Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam E.

Atrasts vārdos (25):

Atrasts etimoloģijās (73):

Atrasts normatīvajos komentāros (12):

Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
"Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (400):

enerģētiķis [Enerģētikas]{s:72} speciālists.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sEšu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Eiropas diena 9. maijs; diEna, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izvEidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
komisārs AmatpErsona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
breksits ApviEnotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
AAE ApviEnotie Arābu Emirāti.
romānika ArhitEktūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
B BEļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attiEksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skEptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziEžu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
koka DiEnvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
ebeni Ebenkoki.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
jūdi Ebreji.
žīdi Ebreji.
žīdi Ebrejs.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
jūdaisms Ebreju reliģija.
sinagoga Ebreju reliģiskā kopiena.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt.
ieecēt Ecējot iestrādāt.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
eglaine Eglājs.
sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
eglājs Egļu mežs; egļu audze.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
EK Eiropas Komisija.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
ES Eiropas Savienība.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
gāte Eja, ceļš; gatve.
gaņģis Eja, ceļš.
sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
garāmiet Ejot kam garām.
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paspert Ejot pavirzīt kāju.
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
pāriet Ejot šķērsot (ko).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
mīt Ejot veidot (soli).
noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
eklektika Eklektisms.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
tautsaimnieks Ekonomists.
kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
eksis Eksāmens.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
saekselēt Ekselējot sasmalcināt.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
būt Eksistēt, pastāvēt.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
eksperimentators Eksperimentētājs.
mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
kapitālists Ekspluatators.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
štrumbante Elastīga gumijas lente.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa.
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
lampiņa Elektriskā spuldze.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
elektrība Elektriskā strāva.
korķis Elektriskais drošinātājs.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
enkurs Elektriskās mašīnas daļa, kurā atrodas darba tinums.
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība [A].
elektroterapija Elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
kardiogramma Elektrokardiogramma.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
induktors Elektromagnētiska ierīce karsēšanai.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
elektrodzinējs Elektromotors.
pozitrons Elektrona antidaļiņa.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
meils Elektroniskā pasta vēstule.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
triode Elektronu lampa ar trim elektrodiem.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
tumsība Elementāras izglītības, zināšanu trūkums; naidīgums, ļaunums.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
analfabētisms Elementāru zināšanu trūkums.
savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
permutācija Elementu pārstatīšanās, apmainīšanās.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
pekle Elle.
ellišķīgs Ellīgs.
dvaša Elpa.
astma Elpas trūkuma lēkme; aizdusa.
aizdusa Elpas trūkums.
ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
pieelpot Elpojot piepildīt (ar gaisu ko).
sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
respirācija Elpošana; skābekļa nokļūšana audos, šūnās u. tml.
elpceļi Elpošanas ceļi.
izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žaunas Elpošanas orgāni (zivīm un dažiem bezmugurkaulniekiem).
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
balsene Elpošanas un balss orgāns – elpvada augšējā daļa.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
rīt Elpot, kampt (gaisu); ieelpot (ko).
dvašot Elpot; pūst (gaisa strāvu).
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
bronhoskopija Elpvada un bronhu izmeklēšana ar bronhoskopu.
gaisa vads Elpvads, traheja.
traheīts Elpvadu gļotādas iekaisums.
izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
elsāt Elsot.
noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
kokoseļļa Eļļa, ko iegūst no kokosriekstiem.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļkoka sēklām.
olīveļļa Eļļa, ko iegūst no olīvas augļiem.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sezama sēklām.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piem., mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
eļļveidīgs Eļļai līdzīgs.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
dīglis Embrijs.
klaids Emigrācija, trimda.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
reemigrācija Emigrantu atgriešanās dzimtenē.
smaidiņš Emocijzīme; smailijs.
smailijs Emocijzīme.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
ēna Emocionālā stāvokļa, kā negatīva izpausme (sejā u. tml.).
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
sentimentāls Emocionāli jūtīgs, viegli aizkustināms.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
izjust Emocionāli novērtēt.
dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
iejūtīgs Emocionāli smalks.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
sajust Emocionāli uztvert; izjust.
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.

Atrasts piemēros (200):

prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
godināt ..mani agrāk viEnkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
rūkt "Ej labāk gulēt!" viņš rūc.
iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
brašulis "Es varu visu!" nodomāja brašulis.
arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
piederīgais "Mani piEderīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
piebriest "NEvaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
tikmēr "Pasēdi tEpat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
rasi "Šurp nākdama.. rEdzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
peļot "Vai tu iEsi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
ķēms "Viņš nEatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
romānists 20. gs. latviEšu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
reaktivēt A un E vitamīns reaktivē ādas funkcijas.
AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
AES AES avārija.
stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
aizdegune AizdEguni ar vidusausi savieno Eistāhija kanāls.
traģiķis Āksts un traģiķis Edgars Liepiņš.
virsotne Alpīnisti sasniEguši Elbrusa virsotni.
mednieks AndrEja Eglīša romāns "Līgavu mednieki".
novērotājs ANO, EDSO novērotāji.
radiovariants Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants.
raksturotājs Anšlavs Eglītis atklājas kā ironisks raksturotājs, smējējs, kas ņem talkā sarkasmu un grotesku.
stilists Anšlavs Eglītis ir ass vērotājs, atjautīgs satīriķis un stilists, kas zīmīgi portretējis visdažādākos ļaudis.
pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
autostops ApcEļot Eiropu ar autostopiem.
piešpricēt Ar E vielām piešpricēta pārtika.
satuvināties Ar laiku jaunās un vEcās Eiropas Savienības dalībvalstis arvien vairāk satuvināsies.
zutenis ArviEn tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
raidsabiedrība ĀrzEmju raidsabiedrības CNN, BBC, "Euronews" un citas.
pamosties Atkal pamodiEs Eiropas augstākais aktīvais vulkāns Etna.
piekāje AtrastiEs Eifeļa torņa piekājē.
nostūris AtrastiEs Eiropas nostūrī.
autohtoni Autohtona bruņurupuču suga – Eiropas purva bruņurupucis Latvijā.
EUR Banka viEnojas noteikt Latvijas Bankas prasījumu EUR.
mudžināties BEidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
bagatelle BēthovEna nelielā bagatelle A minorā plašāk pazīstama ar nosaukumu "Elīzai".
literatūrvēsturnieks Bibliogrāfs un litEratūrvēsturnieks Kārlis Egle.
iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
ELJA BiEdrībā ELJA veido dažādus projektus.
nacionālkomunists Bijušais nacionālkomunists Eduards Berklavs.
prizma Caur Emocionālo pārdzīvojumu prizmu radās Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".
trakulīgs Cik miErīga un nosvērta ir Kristīne, tik trakulīgs Edgars.
citviet CitviEt Eiropā.
sarkasms Daudz ironijas un sarkasma ir Eduarda Veidenbauma, Raiņa, Andreja Upīša satīriskajā dzejā.
dienvidslāvi DiEnvidslāvs Emirs Kusturica.
diskriminācija Diskriminācijas aizliEgums Eiropas Savienības tiesībās.
pretpols Divi rakstniEcības pretpoli – Andrejs Upīts un Viktors Eglītis.
čempions Divkārtēja Eiropas čempione daiļslidošanā.
turneja DotiEs baleta izrāžu turnejā pa Eiropu.
piekomandēt DzEjnieks A. Eglītis tika piekomandēts 19. divīzijai.
pārdalīt DzElzs priekškars bija Eiropu pārdalījis divās daļās.
nošķirt DzElzs priekškars nošķīra Eiropas tautas.
gavilēt DziEd', māsiņa, tu pret mani, Es pret tevi gavilēšu..
vidusdaļa Dzīvot Eiropas vidusdaļā.
virtuozs DžEza virtuozs Kurts Elings.
antioksidants E vitamīns ir spēcīgs antioksidants.
komercija E-komercija – tirdzniecība internetā.
e- E-komercija.
e- E-lietu ministrs.
e- E-paraksts.
e- E-pārvalde.
pasvītra E-pasta adresē izmantot pasvītru.
modulis E-pasta kontroles modulis.
signatūra E-pasta signatūra.
smailijs E-pasta vēstulēm smailiju var pievienot vien tad, ja sarakste ir neoficiāla.
e- E-studijas.
e- E-talons.
e E, kā veicas!
e E, kas tur?
meistardarbnīca E. Nekrošus vadītā meistardarbnīca Latvijas teātru režisoriem.
trīsvienība E. Smiļģis, A. Amtmanis-Briedītis, Ž. Katlaps – latviešu teātra režisoru pazīstamākā trīsvienība.
poēma E. Virzas poēma prozā "Straumēni".
ebenkoks Ebenkoka mēbeles.
ebonīts Ebonīta nūjiņa.
sīktirdzniecība Ebreji galvenokārt pārdeva sīkas preces – adatas, pogas, mežģīnes, lakatus, šādā sīktirdzniecībā raksturīga bija cenu kaulēšana.
ebrejisks Ebrejiska izcelsme.
grautiņš Ebreju grautiņi.
ebreji Ebreju ģimene.
ebreji Ebreju kalendārs.
peisaki Ebreju kvartālā var redzēt hasīdus melnos mēteļos, ar peisakiem un bārdām.
prozelīts Ebreju prozelīti.
jūdi Ebrejus dažkārt dēvē par jūdiem.
EBU EBU organizē Eirovīzijas dziesmu konkursu.
šķīvis Ecēšu šķīvji.
ecēt Ecēt lauku.
noturīgs Edgars ir noturīgs attiecībās ar sievietēm.
EDSO EDSO komisārs.
EDSO EDSO misija.
mandāts EDSO misijas mandāts.
inscenējums Eduarda Smiļģa veidotie Raiņa lugu inscenējumi.
cirkulēt Eduarda Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos.
pretspēlētājs Eduards Smiļģis – iejūtīgs un atsaucīgs pretspēlētājs.
milzis Eduards Smiļģis – latviešu teātra milzis.
virsotne Eduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
zemgalisks Edvarta Virzas darbi iezīmējas ar zemgalisko ainavas un dabas ciklu izjūtu.
edz Edz, kas man ir!
EEK EEK Igaunijā vairs nav apgrozībā.
efedrīns Efedrīns ir psihotropa viela, ko aptiekās pārdod tikai kā recepšu medikamentu.
apvīties Efejas dārzā apvijušās ap koku.
ciklamena Efejlapu ciklamenas ir izturīgi un eleganti ziedaugi.
sētložņa Efeju sētložņa.
tvērējsakne Efeju tvērējsaknes.
efektīgs Efektīgs automobiļa dizains.
efektīgs Efektīgs lēciens.
efektīgs Efektīgs līdzeklis.
efektīgs Efektīgs paņēmiens, risinājums.
efektīgs Efektīgs skaņdarba noslēgums.
efektīgs Efektīgs skats uz ūdenskritumu.
efektīgs Efektīgs veids apmeklētāju piesaistei.
efektīvs Efektīvi cīnīties pret augu kaitēkļiem.
saimniekot Efektīvi saimniekot.
efektīvs Efektīvs medikaments.
menedžments Efektīvs menedžments.
pretējs Efekts bija pretējs gaidītajam.
zeltkāte Eglaines zeltkāte.
skujots Egle ar biezi skujotiem zariem.
biezs Egle ar bieziem zariem.
ieķerties Egle ar saknēm ieķērusies krasta kraujā.
izdalīt Egle izdala sveķus.
mirdzināt Egle mirdzināja sveču liesmiņas.
nolīgoties Egle nolīgojas.
sudrabzaļš Egle sudrabzaļām skujām.
zaļganzils Egle zaļganzilām skujām.
sānsakne Eglei sānsaknes ir plaši izplestas.
zvīņains Eglēm miza ir zvīņaina.
noaugt Eglēm noaudzis kalns.
sasniegt Eglēm saknes sasniedz apmēram pusmetra vai 60 centimetru dziļumu.
segzvīņa Eglēm uz čiekura pamīšu sakārtotas nelielas segzvīņas.
vainags Egles biezais un piramidālais vainags.
vizuļzelts Egles dekorācijas: eņģeļmati, lietutiņš, vizuļzelts, vizuļsudrabs.
iedurt Egles iedūrušas smailās galotnes debesīs.
sazelt Egles krāšņi sazēlušas.
vēdināt Egles laiski vēdina zarus.
egle Egles mēbeles.
miets Egles miets.
pāraugt Egles pamazām pāraug lapukokus.
papīrmalka Egles papīrmalka.
ciešs Egles saaugušas cieši kopā.
trupe Egles sakņu trupe.
sasvilpties Eglēs sasvilpās krustknābji.
kodols Egles stumbra kodols.
aptecēt Egles stumbrs aptecējis ar sveķiem.
raukums Egles stumbrs ir izteikti taisns ar mazu raukumu.
zāģmateriāls Egles zāģmateriāli.
līkt Egles zari līkst līdz pat zemei.
jums Egles zaru biezais jums.
celms Egles, bērza celms.
mantiņa Eglīšu mantiņas.
diedziņš Eglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
svecīte Eglīšu svecītes.
žogs Eglīšu žogs.
aizdegties Eglītē aizdegas elektriskās spuldzītes.
zvīgulis Eglīte ir bagātīgi piekarināta visādiem zvīguļiem.
mirdzēt Eglītē mirdz svecītes.
nobirdināt Eglīte nobirdinājusi skujas.
purpursarkans Eglītē purpursarkani mirguļoja rotājumi.
zibēt Eglītē sāk zibēt krāsainas lampiņas.
zalgot Eglīte svētku rotā zalgoja zeltā un sudrabā.
trīsēt Eglītē trīs sveču liesmiņas.
nobirt Eglītei smaržīgās skujas nobirušas.
uz Eglītes atļauts cirst uz stigas.
mizgrauzis Egļu astoņzobu mizgrauzis.
ataudze Egļu ataudze.
atauga Egļu atauga.
kūdrenis Egļu audzes kūdrenī.
mīties Egļu audzes mijās ar birztalām.
simbioze Egļu baravika dzīvo simbiozē ar skuju kokiem.
aizsargāt Egļu dzīvžogs aizsargā dārzu no ziemeļu vējiem.
aizturēt Egļu dzīvžogs aiztur vēju.
raisīties Egļu galotnēs raisās pumpuri.
galotne Egļu galotnes.
krustknābis Egļu krustknābis.
lāčtauce Egļu lāčtauce.
sakņgrauzis Egļu lielais sakņgrauzis.
piejaukums Egļu mežs ar apšu un bērzu piejaukumu.
egle Egļu mežs.
nobiras Egļu nobiras – skujas, sīkie zari.
rudmiese Egļu rudmiese.
saussveķi Egļu saussveķi.

E citās vārdnīcās:

Tēzaurs