere ir pušu.
- raukties piere raucas grumbās.
- saraukties piere saraucas grumbās.
- savilkties piere savelkas grumbās.
- savilgt piere savilgusi sviedros.
- nākt pieredze nāk ar gadiem.
- golferis pieredzējis golferis.
- hipnotizētājs pieredzējis hipnotizētājs.
- jūrasbraucējs pieredzējis jūrasbraucējs.
- kērlingists pieredzējis kērlingists.
- kombainieris pieredzējis kombainieris.
- litogrāfs pieredzējis litogrāfs.
- mašīnmeistars pieredzējis mašīnmeistars.
- mežierīkotājs pieredzējis mežierīkotājs.
- mežrūpnieks pieredzējis mežrūpnieks.
- modelists pieredzējis modelists.
- nirējs pieredzējis nirējs.
- pedagogs pieredzējis pedagogs.
- poligrāfiķis pieredzējis poligrāfiķis.
- pretspēlētājs pieredzējis pretspēlētājs tenisā.
- sēklkopis pieredzējis sēklkopis.
- pieredzējis pieredzējis speciālists.
- brokeris pieredzējis vērtspapīru brokeris.
- zemkopis pieredzējis zemkopis.
- zemnieks pieredzējis zemnieks.
- pieredzējis pieredzējusi sportiste.
- suņkopis pieredzējusi suņkope.
- noplanēt pieredzējuši izpletņlēcēji var noplanēt virs zemes vairāk nekā 200 metru.
- pieredzējis pieredzējuši karotāji.
- kolēģis pieredzējušie kolēģi.
- gvarde pieredzējušu alpīnistu gvarde.
- apmaiņa pieredzes apmaiņa.
- rožkopis pieredzes bagāta rožkope.
- bagāts pieredzes bagāts ārsts.
- stājgrafiķis pieredzes bagāts stājgrafiķis.
- pārņēmējs pieredzes pārņēmējs.
- pieredze pieredzes trūkums.
- pieredzēt pieredzēt dažādas grūtības.
- pieredzēt pieredzēt karu.
- pieredzēt pieredzēt labus laikus.
- pieredzēt pieredzēt pārmaiņas.
- atveids pieredzētais guvis atveidu romānā.
- pieregulēt pieregulēt dzirdes aparātu pēc vajadzības.
- pieregulēt pieregulēt mehānismu.
- pieregulēt pieregulēt mūzikas atskaņotāja skaļumu.
- pieregulēt pieregulēt televīzijas antenu.
- e-talons piereģistrēt e-talonu.
- piereģistrēt piereģistrēt jaunu automašīnu.
- piereģistrēt piereģistrēt savu CV darba meklētāju portālā.
- piereģistrēt piereģistrēt uzņēmumu.
- piereģistrēties piereģistrēties balsošanai citā vēlēšanu iecirknī.
- piereģistrēties piereģistrēties interneta vietnē, jaunajā portālā.
- piereģistrēties piereģistrēties pie ģimenes ārsta.
- portjē piereģistrēties viesnīcā pie portjē.
- piereģistrēties piereģistrēties viesnīcā.
- pieremontēt pieremontēt automašīnu.
- trepanācija pieres dobuma trepanācija.
- piere pieres kauls.
- viduslīnija pieres viduslīnija.
- klizma Pilsētu piemeklējusi nepieredzēta klizma.
- pogcaurums Pogcaurums ar malu blīvuma pieregulēšanu.
- psihodēlisks Psihodēliskā pieredze.
- pūst Pūst matus nost no pieres.
- raibraibs Raibraiba dzīves pieredze.
- raust Raust sviedrus no pieres.
- rieva Rievas ap muti, uz pieres.
- suņkopība Rotveilerus var turēt arī cilvēki bez pieredzes suņkopībā, jo dzīvnieki ir ļoti labi apmācāmi.
- pieredze Rūgta pieredze.
- uzdot Saeimas komisijas uzdod ministrijai pētīt citu valstu pieredzi.
- sakarst Sakarsusi piere, seja.
- sakrāt Sakrāt pieredzi biznesā.
- grumboties Saspringti domājot, grumbojas piere.
- pieredzēt Sen nebija pieredzēts tik skaists saulriets.
- simtkārtīgs Simtkārtīga pieredze.
- stūrains Skolotāja pieredzējusi, kā no stūrainiem, adatainiem bērniem izlobās gaišs, radošs kodols.
- sviedri Slaucīt no pieres svierus.
- slaucīt Slaucīt sviedrus no pieres.
- karsts Slimniekam karsta piere.
- smelt Smelt pieredzi.
- izpausties Spēles izšķirīgos brīžos izpaudās spēlētāju pieredze un saskaņotā darbība.
- nekrist Spēlētājs nekrīt ārā no spēles, kaut pieredzes pamaz.
- spītība Spītībā saraukta piere.
- mesties Spolei jābūt pareizi pieregulētai, lai nemestos cilpas.
- izaugt Sportists izaudzis par pieredzējušu treneri.
- spriest Spriest pēc pieredzes.
- starpkultūru Starpkultūru pieredze.
- privilēģija Strādāt pieredzējušu kolēģu vadībā ir liela privilēģija.
- atglaust Strauji atglaust matus no pieres.
- ūdens Studiju gadu pieredze, kad lekcijā var pierakstīt labi ja piekto daļu no tā, ko dzird. Smadzenes ar centrbēdzes spēku izsviež ūdeni, paliek tik, cik roka spēj pārnest uz papīra.
- svētīgs Svētīga pieredze.
- sviedrains Sviedraina piere.
- izspiesties Sviedri izspiežas uz pieres, deniņiem.
- trenēt Šķēpmetējas trenēja pieredzējis treneris.
piere citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV