Paplašinātā meklēšana
Meklējam vienmēr.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (191):
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
- aizvien Arvien; vienmēr.
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
- raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
- laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
- bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
- maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- (kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
- katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
- katru mīļu dieniņu Katru dienu; arī vienmēr.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
- spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
- ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
- ar grūdieniem nevienmērīgi, kāpinājumam mainoties ar atslābumu.
- spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
- spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
- notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
- elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
- lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
- nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
- nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
- nesimetrisks Nevienmērīgs.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
- iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- izlīdzināties Pakāpeniski kļūt vienmērīgam.
- visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
- dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
- ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- izsvarotība Saskaņotība, (kā) vienmērīgs sadalījums; līdzsvarotība.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
- lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
- kā parasti tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, kad ko vienmēr dara.
- rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps; klusināts, vienmērīgs (par runu, skaņu).
- lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- līgans Tāds, kas cilājas, viļņojas rāmi, vienmērīgi.
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
- pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
- ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi.
- raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
- cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
- gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
- neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- līdzens Taisns, vienmērīgs.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
- līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
- maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
- izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
- kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
- mūžīgi mūžam vienmēr, visos laikos.
- ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
vienmēr citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV