Paplašinātā meklēšana
Meklējam ziņa.
Atrasts vārdos (29):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (240):
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
- prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
- bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- nezinot Bez (kāda) ziņas, līdzdalības.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
- koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
- doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- čoms Draugs, paziņa.
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- libido Dzimumdziņa.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- domu grauds ideja, atziņa.
- nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
- pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
- zondēt Ievākt ziņas (par ko).
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
- sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- nezināšana Neziņa (1).
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
- dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- pārraudzība Pārziņa.
- samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
- komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
- introspekcija Pašnovērošana; savu apziņas stāvokļu personīga novērošana.
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
- džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
- medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
- oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
- smadzenes Prāts, apziņa.
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
- frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
- pilnpiedziņas Tāds, kam ir četru riteņu piedziņa.
- apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
- stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
- mēlnesīgs Tāds, kurā ietvertas nepatiesas ziņas, meli.
- pamācošs Tāds, no kā var gūt pamācību, noderīgas atziņas.
- ziņnesis Tas, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņas; vēstnesis.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ziņas.
- SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
- atzīt Uzskatīt (par kādu); nonākt līdz kādai atziņai; izteikt kādu atziņu.
- dzirdēt Uzzināt (kādas ziņas, informāciju).
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko).
- redzēt Uzzināt, iegūt (piem., informāciju, ziņas).
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
- nāves ziņa ziņa par (kāda) nāvi; šāds paziņojums presē.
- reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
- informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
- intervija Žurnālista saruna ar kādu personu, lai iegūtu informāciju publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.
ziņa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV