Paplašinātā meklēšana
Meklējam sleja.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (143):
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2):
Atrasts piemēros (37):
- uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
- sleja Ādas sleja.
- izslieties Augums izslejas.
- ekipāža Bobsleja divnieku ekipāža.
- kamanas Bobsleja kamanas.
- atsitiens Bobsleja kamanu atsitiens pret trases apmali.
- kvartets Bobsleja kvartets.
- divnieks Bobsleja trasē startē divnieki.
- bobslejs Bobsleja trase.
- virāža Bobsleja trases virāžas.
- vraks Centrā slejas nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas tukšais vraks.
- četrrindu Četrrindu stādījumu sleja.
- ieslieties Debesīs ieslejas televīzijas tornis.
- izsvarojums Izņemt no bobsleja kamanām izsvarojumus.
- paslieties Kaķim aste paslejas stāvus.
- satapot Kalna galā slejas koka baznīca, kas celta bez naglām – satapota.
- sašaut Kara izpostītajā pilsētā visapkārt slejas sašauti nami.
- izslieties Lācis izslejas pakaļkājās.
- stāvus Lācis pieslejas stāvus.
- sleja Līmēt pie istabas sienām tapešu slejas.
- mēms Mēmās egles slejas pret debesīm.
- autsaiders Olimpisko spēļu, bobsleja autsaiders.
- sleja Papīra sleja.
- uzdruka Pastmarku loksnē viena sleja bija bez uzdrukas.
- piebļaut Piebļaut pilnas avīzes slejas.
- trase Sagatavot bobsleja trasi sacensībām.
- uzslieties Sēdētājs uzslejas kājās.
- pilots Sieviešu bobsleja izlases komandas pilote.
- stumt Stumt bobsleja kamanas.
- pats Sunim ausis pašas saslejas stāvus.
- saslieties Suns saslejas pakaļkājās un diedelē ēdienu.
- rene Traukties lejup pa bobsleja reni.
- sleja Uzlikt zirgam slejas.
- sleja Vārdnīcas lappusē ir divas slejas.
- satuvoties Vietā, kur upes satuvojas, slejas pilsdrupas.
- seglinieks Viņš ir rotas seglinieks. Pa dienu labo sedulkas, sakas un slejas..
- ievadīt Žurnālu ievada redaktora sleja.
sleja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV