Paplašinātā meklēšana
Meklējam liegt.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (106):
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- iebļaut Iekliegt.
- iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
- aizkliegties Iekliegties.
- iebļauties Iekliegties.
- iekliegties Iesākt kliegt un apklust.
- aizsaukties Iesaukties, iekliegties.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- iesaukties Īsi saukt, iekliegties.
- nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- izbļaut Izkliegt.
- izbrēkt Izkliegt.
- nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
- nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- kliegt nelabā balsī kliegt pārvērstā, nedabiskā balsī.
- nokliegties Kliegt un pārstāt kliegt.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt.
- bļaut Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- kā kauts ļoti skaļi, izmisīgi (kliegt, bļaut).
- kliegt pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
- visā galvā ļoti spēcīgi, skaļi (raudāt, kliegt).
- noliegt Neatļaut, aizliegt.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- otram muti nevar aizsiet nevar otram aizliegt runāt.
- noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
- nobaurot Nokliegt, nobļaut (ko).
- liegt Noliegt, neatzīt.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
- tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- paķērkt Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
- krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- pārbļaut Pārkliegt.
- vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
- ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1); (kā) noraidījums, neatzīšana.
- atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- pieklaigāt Piekliegt (2).
- piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
- attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
- uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piem., lēmumu).
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- sabļaut Sakliegt.
- sabļaustīties Sakliegties, saklaigāties.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- izrēkties Skaļā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā balsī nokliegt (ko); norēkt (2).
- norēkt Skaļā balsī nokliegt (ko).
- aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- iebrēkties Skaļi ieraudāties; skaļi iekliegties.
- nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
- baurot Skaļi raudāt, kliegt.
- taurēt Skaļi runāt, kliegt.
- uzrēkt Skaļi, dusmīgi izkliegt.
- uzriet Skaļi, dusmīgi uzkliegt.
- ierēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties.
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt (par cilvēku).
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
- atstumtība Stāvoklis, kad (kāda) dalība sabiedrības, kolektīva dzīvē ir ierobežota, liegta.
- nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- neatļauts Tāds, kas ir aizliegts (piem., ar likumu, pavēli).
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiāli aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek, ko veic neatļauti, nelikumīgi.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
- nelīdztiesīgs Tāds, kur nepastāv līdztiesība; tāds, kam ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- cenzūra Tekstu, filmu u. tml. pārbaude, lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
- uzbļaut Uzkliegt (1).
- klaigāt Vairākkārt kliegt, saukt; vairākkārt sasaukties.
- pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
- kliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> kliegt (1).
liegt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV