Paplašinātā meklēšana
Meklējam gaisma.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- acu gaisma
- ataust gaisma
- dienas gaisma
- dienas gaismas spuldze
- gaisma svīst
- gaismas ātrums
- gaismas avots
- gaismas gads
- gaismas izkliede
- gaismas ķermenis
- gaismas koeficients
- gaismas laušana
- Gaismas pils
- gaismas plomba
- gaismas spēja
- gaismas stiprums
- gaismas terapija
- gara gaisma
- izkliedētā gaisma
- liela gaisma
- maza gaisma
- monohromatiska gaisma
- polarizēta gaisma
- uzaust gaisma
Atrasts skaidrojumos (222):
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
- uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
- izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- dienas gaisma dabiskā saules gaisma.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
- gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
- gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- gaismas izkliede gaismas vājināšanās, daļai gaismas staru mainot savu virzienu.
- gaismas spēja gaismasspēja.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
- polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- fotometrs Instruments gaismas stipruma mērīšanai.
- optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
- mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- mēnessgaisma Mēness gaisma.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
- blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- polariskops Optiska ierīce gaismas polarizācijas novērošanai.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
- nogriezt gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- uzgriezt uguni panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- uzgriezt elektrību panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- ieslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- iededzināt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
- nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- pāršķelt Pēkšņi parādīties (kādā vidē), to pārdalot (par gaismu, gaismas staru u. tml.).
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- piestrāvot Piepildīt ar (piem., gaismas, siltuma) plūsmu, strāvām.
- pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
- mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
- ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- gaisma svīst saka, kad no rīta sāk kļūt gaišs, parādās gaisma.
- strūkla Samērā šaura gaismas plūsma.
- gaile Sārtas gaismas atspīdums.
- ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
- kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
- kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
- signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
- signāluguns Signāla raidīšanai paredzēts gaismas signāls.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma u. tml.) plūsma.
- zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
- uguns Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
- liesma Spilgta gaisma, krāsa.
- zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- dienasgaismas spuldze spuldze, kas izstaro dabiskajai gaismai līdzīgu baltu gaismu.
- tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- ņirba Strauji mainīgu gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- ņirboņa Strauji mainīgu sīku gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
- stars Šaura redzamas gaismas izplatīšanās josla.
- ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
- pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
- pelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma.
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- optisks Tāds, kas attiecas uz optiku; tāds, kas ir saistīts ar gaismas parādībām, to izmantošanu.
- patumšs Tāds, kas dod diezgan pavāju apgaismojumu (par gaismu, gaismas avotu).
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz redzamās sarkanās gaismas joslas.
- gaismizturīgs Tāds, kas ir noturīgs pret gaismas iedarbību.
- gaismjutīgs Tāds, kas reaģē uz gaismas iedarbību (parasti par fotomateriāliem).
- spulgs Tāds, kas spulgo; tāds, kura rezultātā izplatās skaidra, dzidra gaisma.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas gaismas vai krāsu, krāsas toņu kontrasts.
- (līdz) ar gaismu tikko aust rīta gaisma.
- (līdz) ar gaismiņu Tikko aust rīta gaisma.
- rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
- bāka Torņveida būve ar gaismas signalizāciju kuģošanas drošībai.
- rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- pusgaisma Vāja, blāva gaisma.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla.
- krēsla Vāja, patumša gaisma.
- blāvs Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
- piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
- duļķaina vide vide, kurā gaismas izplatīšanos ietekmē gaismas izkliede.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
- fotoefekts Vielas īpašību izmaiņas gaismas starojuma ietekmē.
- polarimetrija Vielu identificēšanas metode, kuras pamatā ir gaismas polarizācijas mērīšana.
- fotolīze Vielu sadalīšanās gaismas ietekmē.
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- difrakcija Viļņu (gaismas, skaņas u. c.) apliekšanās ap šķēršļiem, kas atrodas to izplatīšanās ceļā.
- krāsa Virsmas īpašība, ko rada (no tās) atstarota gaisma.
- fokusēt Virzīt (gaismas staru) fokusā; regulēt (ierīci), lai iegūtu skaidru attēlu.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
gaisma citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV