Paplašinātā meklēšana
Meklējam nest.
Atrasts vārdos (46):
- nest:1
- atnest:1
- ienest:1
- iznest:1
- nonest:1
- panest:1
- sanest:1
- uznest:1
- aiznest:1
- nesties:1
- pārnest:1
- pienest:1
- amnestēt:1
- dienests:1
- nestāvēt:1
- nestunda:1
- nestuves:1
- vinnests:1
- amnestija:1
- anestezēt:1
- atnesties:1
- ienesties:1
- iznesties:1
- mēnestiņš:1
- nestspēja:1
- nonesties:1
- panesties:1
- uznesties:1
- aiznesties:1
- anestēzija:1
- menestrels:1
- minestrone:1
- pilnestība:1
- pilnestīgs:1
- nestandarta:1
- sinestēzija:1
- karadienests:1
- nestrādājošs:1
- specdienests:1
- virsdienests:1
- anesteziologs:1
- civildienests:1
- izlūkdienests:1
- palīgdienests:1
- radiodienests:1
- anestezioloģija:1
Atrasts etimoloģijās (29):
- No latīņu portare 'nest'. (šķirklī portatīvs)
- grieķu 'nestuves' (šķirklī Prokrusts)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No itāliešu minestrone. (šķirklī minestrone)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No latīņu officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (23):
- aiznest labas dienas
- aiznest sev līdzi kapā
- dienesta romāns
- dienesta suņi
- iznest ar kājām pa priekšu
- iznest cauri
- iznest uz saviem pleciem
- neiznests bērns
- nest (savu) krustu
- nest atbildību
- nest augļus
- nest bērnu zem sirds
- nest cauri (kādu)
- nest gaismu
- nest uz rokām (kādu)
- nestāvēt blakus
- nestāvēt līdzās
- pārnest ķermeņa svaru
- pārnest svaru
- pārnest uguni
- pārnest vārdu (jaunā rindā)
- sardzes dienests
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest
Atrasts skaidrojumos (200):
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
- aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
- izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izstiept.
- staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
- stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
- nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
- izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
- atstiept Atnest.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- panest Būt spējīgam nest.
- dienēt Būt, atrasties karadienestā.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
- rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
- dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
- jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
- pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- nesējs Darītājs --> nest.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
- rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
- civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
- paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
- mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
- nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
- iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
- izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
- dienests Karadienests.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- sašūpoties Kļūt nestabilam, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- saļodzīties Kļūt nestabilam.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- sačākstēt Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
- sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
- seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- labils Nenoturīgs, nestabils.
- nedrošs Nepastāvīgs, nestabils.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- stibīt nest, nēsāt.
- stiept nest.
- mezons nestabila elementārdaļiņa.
- šķobīgs nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
- aizstaigāt nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- sačammāties nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- pamalkot nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- apgādība nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- bezdarbība nestrādāšana; amata pienākumu nepildīšana.
- mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
- nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
- rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
- NVA Nodarbinātības valsts dienests.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
- novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
- erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- rekrutēt Ņemt, iesaukt dienestā.
- panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- sašūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
- pastiept Panest (ko smagu).
- lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
Atrasts piemēros (200):
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
- aiznest Aiznest galdu prom.
- aiznest Aiznest jauno vēsti.
- nešus Aiznest puisi nešus līdz mājām.
- aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
- aiznest Aiznest sveicienus.
- aiznest Aiznest vēstuli uz pastu.
- kurpnieks Aiznest zābakus kurpniekam.
- aiznesties Aiznesties citiem garām.
- amnestēt Amnestēt cietumniekus.
- anestezēt Anestezējoši līdzekļi.
- māsa Anestēzijas māsa.
- aprūpe Aprūpes centrs, dienests.
- visspēcīgs Apsardzes dienesti nav visspēcīgi.
- ušņains Apstrādāt zemi, lai tā nestāv ušņaina.
- ienest Ar nestuvēm ienest ievainoto.
- pacietība Ar pacietību panest grūtības.
- rekrutēt Armija rekrutē karavīrus profesionālajam dienestam.
- palīgdienests Ārstnieciskie un diagnostiskie palīgdienesti.
- dienests Ārvalstu izlūkošanas dienesta aģents.
- izlūkdienests Ārzemju izlūkdienests.
- civildienests Atbrīvot no darba civildienestā.
- atbrīvot Atbrīvot no karadienesta.
- karadienests Atbrīvot no karadienesta.
- atgriezties Atgriezties no karadienesta.
- atguldīt Atguldīt ievainoto uz nestuvēm.
- atjēgties Atjēgties pēc anestēzijas.
- anesteziologs Atkarībā no veicamās operācijas anesteziologs ieteiks vispārējo vai lokālo narkozi.
- jau Atkritumu spaini jau nu gan varēji iznest!
- at- Atnest (ābolu mātei).
- atnest Atnest airus pie laivas.
- blašķe Atnest grādīgā dzēriena blašķi.
- atnest Atnest klēpi malkas.
- atnest Atnest mājās pirkumus.
- aptieķnieks Atnest no aptieķnieka zāles.
- kukulis Atnest no ciemiem kukuli.
- atnest Atnest priecīgu ziņu.
- templis Atnest ziedojumu uz templi.
- atņemt Atņemt dienesta pakāpi.
- lenčs Atrast laiku nesteidzīgam lenčam.
- postenis Atrasties glābšanas dienesta postenī.
- augsts Augsta amatpersona, dienesta pakāpe.
- kustība Avārijas dienests atjauno trolejbusu kustību.
- izlīdzinošs Beigās viņš izlīdzinoši teica: "Labi, nestrīdēsimies, es pats visu nokārtošu."
- vainags Bērēs nest vainagu.
- slaistīties Bērni nestrādā, bet slaistās.
- vazomotors Bērniem un pusaudžiem raksturīga vazomotora nestabilitāte.
- ziedojums Bija īpaši koki un akmeņi, kur nest ziedojumus dieviem un izlūgties labu ražu.
- boss Bijušais Krievijas specdienesta boss.
- brīvprātīgs Brīvprātīgi pieteikties karadienestā.
- nest Celtnes pamati spēj nest lielu slodzi.
- aiznest Ceļš aiznests ar sniega kupenām.
- apgaita Ceļu dienesta apgaita.
- palīgdienests Centralizētā grāmatvedība un pārējie palīgdienesti.
- nu Cik nu katrs varēja atnest.
- civildienests Civildienesta ierēdnis.
- civil- Civildienests.
- derēt Derēt karadienestam.
- dienests Dienesta darīšanas, pienākumi, stāvoklis.
- ierocis Dienesta ierocis.
- dienests Dienesta ilgums.
- dienests Dienesta pakāpe.
- apzīmējums Dienesta pakāpes apzīmējums.
- zīmotne Dienesta pakāpes uz zīmotnēm tika apzīmētas ar svītrām, zvaigznēm un rombiem.
- izpilde Dienesta pienākumu izpilde.
- dienests Dienesta pilnvaru pārkāpšana.
- ļaunprātīgs Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
- subordinācija Dienesta subordinācija.
- oža Dienesta sunim jābūt ar labu ožu.
- suns Dienesta suns.
- suņaudzētava Dienesta suņaudzētava.
- dalīties Dienesta suņi dalās pēdu dzinējos un sargsuņos.
- telegramma Dienesta telegramma.
- salīdzinājums Dienesta viesnīcas priekšrocības salīdzinājumā ar īrētu dzīvokli.
- dozimetrija Dozimetrijas dienests atomreaktorā.
- drošība Drošības dienests.
- dzert Dzert un nestrādāt.
- pilnestība Dzīves pilnestība.
- pilnestīgs Dzīvot pilnestīgu dzīvi.
- ka Ēdamā bija sanests tik daudz, ka nespējām apēst.
- pilnestīgs Emocionāli pilnestīga filmas epizode.
- anestēzija Epidurālā anestēzija.
- pastariņš Ernesta Birznieka-Upīša triloģija "Pastariņa dienasgrāmata".
- sargmainis Esmu sargmainis – pats sardzē nestāvu, komandēju divus karavīrus, kuri dodas uz posteni pie Brīvības pieminekļa.
- žilbt Ežuks, ienests gaišajā istabā, žilbst un miedz ačeles.
- zīmogglabātājs F. Bēkona tēvs izvirzījās valsts dienestā un mūža pēdējos divdesmit gadus bija lords zīmogglabātājs.
- nestuves Faraonu nesa uz nestuves, kas bija troņa formā.
- sasmelt Glābšanas dienesta vīri sasmēluši gandrīz pusi no zemē izlijušās dīzeļdegvielas.
- glābšana Glābšanas dienests.
- nestunda Glābt, palīdzēt nestundā.
- rāpties Gliemezis nesteidzīgi rāpās uz priekšu.
- ģeoloģisks Ģeoloģiskais dienests.
- nestrādājošs Ģimenē ir vairāki nestrādājošie.
- hidrogrāfisks Hidrogrāfiskais dienests.
- hidroloģisks Hidroloģiskais dienests.
- hidrometeoroloģisks Hidrometeoroloģiskais dienests.
- sinestēzija Iedarboties uz cilvēka psihi ar sinestēzijas palīdzību.
- ienest Ienest cementa maisus noliktavā.
- kanceleja Ienest dokumentus kancelejā.
- ienest Ienest istabā aukstumu.
- jaundzimis Ienest jaundzimušo jēriņu istabā.
- ienest Ienest klēpi malkas.
- klēpis Ienest klēpi malkas.
- ienest Ienest redakcijā manuskriptu.
- vairāki Ienest vairākus klēpjus malkas.
- ienesties Ienesties ceļa līkumā.
- ienesties Ienesties istabā, klasē.
- ienesties Ienesties stacijā.
- kaprizēties Ierīce kaprizējas un nestrādā.
- iesaukt Iesaukt karadienestā.
- karadienests Iesaukt karadienestā.
- ieskaitīt Ieskaitīt karavīru virsdienestā.
- deklarācija Iesniegt savu ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.
- brīdinājums Ievērot brīdinājumu nestaigāt pa plānu ledu.
- anestezioloģija Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļa.
- blēņoties Īsti nestrādāt, bet tikai tā blēņoties.
- izbrāķēt Izbrāķēt nestandarta produkciju.
- pilnestīgs Izdzīvot pilnestīgi katru dzīves gadu.
- izgaršot Izgaršot atnestos gardumus.
- sargpostenis Izlūkdienesta bataljona sargpostenis.
- rezidents Izlūkdienesta rezidents.
- izlūkdienests Izlūkdienesta sniegtās ziņas.
- spiegs Izlūkdienesta spiegi.
- vietējs Izmantot operācijā vietējo anestēziju.
- spainis Iznest atkritumu spaini.
- iznest Iznest dzīves grūtības.
- iznest Iznest galdu no istabas.
- iznest Iznest ievainoto uz lielceļa.
- iznest Iznest krēslu dārzā.
- iznest Iznest lāpu cauri ierindai.
- iznest Iznest mīlu tīru cauri visai dzīvei.
- miskaste Iznest miskasti.
- šmucspainis Iznest šmucspaini.
- iznest Iznest tautasdziesmu ētiku cauri paaudzēm.
- iznesties Iznesties malku.
- iznesties Iznesties no istabas.
- izslapstīties Izslapstīties no dienesta.
- amnestija Izsludināt amnestiju.
- pierimt Izstādē nesteidzieties, pierimstiet un ļaujieties gleznu burvībai.
- ierindnieks Izteikt ierindniekam pateicību par labu dienestu.
- šķira Izveidojusies cilvēku šķira, kas nestrādā, bet tikai saņem pabalstus.
- informators Izziņu dienesta informators.
- operators Izziņu dienesta klientu apkalpošanas operatores.
- straume Ja roņa mazulis priekšlaicīgi nonāk ūdenī, jūras straumes un viļņi to var atnest uz krastu.
- pilnestība Jācenšas uz augšu, uz pilnestību.
- nest Jaunās ābeles sākušas nest pirmo ražu.
- sakars Jūras spēku flotiles jūras novērošanas un sakaru dienests.
- matrozis Jūras spēku militārā dienesta matroži.
- panest Kad maisu vairs nevarēju panest, vilku to pa zemi.
- sarosīties Kad ūdens upē sāka strauji celties, sarosījās glābšanas dienesti.
- sašūt Kaķa cietušais sāns ar anestēzijas palīdzību tika sašūts.
- kanādieši Kanādiešu rakstnieks Ernests Setons-Tompsons.
- nestspēja Kāpņu nestspēja.
- amnestēt Karalim ir tiesības amnestēt.
- virssardze Karavīri par dienesta pārkāpumiem pavadīja vairākas diennaktis virssardzē.
- kinoloģisks Kinoloģiskais dienests.
- kolosāls Kolosāli! Ej kur gribi, dari ko gribi, nekur blakus nestāv pieaugušo.. brīdinoši paceltie pirksti.
- rezidentūra Krievijas izlūkdienesta rezidentūra.
- kļūt Kucēns kļuvis par dienesta suni.
- radiodienests Kuģa radiodienests.
- nest Kuģis spēj nest lielu kravu.
- kvalificēt Kvalificēt vārda nozīmi par pārnestu.
- ķirbis Ķirbis galīgi nestrādā.
- riekstiņš Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš, Mums, lūk, tur logā mēnestiņš..
- struktūra Latvijas galvenā kontrabandas apkarošanas struktūra ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde.
- pakāpe Leitnanta dienesta pakāpe.
- lēnis Lēņa dienests.
- galons Likt atnest galonu vīna.
- paraugsaimniecība Mācīties meža kopšanu Valsts meža dienesta paraugsaimniecībā.
- dienests Meteoroloģiskais dienests.
- minestrone Minestronei ir dažādi paveidi.
- radiodienests Mobilais radiodienests.
- pārslaucīt Mūsu senčiem bija paradums vecā gada vakarā pārslaucīt grīdas un saslaukas iznest no mājas.
- pirmdiena Muzejs nestrādā pirmdienās.
- vinnests Naudas vinnests.
- sanest Nenoaujot kurpes, sanest istabā smiltis.
- nest nest abās rokās smagas somas.
- nēši nest ar nēšiem ūdeni no akas.
- nest nest bērnu klēpī.
- pičpauna nest bērnu pičpaunā.
- nest nest bojāto preci atpakaļ uz veikalu.
- nest nest cienīgi savu tēvu tēvu uzvārdu.
- gaisma nest cilvēkiem gaismu.
- nest nest dāvanu mājās.
- nest nest draugam grāmatu lasīšanai.
- nest nest gaišu cerību dzīvē.
- gaišums nest gaišumu pasaulē.
- garagaisma nest garagaismu vistālākajos valsts nostūros.
- līdz nest koferi līdz automašīnai.
- kukaragās nest kukaragās.
- nest nest kultūru tautai.
- uz nest kurpes uz darbnīcu.
- nest nest labas ziņas.
- nest nest labu peļņu.
- lāpa nest lāpu.
- piekraut nest līdz malām piekrautu paplāti.
- nest nest lielu labumu.
nest citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV