Paplašinātā meklēšana

Meklējam daudzi.

Atrasts vārdos (4):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (284):

dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
pāris Divi, daži, nedaudzi.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
dažs labs cits kāds (no visiem, daudziem).
dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ntais Kārtējais (no ļoti daudziem).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
līčupe Līkumaina upe, ar daudziem līčiem.
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
apkalst Nokalst (par daudziem, visiem).
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastiskiem elementiem sižetā.
čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
aplaist ziņu paziņot (daudziem, citam pēc cita).
apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
zigu Tā, ka veidojas zigzagi; tā, ka ir daudzi līkumi, pagriezieni.
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
cerains Tāds, kam ir ceri; ar daudziem ceriem.
simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra forma; tāds, kam ir vairāki vai daudzi stūri.
daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
daudzžuburains Tāds, kam ir vairāki, daudzi žuburi.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms (ar ko īpašu, atšķirīgu).
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
pazīstams Tāds, kas ir populārs, daudziem zināms (par cilvēku).
vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi; tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs (1).
kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
plašs Tāds, kas sastāv no daudziem.
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
neliels Tāds, kas sastāv no samērā nedaudziem.
daudzkomponentu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem komponentiem.
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
daudzsējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem sējumiem.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
pazīstams Tāds, ko daudzi zina; tāds, kas ir iemantojis popularitāti.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
kopīgs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs (2).
kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir vairāki vai daudzi dzīvokļi.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi; kopējais guvums.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
pieplūst Tikt piepildītam, aizņemtam (ar daudziem cilvēkiem).
tirdzniecības centrs tirdzniecības vieta, kurā izvietoti daudzi dažāda profila veikali.
čala Troksnis, kāds rodas, daudziem cilvēkiem reizē sarunājoties, tērzējot.
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.

daudzi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

daudzi

LLVV

daudzi

MEV

daũdzi