Paplašinātā meklēšana
Meklējam balss.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts etimoloģijās (8):
- No latīņu vocalis 'balss-, balsīgs', vox 'balss'. (šķirklī vokālis)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, atvasinājums no balss. (šķirklī balsot)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No angļu suffragism (suffrage 'balsstiesības'). (šķirklī sufražisms)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (164):
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
- smalka balss augsta balss.
- diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- tenors Augsta vīriešu balss.
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
- treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi.
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- modulācija balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- balsene Elpošanas un balss orgāns – elpvada augšējā daļa.
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
- vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā).
- RB Laikraksts "Rīgas balss".
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
- čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
- modulēt Mainīt skaņas, balss fizikālās īpašības.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
- nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- pazemināt Panākt, ka (skaņa, balss) kļūst zemāka, arī klusāka.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
- svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
- krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- kaukt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- brēkt Radīt griezīgas, skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- blēt Radīt īpatnējas, stieptas balss skaņas (par aitām, kazām).
- čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- čirkstēt Radīt īsas, paskarbas balss skaņas (par putniem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
- maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
- kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
- izkliegt Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- čiepstēt Radīt sīkas, smalkas balss skaņas (par putnu mazuļiem, sīkiem putniem).
- bļaut Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piem., bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
- saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
- gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas; gari, stiepti kaukt.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- vaids Raksturīga stiepta (putna) balss skaņa.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piem., prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
- dziedātājputni Sīki un vidēja lieluma putni ar attīstītu balss aparātu.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
- balsstiesīgs Tāds, kam ir balsstiesības.
- mēms Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- nebalsīgs Tāds, kuru izrunājot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
- balsīgs Tāds, kuru izrunājot, vibrē balss saites (par valodas skaņām).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu); dziedātājs ar šādu balsi.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piem., bārdas, ūsu, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- bass Viszemākā vīriešu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- tremolo Vokālā snieguma defekts – vibrējošs balss skanējums.
- aizsmakt Zaudēt balss skanīgumu.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- kontralts Zemākā sieviešu balss.
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
Atrasts piemēros (200):
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
- sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
- dudināt Aiz sienas dudina mātes balss.
- balss Aizsmakusi balss.
- kārkt Aizsmakusi, kārcoša balss.
- atpazīstams Aktiera balss ir atpazīstama.
- prove Aktieru balss proves radio lugai.
- atbalss Āmura klaudzienu, šāviena atbalss.
- apaukstēt Apaukstēta balss.
- ass Asa un cieta balss.
- asarains Asaraina balss.
- izskanēt Atbalss izskan tālumā.
- at- Atbalss.
- norūpēties Atskan norūpējusies balss.
- augsts Augsta balss.
- tembrs Augsts, zems balss tembrs.
- balss Augšējā balss.
- pamirt balss aiz muguras lika meitenei pamirt.
- aizķerties balss aizķeras no elpas trūkuma.
- aizraušanās balss aizraušanās.
- nazāls balss ieguvusi nazālu pieskaņu.
- ciet balss ir pavisam ciet.
- papīkstēt balss jau nu gan viņam vāja, izklausās, ka tikko var papīkstēt.
- ņaudulīgs balss kļūst ņaudulīga.
- iedegties balss kļūst skaļāka, viņš iedegas arvien vairāk.
- lāga balss lāga neskan.
- padoties balss man nav padevusies.
- trīsuļot balss mazliet trīsuļo.
- modulācija balss modulācijas.
- pāriet balss no rupjas pārgāja skaļi spiedzošā.
- trīsēt balss no saviļņojuma trīsēja.
- aiztrīsēties balss no uztraukuma aiztrīsējās.
- pārtrūkt balss pārtrūkst.
- aizlūzt balss pēkšņi aizlūza.
- souls balss piemērota soula izpildīšanai.
- līgans balss plūst maigi un līgani.
- ieskaisties balss rāda, ka viņa ir ieskaitusies.
- krekšķēt balss reizēm krekšķēja.
- ķerties balss reizēm ķeras.
- pārpūle balss saišu pārpūle.
- falsets balss sāka skanēt spiedzīgā falsetā.
- nepielūdzams balss skan nepielūdzami.
- oficiāls balss skan oficiāli.
- kristāldzidrs balss skanēja kristāldzidri.
- balss balss tembrs.
- tonalitāte balss tonalitāte.
- balss balss trīc, dreb.
- ķērkstēt balss vīrietim ķērkst.
- atmaigt balss, seja atmaigst.
- balsstiesīgs balsstiesīgs pilsonis, sēdes dalībnieks.
- zīriņš Baltvaigu zīriņa balss ir līdzīga griezes krekšķim un vistas cāļa čiepstēšanai.
- bēdīgs Bēdīga balss, seja.
- trīcēt Bērnam no uztraukuma trīc balss.
- aizvilkties Brigita brēca tik ilgi, kamēr balss pavisam aizvilkās un sāka gārguļot.
- gārguļot Brigita brēca tik ilgi, kamēr balss pavisam aizvilkās un sāka gārguļot.
- brīnišķīgs Brīnišķīga glezna, balss.
- balsstiesības Būt bez balsstiesībām.
- ciets Cieta balss.
- čīkstīgs Čīkstīga balss.
- aizkadrs Diktora aizkadra balss.
- diktors Diktora balss aiz kadra.
- divkāršs Divkārša atbalss.
- draudošs Draudoša balss.
- dūdot Dūdo tenora balss.
- dzidrs Dzidra balss.
- reģistrs Dziedāt kontrtenora un tenora balss reģistrā.
- nelīdzens Dziedātāja balss pamazām kļuva rupja un nelīdzena.
- sudrabains Dziedātāja ir skaistas, sudrabainas balss īpašniece.
- neatkārtojams Dziedātāja neatkārtojamais balss tembrs.
- ietrīcēties Dziedātāja spēcīgā balss ietrīcas.
- pasakains Dziedātājai ir pasakaina balss.
- scēnisks Dziedātājam ir laba balss, bet scēniskais tēls gan nekur neder.
- siltums Dziedātājam raksturīgs neatkārtojams balss siltums.
- reģistrs Dziedātājas balss augšējais reģistrs ir īpaši skanīgs.
- dziedātājs Dziedātājas balss skanēja maigi.
- iespēja Dziedoņa balss iespējas.
- samocītība Dziedoņa balss samocītība.
- gaist Gaist saucēja balss bez miņas..
- glaimīgs Glaimīga balss.
- glāsmains Glāsmaina balss.
- glāsmīgs Glāsmīga balss.
- glāstošs Glāstoša balss.
- griezīgs Griezīga balss.
- iecirtīgs Iecirtīga balss.
- balsstiesības Iegūt, zaudēt balsstiesības.
- ievidžināties Ievidžinās sievietes balss.
- dārdēt Istabā dārd saimnieka balss.
- spektrālanalīze Izmantot balss spektrālanalīzi.
- izmisis Izmisusi balss.
- izsmējīgs Izsmējīga balss.
- jauns Jauna seja, balss.
- jauneklīgs Jauneklīga balss.
- sarūgtinājums Jo asāks balss tonis un skarbāki vārdi, jo lielāks to radītais sarūgtinājums.
- sakļauties Kad cilvēks runā, balss saites sakļaujas un balss sprauga sašaurinās.
- saudzēt Kad pazudusi balss, vajag klusēt, lai saudzētu balseni.
- atdzerties Kaut viņa runātu vēl! Viņš klausītos, klausītos, klausītos... Kā no avota dzertu viņas balss mūziku un neatdzertos.
- nepazīstams Klausulē atbild nepazīstama sievietes balss.
- sekretārs Klausulē atskanēja sekretāres balss.
- kluss Klusa balss.
- neizteiksmīgs Klusa, neizteiksmīga balss.
- pārgriezt Klusumu pārgriež griezes balss.
- koķetīgs Koķetīga sievietes balss.
- nebalss Ķērcoša nebalss.
- labs Laba balss.
- balss Lakstīgalas, strazda balss.
- lēnīgs Lēnīga balss.
- liegs Liega balss.
- lokans Lokana balss.
- balss Maiga balss.
- maigs Maiga balss.
- aiztrīcēties Mātei aiztrīcas balss.
- nomierināt Mātes balss mazuli vienmēr nomierina.
- tremolēt Mazliet tremolējoša balss.
- medains Medaina balss.
- medussalds Medussalda balss.
- piebalss Melodija un piebalss.
- melodisks Melodiska mūzika, balss.
- glāstīt Mierīgā balss glāsta ausis.
- mierīgs Mierīga balss.
- mīksts Mīksta, mīlīga balss.
- monotons Monotona balss.
- migt Nāk sniegs kā mātes balss.. Tik tikko upe irdz, Mieg, dzestra spārna skarta..
- neartikulēts Ne balss, bet neartikulēta rūkšana.
- neapmierināts Neapmierināta balss.
- nemīlīgs Nemīlīga balss.
- strāvojums Nepārtrauktais ūdens strāvojums mijas ar klusumu, ko caurauž kāda putna balss.
- nepatīkams Nepatīkami čērkstoša balss.
- nespēcīgs Nespēcīga balss.
- nīgrs Nīgra balss.
- atbalss No mežmalas atlido atbalss.
- lūzt No pārsteiguma lūza balss.
- aizsmakt No smēķēšanas aizsmakusi balss.
- nopīpēt Nopīpēta balss.
- noraizēties Noraizējusies balss.
- noskanēt Noskanēja atbalss.
- nosmēķēt Nosmēķēta balss.
- atbalss Otrā pasaules kara atbalss.
- iekšā Ozoliņš pieklauvēja. "Iekšā!" Atskanēja Džesijas .. balss.
- paass Paasa balss.
- paaugsts Paaugsta balss.
- pacilāts Pacilāta balss.
- padevīgs Padevīga balss.
- padobjš Padobja balss.
- padomdevējs Padomdevēja balss kongresā.
- drebēt Pārdzīvojumā dreb balss.
- parupjš Parupjš balss tembrs.
- paskaļš Paskaļa balss.
- paskarbs Paskarba balss.
- patīkams Patīkama balss.
- tembrs Patīkams balss tembrs.
- pavēlošs Pavēloša balss.
- pazīstams Pazīstama balss.
- pazīt Pazīt draugu pēc balss.
- pēc Pazīt pēc balss.
- peruāņi Peruāniete Ima Sumaka kļuva slavena, izpildot tradicionālās Dienvidamerikas tautas dziesmas modernā manierē, īpaša bija arī viņas balss, kas aptvēra četras oktāvas.
- piesmakt Piesmakusi balss.
- pikts Pikta balss.
- parūkt Pirms koncerta koristei pēkšņi aizkrita balss, labi, ka vēl varēja kaut ko parūkt līdzi citiem.
- diapazons Plaša diapazona balss.
- balss Priecīga, skumja balss.
- imitators Putnu balss skaņu imitators.
- raudulīgs Raudulīga balss.
- rēkt Rēcoša vīrieša balss.
- saspringt Runājot balss saites saspringst.
- nepacietīgs Runātāja balss kļūst nepacietīga un asa.
- ietrīsēties Runātāja balss saviļņojumā ietrīsas.
- izdalīties Runātāju čaloņā izdalījās pazīstama balss.
- disharmonēt Rupjā balss disharmonēja ar bērnišķīgo seju.
- balss Sabiedrības balss.
- kust Saldi kūstoša balss.
- samocīt Samocīt balss saites.
- iedrebēties Satraukumā iedrebas balss.
- asinsbalss Senā asinsbalss pamostas pat vismiermīlīgākajā kaķī, kad tā skatiens vērsts uz lidojošu putniņu vai skrejošu peli.
- asinsbalss Senču asinsbalss.
- sensibls Sensibli vibrējoša balss.
- sērīgs Sērīga balss.
- sievietīgs Sievietīga balss.
- sievišķīgs Sievišķīga balss.
- simpātisks Simpātiska balss.
- balss Sirdsapziņas, atriebības balss.
- dumbrcālis Sivēna kviekšanai līdzīgā dumbrcāļa balss.
- balss Skaista balss.
- skaists Skaista balss.
- īpašnieks Skaistas balss īpašniece.
- nodimdināt Skaļa balss nodimdināja: "Ienākt!"
- skanēt Skan samtaina balss.
- skarbs Skarba balss.
- skumīgs Skumīga balss.
- skumjš Skumja balss.
- vibrācija Solistes balss vibrācijas.
- sonors Sonora balss.
- spalgs Spalga balss.
- spēkpilns Spēkpilna balss.
- suģestija Suģestijas pilna balss.
- sulīgs Sulīga balss.
- pavēle Suņiem ir ļoti laba dzirde, viņi atšķir pavēles pēc balss intonācijas.
- nodziedāties Tā nodziedājos, ka pazuda balss.
- asinsbalss Tās ir kādas likteņa dotas izjūtas, asinsbalss, kas saista māti un meitu – kad vienai sāp, otra to izjūt.
- balss Tautas balss.
balss citās vārdnīcās:
LLVV