Paplašinātā meklēšana
Meklējam pakš.
Atrasts vārdos (53):
- pakš:1
- apakš:1
- apakš-:1
- apakša:1
- pakšķēt:1
- pakšķis:1
- pakšķis:2
- apakšīre:1
- pakšķināt:1
- apakšaugs:1
- apakšdaļa:1
- apakšgals:1
- apakšlūpa:1
- apakšmala:1
- apakšnams:1
- apakšpuse:1
- apakštase:1
- apakšveļa:1
- apakšzeme:1
- apakšzobs:1
- nopakšķēt:1
- apakšdelms:1
- apakšējais:1
- apakšgrupa:1
- apakškārta:1
- apakšklase:1
- apakšnieks:1
- apakšstāvs:1
- apakšbikses:1
- apakšbrunči:1
- apakšdzimta:1
- apakšgaroza:1
- apakškrekls:1
- apakšnodaļa:1
- apakšpalāta:1
- apakšstilbs:1
- apakšstrāva:1
- apakšsvārki:1
- apakštituls:1
- apakšžoklis:1
- klētsapakša:1
- nopakšķināt:1
- skapjapakša:1
- apakšīrnieks:1
- apakšstacija:1
- apakšstraume:1
- apakšvienība:1
- iepakšķēties:1
- apakškomisija:1
- apakšuzņēmējs:1
- apakšpulkvedis:1
- apakšstrāvojums:1
- apakšvirsraksts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (330):
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- trusenes Apakšbikses.
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
- dilbs Apakšdelms.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- apakškārta Apakšējā kārta.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- pamattonis Apakšējais krāsas slānis.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
- radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
- paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
- pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
- karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- pamats Celtnes apakšējā daļa.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
- gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
- gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un pārstāt.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
- slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
- reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- nopakšķēt Īsu brīdi pakšķēt un pārstāt pakšķēt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un beigt pakšķināt.
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- mansarda jumts jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
- pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
- nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
- nodaļa Karaspēka apakšvienība.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- eskadrons Kavalērijas apakšvienība.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
- gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- palīst Lienot pavirzīties (kam) apakšā.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
- palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- paliet Mazliet ieliet (kam apakšā).
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
- rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
- pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
- piešuve Piešūta apakšējā mala (apģērba gabalam).
- pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- peciņa Priekšmeta apakšējā, paplatinātā daļa.
- pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
- mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
- paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- zem sevis Sev apakšā.
- stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
- biksītes Sieviešu apakšbikses.
- ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- parters Skatītāju zāles apakšējais stāvs.
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
- remontbedre Speciāli izbūvēta bedre automašīnu apakšējo daļu remontēšanai.
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- kļošs Svārku, bikšu u. tml. piegriezums ar paplatinājumu apakšdaļā.
- pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
- Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
- atšūt Šujot apdarināt (piem., tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
- augsts Tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai.
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai.
- zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
- titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
- gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- pavilkt Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
- jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
- vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
- hemoroīds Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā.
- baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
- pazare Viens no (koka, krūma u. tml.) apakšējiem zariem; dzinums, kas attīstās no galvenā stublāja vai sānu dzinumiem lapu žāklēs.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- pakāje Vieta pie (kā augsta) pamatnes, (tā) apakšējā daļa.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- pacere Vieta zem (koka, krūma) atkailinātām saknēm, apakšējiem zariem.
- leja Vieta, kas atrodas zemāk par tās tuvāko apkārtni; apakšējā, zemākā (ēkas) daļa.
- maika Vīriešu apakškrekliņš bez piedurknēm, sporta krekliņš.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- leja Zemākā vietā; apakšā.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 15 kilometru augstumam).
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- apakšstrāva Zemstrāva; apakštrāvojums.
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- vairogs Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
- kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
- apakšzobs Zobs, kas atrodas apakšžoklī.
- pazode Zoda apakšējā daļa.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
pakš citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV