Paplašinātā meklēšana
Meklējam daudzi.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- ilgs daudzi (par laika posmiem).
- sabalsot daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
- izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
- dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
- pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- pāris Divi, daži, nedaudzi.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
- orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
- sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
- izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
- sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
- ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
- salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- (dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
- (kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
- saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
Atrasts piemēros (116):
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- simbolizēties "Klusa nakts" ir dziesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- izmirt Agrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
- sarežģīts Bargā ziema rada sarežģītu situāciju daudziem meža zvēriem.
- strukturāls Bezdarbam lielā mērā ir strukturāls raksturs, daudzi cilvēki nesāks strādāt, ja nepaaugstinās kvalifikāciju.
- sagult Bibliotēkas plauktos sagūluši daudzi sējumi.
- brančs Branču apmeklēšana jau ir kļuvusi par tradīciju daudziem rīdziniekiem.
- manna Cik noprotu, diezgan daudzi gaida debesu mannu.
- pārbarot daudzi bērni ir pārbaroti.
- akupunktūra daudzi cilvēki uzskata ārstēšanos ar akupunktūru par ļoti relaksējošu procedūru un bieži seansa laikā aizmieg.
- nabagmāja daudzi cilvēki uzskata, ka pansionāts tā pati nabagmāja vien ir.
- piesegt daudzi cilvēki valkā masku, ar kuru piesedz savu patieso būtību.
- deportētais daudzi deportētie neatgriezās dzimtenē.
- apmirt daudzi draugi jau apmiruši.
- aizsargkrāsa daudzi dzīvnieki, gadalaikam mainoties, maina aizsargkrāsu.
- pārdoties daudzi gatavi pārdoties.
- portretēt daudzi gleznotāji portretējuši savas mātes.
- mājot daudzi grauzēji mājo alās.
- historisms daudzi historismi ir kļuvuši par vēstures terminiem.
- slavens daudzi iegādājas slavenās konfektes "Serenāde".
- stūrēt daudzi iesācēji šoferi stūrē gar pašu ietves malu.
- stūrgalvīgs daudzi ir stūrgalvīgi pārliecināti – pie lielas naudas nevar tikt godīgā veidā.
- stimulators daudzi kļūdaini alkoholu uzskata par jautrības stimulatoru.
- saradoties daudzi latvieši saradojās ar vāciešiem un asimilējās tajos.
- šķautņains daudzi Miervaldi Birzi uzskatīja par šķautņainu, atskabargainu, negāciju pilnu cilvēku..
- putekļainība daudzi muzeji par spīti stereotipiem par to putekļainību un garlaicību rīko akcijas un atraktīvas nodarbības.
- nokrist daudzi nokrituši ar gripu.
- izdzist daudzi notikumi no atmiņas izdzisuši.
- paņurdēt daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
- antisemītisms daudzi pētnieki antisemītismu definējuši kā iracionālu naidīgumu pret ebrejiem.
- senvārds daudzi senvārdi mūsdienu cilvēkam kļuvuši nesaprotami.
- kļūt daudzi studenti kļūst par korporāciju biedriem.
- sūrstīties daudzi sūrstās, ka viņiem ir grūta dzīve.
- suvenīrs daudzi svētceļnieki raudzījās pēc suvenīriem, ko aizvest mājās no Aglonas.
- sargāt daudzi tūkstoši ļaužu barikāžu dienās sargāja savu valsti.
- ubikvists daudzi ūdensaugi ir ubikvisti.
- atmirt daudzi ūdensaugi ziemā atmirst.
- pārspīlējums daudzi uzskata, ka lūši savam upurim uzbrūk no koka, taču tas ir pārspīlējums.
- tiroksīns daudzi uztura bagātinātāji satur jodu vai pat vairogdziedzera ražoto hormonu tiroksīnu, kas var neatgriezeniski bojāt vairogdziedzera darbību.
- privatizēt daudzi valsts uzņēmumi ir privatizēti.
- reālija daudzi vārdi valodas apritē ir tikai īsu brīdi, jo reālijas, ko tie apzīmē, ātri kļuvušas neaktuālas.
- piepelnīties daudzi vasarās piepelnās, lasot ogas un sēnes.
- pusvelti daudzi zemnieki savu izaudzēto atdod par pusvelti.
- zināt daudzi zina tikai visu kritizēt.
- pestelis daudzi, gribot zināt, kas gaida nākotnē, iet pie zīlniekiem, burvjiem, pesteļiem un tic viņu māņiem.
- apbružāt daudzie lasītāji grāmatu apbružājuši.
- stumdīt daudziem cilvēkiem visa darbdiena paiet pie datora, klabinot klaviatūru un stumdot peli.
- smarždziedzeri daudziem dzīvniekiem ir īpaši smarždziedzeri.
- raust daudziem galvenais šķiet tikai raust un pelnīt, cik vien var.
- daudzi daudziem kokiem jau nobirušas lapas.
- asociēties daudziem Latvija asociējas ar Baltijas jūru.
- aizkļūt daudziem par lielu izbrīnu hokeja komanda aizkļuva līdz finālam.
- piespraust daudziem pie apģērba bija piesprausta sarkanbaltsarkanā lentīte.
- savdabis daudziem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
- noskaust daudziem šķiet, ka laime viņiem ir noskausta.
- tikt daudziem tīk komēdijas.
- ziema daudziem zīdītājiem ziemas kažoks ir biezāks, apmatojums garāks.
- daudzināt daudzināt operas solistus.
- daudzināt daudzināt pagātnes paražas un tikumus.
- nedaudzi Daži devās mājup, bet nedaudzi palika.
- sīkdzīvnieki Dekoratīvie sīkdzīvnieki – žurkas, kāmīši, jūras cūciņas un citi – daudziem ir kļuvuši par iemīļotiem draugiem.
- pasvešs Dzejnieka vārds daudziem varētu būt pasvešs.
- zinātne Eksaktā zinātne matemātika daudziem ir netīkama, bet citus – ļoti aizrauj.
- savākties Festivālā savākušies daudzi folkmūzikas cienītāji.
- šaurs Istabā bija pārāk šauri tik daudziem cilvēkiem.
- izdaudzināt Izdaudzināt visiem draugiem par notikušo.
- brūns Kad 20. gs. 30. gados pie varas nāca brūnie, daudziem sākās grūti laiki.
- savāds Kaimiņiene bija tāda savāda, daudzi no viņas novērsās.
- izceļot Kara laikā daudzi iedzīvotāji izceļoja uz citām zemēm.
- migrants Kolkasragu diennaktī pārlido daudzi tūkstoši migrantu.
- zaudējums Krīzes dēļ daudzi uzņēmēji cietuši zaudējumus.
- sadauzīt Ķieģeļu kravā daudzi ir sadauzīti.
- slēdzenis Latviešu valodā daudzi līdzskaņi ir slēdzeņi, piemēram, b, c, d, dz, k, ķ.
- sabalsot Ļoti daudzi sabalsoja par šo partiju.
- ļoti Ļoti daudzi strādnieki.
- izdaudzināt Māte bija izdaudzināta par lielu rokdarbnieci.
- sastiegrot Mozaīkveida vitrāžas tika izgatavotas no daudziem stikla gabaliņiem, tos sastiegrojot kopā ar svinu.
- svārstīgs Mūsu sportistu sniegums ir svārstīgs, atkarīgs no daudziem apstākļiem.
- vectēvs Mūsu vectēvi un vecvectēvi pirms daudziem gadiem šeit līda līdumus.
- nedaudzi Nedaudzie bojājumi tiks novērsti tuvākajā laikā.
- nedaudzi Nedaudzie izstādes apmeklētāji.
- iesaukums No tā gada iesaukuma daudzi nokļuva Afganistānā.
- cekuldūkuris No ūdensputniem ir pārstāvēti cekuldūkuris, laucis, dumpis, kaijas, cekulpīles un daudzi citi.
- leksika No viņa leksikas pazuduši daudzi rusicismi.
- reibināt Panākumi vilina un reibina, to dēļ daudzi ir gatavi uz visu.
- sačivināties Pārāk daudzi grib ar viņu sačivināties.
- ieceļot Pirmie kolonisti šeit ieceļoja pirms daudziem gadiem.
- ciest Plūdos cietuši daudzi iedzīvotāji.
- brīvprātīgais Plūdu seku likvidēšanā piedalījās daudzi brīvprātīgie.
- sibīrieši Represēto klubā iestājušies daudzi kādreizējie sibīrieši, tur arī satiekas, piemin tos, kas neatgriezās.
- sānzars Sarežģīta alu sistēma ar daudziem sānzariem.
- svarīgs Sava amata dēļ viņš bija ticies ar daudziem svarīgiem cilvēkiem.
- atzars Sena dzimta ar daudziem atzariem.
- sietstobrs Sietstobrs sastāv no daudziem sietstobra posmiem, kas savienoti ar sietplātnēm.
- izdaudzināt Sportista panākumi tika izdaudzināti pa visu pasauli.
- pašmērķis Spriedelēšana un filozofēšana daudziem cilvēkiem kļūst par pašmērķi, ja viņi atrod pacietīgu klausītāju.
- pārtapt Svētceļojumā daudzi cilvēki pārtop.
- šķist Šī ideja daudziem šķita simpātiska.
- svešs Šī leģenda ir sveša pat daudziem vietējiem.
- turēt Tagad daudzi tur suņus.
- pārlatviskoties Tagad dzimta vairākās paaudzēs jau ir rīdzinieki un daudzi no viņiem pārlatviskojušies.
- bušmeņi Tagad vairs tikai nedaudzi bušmeņi piekopj tradicionālo dzīvesveidu ciešā kontaktā ar dabu, iztiekot ar ievāktajiem savvaļas augiem un nomedītajiem dzīvniekiem.
- sapļāpāt Te var sapļāpāt ar daudziem interesantiem cilvēkiem.
- segments Tūkstoškāju ķermenis sastāv no daudziem posmiem jeb segmentiem.
- rafiņš Uz daudziem lauku ciemiem nebrauca lielie autobusi, bet parastie rafiņi.
- sasūtīt Uz izsludināto konkursu sasūtīti daudzi pieteikumi.
- strīpojums Uz lapas ieraudzīju strauji uzšņāptas rindas ar daudziem strīpojumiem un labojumiem.
- daudzi Viņš ir daudziem palīdzējis.
- daudzināt Viņu daudzina par brīnumdari.
- daudzināt Visi daudzina viņas čaklās rokas.
- daudzināt Viss pagasts daudzina jauno ziņu.
- daudzināt Visu laiku daudzināt vienu un to pašu.
- sarasties Zaļajam dzīvesveidam saradušies daudzi atbalstītāji.
- supervaronis Zēnus saista daudzie supervaroņi – Zirnekļcilvēks, Betmens, Halks un citi.
- daudzināt Žeņšeņu daudzina par dzīvības sakni.
daudzi citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV