Paplašinātā meklēšana
Meklējam E.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- Edisona vītne
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena
- Eiropas (Savienības) Parlaments
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa
- Eiropas diena
- Eiropas Komisija
- Eiropas Padome
- Eiropas Parlamenta šveicars
- Eiropas Savienība
- Eiropas Savienības Padome
- Eiropas ūdele
- Eiropas Valodu portfelis
- Ej (tu) dirst!
- Ej (tu) pa gaisu!
- Ej (tu) pie velna!
- Ej (tu) ratā!
- Ej bekot!
- Ej gulēt!
- Ej nu ej!
- Ej nu!
- Ej pie deviņiem velniem!
- Ej pie velna!
- Ej pie visiem velniem!
- Ej pupās!
- Ej ratā!
- Ej tu (galīgi) šķērsām!
- Ej tu!
- Ej, ej!
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu!
- Es tev gan (rādīšu)!
- Esi vīrs!
- Esiet pazīstami!
Atrasts skaidrojumos (200):
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sEšu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Eiropas diena 9. maijs; diEna, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izvEidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- komisārs AmatpErsona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- breksits ApviEnotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- AAE ApviEnotie Arābu Emirāti.
- romānika ArhitEktūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- B BEļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attiEksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skEptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziEžu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- koka DiEnvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- ebeni Ebenkoki.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
- jūdi Ebreji.
- žīdi Ebreji.
- žīdi Ebrejs.
- holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
- jūdaisms Ebreju reliģija.
- sinagoga Ebreju reliģiskā kopiena.
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
- apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
- uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
- noecēt Ecējot apstrādāt.
- ieecēt Ecējot iestrādāt.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
- eglaine Eglājs.
- sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
- vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- eglājs Egļu mežs; egļu audze.
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
- EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
- EK Eiropas Komisija.
- ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
- eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- ES Eiropas Savienība.
- Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
- Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
- gāte Eja, ceļš; gatve.
- gaņģis Eja, ceļš.
- sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
- pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
- iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
- garāmiet Ejot kam garām.
- uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspert Ejot pavirzīt kāju.
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- pāriet Ejot šķērsot (ko).
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- mīt Ejot veidot (soli).
- noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
- aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- eklektika Eklektisms.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- ekonomists Ekonomikas speciālists.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- tautsaimnieks Ekonomists.
- kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
- eksis Eksāmens.
- eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
- sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
- noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
- saekselēt Ekselējot sasmalcināt.
- tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
- metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
- pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- būt Eksistēt, pastāvēt.
- ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
- monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
- polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- eksperimentators Eksperimentētājs.
- mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
- eksperts Ekspertīzes veicējs.
- izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
- detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
- noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
- kapitālists Ekspluatators.
- reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- štrumbante Elastīga gumijas lente.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa.
- vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
- šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
- šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
- lampiņa Elektriskā spuldze.
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
- elektrība Elektriskā strāva.
- korķis Elektriskais drošinātājs.
Atrasts piemēros (200):
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- godināt ..mani agrāk viEnkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- rūkt "Ej labāk gulēt!" viņš rūc.
- iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
- iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
- pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
- arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- piederīgais "Mani piEderīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- piebriest "NEvaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- tikmēr "Pasēdi tEpat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
- rasi "Šurp nākdama.. rEdzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- peļot "Vai tu iEsi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- ķēms "Viņš nEatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
- absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
- romānists 20. gs. latviEšu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
- reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- AES AES avārija.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- aizdegune AizdEguni ar vidusausi savieno Eistāhija kanāls.
- traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
- virsotne Alpīnisti sasniEguši Elbrusa virsotni.
- mednieks AndrEja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
- novērotājs ANO, EDSO novērotāji.
- radiovariants Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
- raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
- stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
- autostops ApcEļot Eiropu ar autostopiem.
- piešpricēt Ar E vielām piešpricēta pārtika.
- satuvināties Ar laiku jaunās un vEcās Eiropas Savienības dalībvalstis arvien vairāk satuvināsies.
- zutenis ArviEn tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
- raidsabiedrība ĀrzEmju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
- pamosties Atkal pamodiEs Eiropas augstākais aktīvais vulkāns Etna.
- piekāje AtrastiEs Eifeļa torņa piekājē.
- nostūris AtrastiEs Eiropas nostūrī.
- autohtoni Autohtona bruņurupuču suga – Eiropas purva bruņurupucis Latvijā.
- EUR Banka viEnojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu EUR.
- mudžināties BEidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
- bagatelle BēthovEna nelielā bagatelle A minorā plašāk pazīstama ar nosaukumu "Elīzai".
- literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un litEratūrvēsturnieks Kārlis Egle.
- iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
- ELJA BiEdrībā ELJA veido dažādus projektus.
- nacionālkomunists Bijušais nacionālkomunists Eduards Berklavs.
- prizma Caur Emocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
- trakulīgs Cik miErīga un nosvērta ir Kristīne, tik trakulīgs Edgars.
- citviet CitviEt Eiropā.
- sarkasms Daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
- dienvidslāvi DiEnvidslāvs Emirs Kusturica.
- diskriminācija Diskriminācijas aizliEgums Eiropas Savienības tiesībās.
- pretpols Divi rakstniEcības pretpoli – Andrejs Upīts un Viktors Eglītis.
- čempions Divkārtēja Eiropas čempione daiļslidošanā.
- turneja DotiEs baleta izrāžu turnejā pa Eiropu.
- piekomandēt DzEjnieks A. Eglītis tika piekomandēts 19. divīzijai.
- pārdalīt DzElzs priekškars bija Eiropu pārdalījis divās daļās.
- nošķirt DzElzs priekškars nošķīra Eiropas tautas.
- gavilēt DziEd', māsiņa, tu pret mani, Es pret tevi gavilēšu..
- vidusdaļa Dzīvot Eiropas vidusdaļā.
- virtuozs DžEza virtuozs Kurts Elings.
- antioksidants E vitamīns ir spēcīgs antioksidants.
- komercija E-komercija – tirdzniecība internetā.
- e- E-komercija.
- e- E-lietu ministrs.
- e- E-paraksts.
- e- E-pārvalde.
- pasvītra E-pasta adresē izmantot pasvītru.
- modulis E-pasta kontroles modulis.
- signatūra E-pasta signatūra.
- smailijs E-pasta vēstulēm smailiju var pievienot vien tad, ja sarakste ir neoficiāla.
- e- E-studijas.
- e- E-talons.
- e E, kā veicas!
- e E, kas tur?
- meistardarbnīca E. Nekrošus vadītā meistardarbnīca Latvijas teātru režisoriem.
- trīsvienība E. Smiļģis, A. Amtmanis-Briedītis, Ž. Katlaps – latviešu teātra režisoru pazīstamākā trīsvienība.
- poēma E. Virzas poēma prozā "Straumēni".
- ebenkoks Ebenkoka mēbeles.
- ebonīts Ebonīta nūjiņa.
- sīktirdzniecība Ebreji galvenokārt pārdeva sīkas preces – adatas, pogas, mežģīnes, lakatus, šādā sīktirdzniecībā raksturīga bija cenu kaulēšana.
- ebrejisks Ebrejiska izcelsme.
- grautiņš Ebreju grautiņi.
- ebreji Ebreju ģimene.
- ebreji Ebreju kalendārs.
- peisaki Ebreju kvartālā var redzēt hasīdus melnos mēteļos, ar peisakiem un bārdām.
- prozelīts Ebreju prozelīti.
- jūdi Ebrejus dažkārt dēvē par jūdiem.
- EBU EBU organizē Eirovīzijas dziesmu konkursu.
- šķīvis Ecēšu šķīvji.
- ecēt Ecēt lauku.
- noturīgs Edgars ir noturīgs attiecībās ar sievietēm.
- EDSO EDSO komisārs.
- EDSO EDSO misija.
- mandāts EDSO misijas mandāts.
- inscenējums Eduarda Smiļģa veidotie Raiņa lugu inscenējumi.
- cirkulēt Eduarda Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos.
- pretspēlētājs Eduards Smiļģis – iejūtīgs un atsaucīgs pretspēlētājs.
- milzis Eduards Smiļģis – latviešu teātra milzis.
- virsotne Eduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
- zemgalisks Edvarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
- edz Edz, kas man ir!
- EEK EEK Igaunijā vairs nav apgrozībā.
- efedrīns Efedrīns ir psihotropa viela, ko aptiekās pārdod tikai kā recepšu medikamentu.
- apvīties Efejas dārzā apvijušās ap koku.
- ciklamena Efejlapu ciklamenas ir izturīgi un eleganti ziedaugi.
- sētložņa Efeju sētložņa.
- tvērējsakne Efeju tvērējsaknes.
- efektīgs Efektīgs automobiļa dizains.
- efektīgs Efektīgs lēciens.
- efektīgs Efektīgs līdzeklis.
- efektīgs Efektīgs paņēmiens, risinājums.
- efektīgs Efektīgs skaņdarba noslēgums.
- efektīgs Efektīgs skats uz ūdenskritumu.
- efektīgs Efektīgs veids apmeklētāju piesaistei.
- efektīvs Efektīvi cīnīties pret augu kaitēkļiem.
- saimniekot Efektīvi saimniekot.
- efektīvs Efektīvs medikaments.
- menedžments Efektīvs menedžments.
- pretējs Efekts bija pretējs gaidītajam.
- zeltkāte Eglaines zeltkāte.
- skujots Egle ar biezi skujotiem zariem.
- biezs Egle ar bieziem zariem.
- ieķerties Egle ar saknēm ieķērusies krasta kraujā.
- izdalīt Egle izdala sveķus.
- mirdzināt Egle mirdzināja sveču liesmiņas.
- nolīgoties Egle nolīgojas.
- sudrabzaļš Egle sudrabzaļām skujām.
- zaļganzils Egle zaļganzilām skujām.
- sānsakne Eglei sānsaknes ir plaši izplestas.
- zvīņains Eglēm miza ir zvīņaina.
- noaugt Eglēm noaudzis kalns.
- sasniegt Eglēm saknes sasniedz apmēram pusmetra vai 60 centimetru dziļumu.
- segzvīņa Eglēm uz čiekura pamīšu sakārtotas nelielas segzvīņas.
- vainags Egles biezais un piramidālais vainags.
- vizuļzelts Egles dekorācijas: eņģeļmati, lietutiņš, vizuļzelts, vizuļsudrabs.
- iedurt Egles iedūrušas smailās galotnes debesīs.
- sazelt Egles krāšņi sazēlušas.
- vēdināt Egles laiski vēdina zarus.
- egle Egles mēbeles.
- miets Egles miets.
- pāraugt Egles pamazām pāraug lapukokus.
- papīrmalka Egles papīrmalka.
- ciešs Egles saaugušas cieši kopā.
- trupe Egles sakņu trupe.
- sasvilpties Eglēs sasvilpās krustknābji.
- kodols Egles stumbra kodols.
- aptecēt Egles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
- raukums Egles stumbrs ir izteikti taisns ar mazu raukumu.
- zāģmateriāls Egles zāģmateriāli.
- līkt Egles zari līkst līdz pat zemei.
- jums Egles zaru biezais jums.
- celms Egles, bērza celms.
- mantiņa Eglīšu mantiņas.
- diedziņš Eglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
- svecīte Eglīšu svecītes.
- žogs Eglīšu žogs.
- aizdegties Eglītē aizdegas elektriskās spuldzītes.
- zvīgulis Eglīte ir bagātīgi piekarināta visādiem zvīguļiem.
- mirdzēt Eglītē mirdz svecītes.
- nobirdināt Eglīte nobirdinājusi skujas.
- purpursarkans Eglītē purpursarkani mirguļoja rotājumi.
- zibēt Eglītē sāk zibēt krāsainas lampiņas.
- zalgot Eglīte svētku rotā zalgoja zeltā un sudrabā.
- trīsēt Eglītē trīs sveču liesmiņas.
- nobirt Eglītei smaržīgās skujas nobirušas.
- uz Eglītes atļauts cirst uz stigas.
- mizgrauzis Egļu astoņzobu mizgrauzis.
- ataudze Egļu ataudze.
- atauga Egļu atauga.
- kūdrenis Egļu audzes kūdrenī.
- mīties Egļu audzes mijās ar birztalām.
- simbioze Egļu baravika dzīvo simbiozē ar skuju kokiem.
- aizsargāt Egļu dzīvžogs aizsargā dārzu no ziemeļu vējiem.
- aizturēt Egļu dzīvžogs aiztur vēju.
- raisīties Egļu galotnēs raisās pumpuri.
- galotne Egļu galotnes.
- krustknābis Egļu krustknābis.
- lāčtauce Egļu lāčtauce.
- sakņgrauzis Egļu lielais sakņgrauzis.
- piejaukums Egļu mežs ar apšu un bērzu piejaukumu.
- egle Egļu mežs.
- nobiras Egļu nobiras – skujas, sīkie zari.
- rudmiese Egļu rudmiese.
- saussveķi Egļu saussveķi.
E citās vārdnīcās: