Paplašinātā meklēšana
Meklējam atkal.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (13):
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (32):
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atgūt atkal iegūt, iemantot.
- atjaunot atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- atjaunot atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
- atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nosalis) kļūst atkal silts.
- atgriezt dzīvē panākt, ka (kāds) atkal sāk pilnvērtīgi dzīvot.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- atgriezties Pievērsties atkal (kam).
- augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
- kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
- atzelt Sākt atkal zelt, zaļot (pēc panīkuma).
- atgūt elpu spēt atkal elpot.
- atgūt valodu spēt atkal parunāt.
- atgūt runas spējas spēt atkal parunāt.
- sākties (atkal) no gala tikt sāktam (atkal) no sākuma.
- atsākt Turpināt pēc pārtraukuma, sākt atkal.
- atjaunot Uzsākt atkal, no jauna.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
Atrasts piemēros (167):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- ruk "Ruk!" sivēns atkal ierukšķējās.
- urā "Urā! Portāls atkal darbojas!"
- aizkvēloties Apdegusī pagale atkal aizkvēlojās.
- apsalt Apsalušais jasmīna krūms pavasarī atkal atplauka.
- kurp atkal Anita, atkal viņa. Lai ietu kurp iedams, nekur neizdodas tikt vaļā no domām par viņu.
- iedzelt atkal iedzeļ sāpe.
- ieklaiņot atkal ieklaiņojuši vilki.
- ierunāties atkal ierunājās jau aizmirstais.
- drapes atkal jāieņem drapes.
- nemākulis atkal kārtējais nemākulis pie stūres!
- atkal atkal norīb pērkons.
- kliegt atkal ozolā, tāpat kā vakar, Kāda pūce aizgūdamās kliedz.
- pamosties atkal pamodies Eiropas augstākais aktīvais vulkāns Etna.
- uzlidojums atkal sācies maijvaboļu uzlidojums.
- sadabūt atkal sadabūt kopā visu mūsu kursu.
- samelst atkal samelst niekus.
- nepazīstams atkal satikt nepazīstamo meiteni.
- pirmītējs atkal sejā iezīmējais pirmītējais viltīgais smaids.
- klidzināt atkal stārķis klidzinās, atkal vārna rāsies..
- šepat atkal šepat satikties.
- pārgleznot atkal un atkal pārgleznot savu darbu.
- atkal atkal un atkal pārlasīt vēstuli.
- uzpeldēt atkal uzpeld nomācošā doma.
- uzrasties atkal uzradās iedvesma.
- uzviļņot atkal uzviļņo Latvijas karogs.
- atkal atkal zied liepas.
- zīmēties atkala zīmējas uz salnām – ja rudenī ir atkala, pavasarī būs salnas.
- atkalredzēšanās atkalredzēšanās salidojumā.
- atkalt atkalt aizmūrēto caurumu.
- atkalt atkalt ledu ar metāla cirtņiem.
- atkalt atkalt vadu no apmetuma.
- sakāms Atkārtot savu sakāmo atkal un atkal.
- satuvināties Ātrumlaivas satuvinājās, drošības laivas pavadībā pariņķoja ap bojām un tad atkal ieslēdza pilnus apgriezienus.
- savairot Bebrus sākumā iznīcināja, bet pēc tam aizsargāja un atkal savairoja.
- blēņas Bērni atkal dara blēņas.
- ieknukstēties Bērns ieknukstas, bet atkal aizmieg.
- nokrist Bērns nokrīt un ceļas atkal augšā.
- brīžiem Brīžiem sāpes pārgāja un atkal sākās no jauna.
- ubagot Būs atkal jāubago avanss.
- paķērkt Būs atkal par ko paķērkt.
- izrēkties Ceļa uz šejieni nav, pēc piena pāri vaivarāju ciņiem atbrauc traktors, izrēcas, aizbrauc, un atkal ir liepu un bišu klusums, un purvā – vaivarāju klusums.
- šķirties Ceļi šķiras un atkal satiekas.
- brīvlaistais Cerams, ka brīvlaistos atkal aicinās darbā.
- nosēdēt Dakteris Ķīsis nevarēja mierīgi nosēdēt savā sanatorijā un aprīļa vidū atkal stāvēja pie Lilijas durvīm ar lielu puķu pušķi.
- sašķobīt Daži zaudējumi mūsu hokejistu pozīcijas var atkal sašķobīt.
- pilēt Deguns atkal pilēja.
- trīskrāsains Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- aizķerties Domas atkal aizķērās pie notikušā.
- līt Drīz atkal līs.
- pazolēt Drīz vajadzēja atkal pazolēt kurpes.
- drīzs Drīza atkalredzēšanās.
- paņemties Drusku paņēmos pa garāžu un dabūju auto atkal ierindā.
- pasalt Drusku pasalst un atkal līst, vai kādreiz iestāsies kārtīga ziema?
- absints Francijā absinta pārdošana atkal priecē bārmeņus.
- atkala Gaidāma atkala.
- lava Grūtsirdība kā pierimis vulkāns, es nezināju, kad atkal izvirdīs melanholijas lavu..
- kopā Ģimene atkal bija kopā.
- atkalapvienošanās Ģimenes atkalapvienošanās.
- patirdīt Ir iemesls atkal sevi patirdīt.
- likt Izjaukt motoru un atkal likt kopā.
- atkalredzēšanās Jauka atkalredzēšanās ar skolasbiedriem.
- sadzirdēties Kad atkal sadzirdēsimies?
- ieraudzīt Kad es tevi atkal ieraudzīšu?
- mendelis Kad mendelis pāriet, atkal esam labi draugi.
- kaulēt Kad tu atnāksi atkal, Mana ziemeļu saule? Vai man nāksies vēl ilgi Tavu siltumu kaulēt?
- nereize Kad vecāsmātes nav, Bille [tēvreizi] neskaita. Ja nu vienīgi trakā nereizē lūdzas un solās turpmāk skaitīt, bet, kad briesmas pāri, aizmirst atkal.
- glaudīties Kaķis atkal sāka glaudīties ap Billi un murrāt..
- svilt Kas tur atkal svilst?
- zvāļoties Kuģis atkal sāka zvāļoties pa viļņiem.
- sieks Ķēniņš viņam tūliņ uzdeva pirmo darbu: iesēja sieku linsēklu mauriņā, un muļķītim pa nakti bija visas sēklas jāielasa atkal siekā.
- brīvs Ķīlnieki atkal bija brīvi.
- paldiesot Labprāt tev palīdzēju, nevajag atkal paldiesot!
- saniķoties Laiks atkal saniķojies.
- atsvaidzināt Lietus atsvaidzinātā zāle atkal sazaļo.
- pārstāt Lietus pārstāj, un atkal uzspīd saule.
- noskriet Mākonis noskrien un atkal spīd saule.
- uzpeldēt Makšķeres pludiņš atkal uzpeld.
- ataugt Mati atkal atauguši.
- izlīst Mazā upīte te izlien no meža, te atkal pazūd.
- nopriecāties Meitene nopriecājās, bet tūlīt atkal sadrūma.
- uzrakt Mežacūkas atkal uzrok lauku.
- iešalkties Mežs iešalcās un atkal apklusa.
- pi Modinātājs sāk savu pi pi pi pi, apklust un pēc brīža sāk atkal.
- atdzīvoties Motors atkal atdzīvojās.
- pavērst Mūsu sportistes spēja atgūties un rezultātu atkal pavērst savā labā.
- naivs Naivais, viņš [slimnieks] laikam domāja, ka tūdaļ pat celsies augšā un būs atkal vesels un spēka pilns.
- atmosties Naktī atmosties, bet iemigt atkal.
- paplosīties Negaiss paplosās kādu pusstundu, un atkal spīd saule.
- negaiss Negaiss pārgāja, un viss bija atkal labi.
- nolāpīts Nolāpīts, benzīnam cenas atkal cēlušās!
- atainoties Notikušais atkal atainojas apziņā.
- sprēgāt Nu viņa atkal sāk sprēgāt un konfliktēt.
- nedēļa Pagāja kāda nedēļa un gāju atkal.
- pēctecis Papes pļavās atkal ganās seno tauru pēcteči.
- atkal Pasažieri vaino autobusa vadītāju, viņš atkal veco autobusu.
- paniķoties Pavasaris šogad paniķojas: te silts, te atkal uzsnieg sniegs.
- sasnigt Pēc atkušņa atkal sasniga.
- ielocīties Pēc brīža ceļš atkal ielokās mežā.
- klāt Pēc brīža viņš būs atkal klāt.
- pauze Pēc ilgākas pauzes skolotāja atkal sāka strādāt.
- piecūkot Pēc laika atkal viss ir piecūkots.
- tikos Pēc mēģinājuma tikos un tikos atkal jābūt atpakaļ.
- atelpa Pēc sējas maza atelpa un atkal darbi.
- salabt Pēc strīda pāris atkal salabst.
- aiztrūkt Piena maz: otrā govs atkal aiztrūkusi.
- scēna Pindacīša apnāk ap klētiņas stūri, ierauga abus bučojamies, ātri atpakaļ. Sāk aiz scēnas dikti kāsēt. Zāra un Joske viens otru palaiž vaļā. Pindacīša atkal uznāk.
- zelēt Politiķi atkal sākuši zelēt izglītības un valodas jautājumus.
- templis Publikai atkal atvērta lielākā Senās Romas svētnīca – Venēras un Romas templis.
- pielakties Puiši atkal pielakušies.
- nojēgums Reti kādam citam vārdam nācies tik grūti ieviesties latviešu valodā, kā tam vārdam, ar kuru būtu apzīmējams nojēgums, ko citi tagad sauc par zinību, citi atkal par zinātni.
- gausa Rija kūpēja, un graudi siltumā kalta, smalki knikstēdami, tie nesīs mājā sātu un gausu atkal veselu gadu.
- izdzirst Rijas durvīs viņš ilgi stāvēja un klausījās, vai atkal neizdzirdīs kādu klusi cirpstošu balstiņu..
- rūpes Rīt būs atkal jaunas rūpes.
- ievilkt Runcis izlaiž un atkal ievelk nagus.
- seka Saimniecībā ir piecu lauku sistēma – augu sekā vispirms ir ziemāji, tad pākšaugu mistrs, aiz tā sēj miežus, pēc kuriem atkal vasarāju.
- malt Sāk malt atkal savu.
- sasodīts Sasodīts, atkal pievīlos!
- atkalapvienošanās Sašķeltās partijas atkalapvienošanās.
- savākt Savācu visus spēkus, lai atkal ķertos pie darba.
- atlaist Sažņaugt pirkstus dūrē un atkal atlaist.
- uzplīties Siltumā atkal uzplijās miegs.
- uzplūst Skaņas uzplūst un atkal noklust.
- atkala Spēji uznāk atkala.
- trumpot Spēlējām līdz pusdienām, paēdām, drusku pastaigājāmies un trumpojām atkal līdz naktij.
- rags Staltbriežu buļļi periodiski nomet savus krāšņos ragus un pēc tam atkal audzē jaunus.
- uzblīkšķināt Suns baidīsies, kad kāds atkal uzblīkšķinās.
- sveikt Sveicu tevi atkal tēvu zemē!
- zilītis Šodien Rīgā atkal notiks zilīšu praids.
- draņķis Tā draņķe Dūmaļa atkal iegājusi āboliņā.
- cūcība Tā ir atkal kārtējā cūcība.
- sidrabbalts Te viņš bija, te viņš zuda, Sidrabbaltais mēnestiņš; Un te atkal spožs no jauna Parādās pie debess viņš.
- piesūkties Tēvs atkal piesūcies.
- nospļaut Tikko izmazgāsi kāpņu telpu, tūlīt atkal būs kaut kur nospļauts.
- paspīdēt Trijatā nogājām vēl vismaz kilometru, kamēr starp kokiem atkal paspīdēja gaišums..
- pavirzīties Trolejbuss pavirzās par kādu sprīdi un atkal stāv.
- vai Tu atkal raudāji, vai?
- piemānīt Tu jau atkal mani piemānīji, teici, ka atnāksi, bet – nekā!
- teterkāposti Un, lielās, zaļās acis bolīdams, Un teterkāpostus tiem visiem solīdams, Lien Mežavecis atkal meža biezumā..
- untumains Untumainais laiks drīz atkal nesīs salu.
- ups Ups, kas atkal notiek?
- tāpat Vajadzētu jaunas sanatorijas, bet nu atkal ar naudu grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā – turīgie ārstējās Šveicē, nabadzīgie mira tepat.
- vakarējs Vakarējais mīkstmiesis atkal ielīdis savā ārējā skeletā, paslēpies čaulā.
- atkal Vārtsargs piespēlē ripu aizsargam, tas atkal uzbrucējam.
- sarasties Vasarā dzīvojāmies kur kurais, bet rudenī visi atkal saradāmies skolā.
- noķepēt Vecāmāte bēra katlā nomazgātus kartupeļus. atkal ar visām mizām. Vajadzēs lobīt. Pirksti svils, noķepēs, mizas lips pie naža atpakaļ.
- kvēpināt Vectēvs atkal kvēpina pīpi.
- izslieties Vējā noliecas un atkal izslienas kailie zari.
- apklust Vējš apklust. un tad atkal pieņemas spēkā.
- nolalināt Viņa atkal nolallināja: "Par ko tu runā?"
- jonis Viņa balss joņiem cēlās padebešu augstumos, joņiem atkal grima kā bezdibenīgās dzīlēs ..
- bla-bla-bla Viņš atkal sāka klāstīt, ko visu mēs darīsim, ko sasniegsim, un tādā pašā garā – bla-bla-bla!
- atspirgt Viņš atspirdzis un atkal strādā.
- grūtums Viņš pagriezās uz otriem sāniem.. atkal tuvojās pirmītējais grūtums, spieda un smacēja.
- sadugt Viņš saduga, bet tad atkal saslējās.
- pagāns Viņš, pagāns, atkal piedzēries.
- nokņudēt Viņu ieraugot, sirds atkal nokņud.
- sēdēt Vīrietis sēž jau trešo reizi, atkal par zādzību.
- zaļš Zaļā vasara atkal klāt!
- atkal Zēni cēla teltis, meitenes atkal gatavoja vakariņas.
- robežšķirtne Ziemas saulgrieži – robežšķirtne, pēc kuras būs atkal vairāk gaismas.
- žigli Žigli atkal biju atpakaļ.
atkal citās vārdnīcās:
MEV