Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīkoties.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (182):
- arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
- kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
- kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- rosīties Darboties, rīkoties (kur).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
- spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
- nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
- ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
- uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
- izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
- brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
- brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- izdarīties Izrīkoties; uzvesties.
- bārstīties Izšķērdīgi, nevērīgi rīkoties (ar ko); šķiesties.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
- nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
- rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti.
- iet roku rokā rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- rotaļāties ar uguni rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
- strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
- šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
- uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
- rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
- darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
- prast kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- prasties kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
- nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- sargāt savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
- kalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
- atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- ķerties vērsim pie ragiem sākt rīkoties, pievēršoties būtiskajam, galvenajam.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
- drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārsteigts Tāds, kam kas negaidīts, neparasts ir izraisījis apmulsumu, neziņu, kā rīkoties.
- tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
- atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- pārvaldītājs Tas kuram ir pārvaldes tiesības; tiesības rīkoties (ar ko).
- spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
- inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
- arests Tiesas orgānu aizliegums rīkoties (ar savu īpašumu).
- pavilkt Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.)
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
rīkoties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV