Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 234 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam E.

Atrasts vārdos (25):

Atrasts etimoloģijās (73):

Atrasts normatīvajos komentāros (12):

Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
"Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (200):

Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sEšu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Eiropas diena 9. maijs; diEna, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izvEidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
komisārs AmatpErsona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
breksits ApviEnotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
AAE ApviEnotie Arābu Emirāti.
romānika ArhitEktūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
B BEļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attiEksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skEptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziEžu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
koka DiEnvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
ebeni Ebenkoki.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
jūdi Ebreji.
žīdi Ebreji.
žīdi Ebrejs.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
jūdaisms Ebreju reliģija.
sinagoga Ebreju reliģiskā kopiena.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt.
ieecēt Ecējot iestrādāt.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
eglaine Eglājs.
sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
eglājs Egļu mežs; egļu audze.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
EK Eiropas Komisija.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
ES Eiropas Savienība.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
gāte Eja, ceļš; gatve.
gaņģis Eja, ceļš.
sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
garāmiet Ejot kam garām.
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paspert Ejot pavirzīt kāju.
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
pāriet Ejot šķērsot (ko).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
mīt Ejot veidot (soli).
noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
eklektika Eklektisms.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
tautsaimnieks Ekonomists.
kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
eksis Eksāmens.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
saekselēt Ekselējot sasmalcināt.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
būt Eksistēt, pastāvēt.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
eksperimentators Eksperimentētājs.
mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
kapitālists Ekspluatators.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
štrumbante Elastīga gumijas lente.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa.
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
lampiņa Elektriskā spuldze.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
elektrība Elektriskā strāva.
korķis Elektriskais drošinātājs.

Atrasts piemēros (200):

prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
godināt ..mani agrāk viEnkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
rūkt "Ej labāk gulēt!" viņš rūc.
iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
piederīgais "Mani piEderīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
piebriest "NEvaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
tikmēr "Pasēdi tEpat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
rasi "Šurp nākdama.. rEdzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
peļot "Vai tu iEsi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
ķēms "Viņš nEatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
romānists 20. gs. latviEšu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
AES AES avārija.
stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
aizdegune AizdEguni ar vidusausi savieno Eistāhija kanāls.
traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
virsotne Alpīnisti sasniEguši Elbrusa virsotni.
mednieks AndrEja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
novērotājs ANO, EDSO novērotāji.
radiovariants Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
autostops ApcEļot Eiropu ar autostopiem.
piešpricēt Ar E vielām piešpricēta pārtika.
satuvināties Ar laiku jaunās un vEcās Eiropas Savienības dalībvalstis arvien vairāk satuvināsies.
zutenis ArviEn tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
raidsabiedrība ĀrzEmju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
pamosties Atkal pamodiEs Eiropas augstākais aktīvais vulkāns Etna.
piekāje AtrastiEs Eifeļa torņa piekājē.
nostūris AtrastiEs Eiropas nostūrī.
autohtoni Autohtona bruņurupuču suga – Eiropas purva bruņurupucis Latvijā.
EUR Banka viEnojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu EUR.
mudžināties BEidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
bagatelle BēthovEna nelielā bagatelle A minorā plašāk pazīstama ar nosaukumu "Elīzai".
literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un litEratūrvēsturnieks Kārlis Egle.
iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
ELJA BiEdrībā ELJA veido dažādus projektus.
nacionālkomunists Bijušais nacionālkomunists Eduards Berklavs.
prizma Caur Emocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
trakulīgs Cik miErīga un nosvērta ir Kristīne, tik trakulīgs Edgars.
citviet CitviEt Eiropā.
sarkasms Daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
dienvidslāvi DiEnvidslāvs Emirs Kusturica.
diskriminācija Diskriminācijas aizliEgums Eiropas Savienības tiesībās.
pretpols Divi rakstniEcības pretpoli – Andrejs Upīts un Viktors Eglītis.
čempions Divkārtēja Eiropas čempione daiļslidošanā.
turneja DotiEs baleta izrāžu turnejā pa Eiropu.
piekomandēt DzEjnieks A. Eglītis tika piekomandēts 19. divīzijai.
pārdalīt DzElzs priekškars bija Eiropu pārdalījis divās daļās.
nošķirt DzElzs priekškars nošķīra Eiropas tautas.
gavilēt DziEd', māsiņa, tu pret mani, Es pret tevi gavilēšu..
vidusdaļa Dzīvot Eiropas vidusdaļā.
virtuozs DžEza virtuozs Kurts Elings.
antioksidants E vitamīns ir spēcīgs antioksidants.
komercija E-komercija – tirdzniecība internetā.
e- E-komercija.
e- E-lietu ministrs.
e- E-paraksts.
e- E-pārvalde.
pasvītra E-pasta adresē izmantot pasvītru.
modulis E-pasta kontroles modulis.
signatūra E-pasta signatūra.
smailijs E-pasta vēstulēm smailiju var pievienot vien tad, ja sarakste ir neoficiāla.
e- E-studijas.
e- E-talons.
e E, kā veicas!
e E, kas tur?
meistardarbnīca E. Nekrošus vadītā meistardarbnīca Latvijas teātru režisoriem.
trīsvienība E. Smiļģis, A. Amtmanis-Briedītis, Ž. Katlaps – latviešu teātra režisoru pazīstamākā trīsvienība.
poēma E. Virzas poēma prozā "Straumēni".
ebenkoks Ebenkoka mēbeles.
ebonīts Ebonīta nūjiņa.
sīktirdzniecība Ebreji galvenokārt pārdeva sīkas preces – adatas, pogas, mežģīnes, lakatus, šādā sīktirdzniecībā raksturīga bija cenu kaulēšana.
ebrejisks Ebrejiska izcelsme.
grautiņš Ebreju grautiņi.
ebreji Ebreju ģimene.
ebreji Ebreju kalendārs.
peisaki Ebreju kvartālā var redzēt hasīdus melnos mēteļos, ar peisakiem un bārdām.
prozelīts Ebreju prozelīti.
jūdi Ebrejus dažkārt dēvē par jūdiem.
EBU EBU organizē Eirovīzijas dziesmu konkursu.
šķīvis Ecēšu šķīvji.
ecēt Ecēt lauku.
noturīgs Edgars ir noturīgs attiecībās ar sievietēm.
EDSO EDSO komisārs.
EDSO EDSO misija.
mandāts EDSO misijas mandāts.
inscenējums Eduarda Smiļģa veidotie Raiņa lugu inscenējumi.
cirkulēt Eduarda Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos.
pretspēlētājs Eduards Smiļģis – iejūtīgs un atsaucīgs pretspēlētājs.
milzis Eduards Smiļģis – latviešu teātra milzis.
virsotne Eduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
zemgalisks Edvarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
edz Edz, kas man ir!
EEK EEK Igaunijā vairs nav apgrozībā.
efedrīns Efedrīns ir psihotropa viela, ko aptiekās pārdod tikai kā recepšu medikamentu.
apvīties Efejas dārzā apvijušās ap koku.
ciklamena Efejlapu ciklamenas ir izturīgi un eleganti ziedaugi.
sētložņa Efeju sētložņa.
tvērējsakne Efeju tvērējsaknes.
efektīgs Efektīgs automobiļa dizains.
efektīgs Efektīgs lēciens.
efektīgs Efektīgs līdzeklis.
efektīgs Efektīgs paņēmiens, risinājums.
efektīgs Efektīgs skaņdarba noslēgums.
efektīgs Efektīgs skats uz ūdenskritumu.
efektīgs Efektīgs veids apmeklētāju piesaistei.
efektīvs Efektīvi cīnīties pret augu kaitēkļiem.
saimniekot Efektīvi saimniekot.
efektīvs Efektīvs medikaments.
menedžments Efektīvs menedžments.
pretējs Efekts bija pretējs gaidītajam.
zeltkāte Eglaines zeltkāte.
skujots Egle ar biezi skujotiem zariem.
biezs Egle ar bieziem zariem.
ieķerties Egle ar saknēm ieķērusies krasta kraujā.
izdalīt Egle izdala sveķus.
mirdzināt Egle mirdzināja sveču liesmiņas.
nolīgoties Egle nolīgojas.
sudrabzaļš Egle sudrabzaļām skujām.
zaļganzils Egle zaļganzilām skujām.
sānsakne Eglei sānsaknes ir plaši izplestas.
zvīņains Eglēm miza ir zvīņaina.
noaugt Eglēm noaudzis kalns.
sasniegt Eglēm saknes sasniedz apmēram pusmetra vai 60 centimetru dziļumu.
segzvīņa Eglēm uz čiekura pamīšu sakārtotas nelielas segzvīņas.
vainags Egles biezais un piramidālais vainags.
vizuļzelts Egles dekorācijas: eņģeļmati, lietutiņš, vizuļzelts, vizuļsudrabs.
iedurt Egles iedūrušas smailās galotnes debesīs.
sazelt Egles krāšņi sazēlušas.
vēdināt Egles laiski vēdina zarus.
egle Egles mēbeles.
miets Egles miets.
pāraugt Egles pamazām pāraug lapukokus.
papīrmalka Egles papīrmalka.
ciešs Egles saaugušas cieši kopā.
trupe Egles sakņu trupe.
sasvilpties Eglēs sasvilpās krustknābji.
kodols Egles stumbra kodols.
aptecēt Egles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
raukums Egles stumbrs ir izteikti taisns ar mazu raukumu.
zāģmateriāls Egles zāģmateriāli.
līkt Egles zari līkst līdz pat zemei.
jums Egles zaru biezais jums.
celms Egles, bērza celms.
mantiņa Eglīšu mantiņas.
diedziņš Eglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
svecīte Eglīšu svecītes.
žogs Eglīšu žogs.
aizdegties Eglītē aizdegas elektriskās spuldzītes.
zvīgulis Eglīte ir bagātīgi piekarināta visādiem zvīguļiem.
mirdzēt Eglītē mirdz svecītes.
nobirdināt Eglīte nobirdinājusi skujas.
purpursarkans Eglītē purpursarkani mirguļoja rotājumi.
zibēt Eglītē sāk zibēt krāsainas lampiņas.
zalgot Eglīte svētku rotā zalgoja zeltā un sudrabā.
trīsēt Eglītē trīs sveču liesmiņas.
nobirt Eglītei smaržīgās skujas nobirušas.
uz Eglītes atļauts cirst uz stigas.
mizgrauzis Egļu astoņzobu mizgrauzis.
ataudze Egļu ataudze.
atauga Egļu atauga.
kūdrenis Egļu audzes kūdrenī.
mīties Egļu audzes mijās ar birztalām.
simbioze Egļu baravika dzīvo simbiozē ar skuju kokiem.
aizsargāt Egļu dzīvžogs aizsargā dārzu no ziemeļu vējiem.
aizturēt Egļu dzīvžogs aiztur vēju.
raisīties Egļu galotnēs raisās pumpuri.
galotne Egļu galotnes.
krustknābis Egļu krustknābis.
lāčtauce Egļu lāčtauce.
sakņgrauzis Egļu lielais sakņgrauzis.
piejaukums Egļu mežs ar apšu un bērzu piejaukumu.
egle Egļu mežs.
nobiras Egļu nobiras – skujas, sīkie zari.
rudmiese Egļu rudmiese.
saussveķi Egļu saussveķi.

E citās vārdnīcās:

Tēzaurs