Paplašinātā meklēšana
Meklējam nekā.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (273):
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
- profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
- indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- dzīvot pāri līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- plīst vai lūst katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (kā) liels kopums.
- kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- bardaks Liela nekārtība; haoss.
- atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
- cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
- konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
- nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
- nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
- ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
- kā aizvērtām acīm nekā neredzot, nepamanot.
- nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
- neparko Nekādā gadījumā, nekādā ziņā.
- ne par kādu naudu nekādā gadījumā.
- ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
- nekādi Nekādā veidā; nekā [1].
- vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
- Dieva dēļ nekādā ziņā.
- no Dieva puses nekādā ziņā.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
- ne sitams neparko, nekādā gadījumā.
- nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
- skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
- cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
- midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- runāt citādu valodu runāt ko citu nekā iepriekš.
- pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti.
- vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
- murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
- kišmišs ar rozīnēm sajaukums; nekārtība, juceklis.
- ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
- trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
- māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
- rokas klēpī salicis saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
- klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
- balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
- kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
- nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- nav ne garozas saka, kad nav nekā ēdama.
- kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
- pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
- pārstrādāt Strādāt vairāk, nekā noteikts (piem., līgumā, likumā).
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
- krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- tukšpadsmit Tā, ka nekā nav; bez rezultāta.
- virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
- pamazināts intervāls tāds intervāls, kas ir par pustoni zemāks nekā attiecīgais tīrais intervāls; arī tāds, kura sastāvā ir šāds intervāls.
- mēms Tāds, kad ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
- plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti.
- izspūris Tāds, kam ir nekārtīgi, nesasukāti mati.
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- neaprobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu; ļoti plašs.
- neierobežots Tāds, kam nav nekādu ierobežojumu.
- neauglīgs Tāds, kam nav nekādu vēlamo rezultātu.
- profāns Tāds, kam nav nekādu zināšanu; nemākulīgs.
- paviršs Tāds, kam trūkst rūpības; nekārtīgs, nevīžīgs.
- pastiprināts Tāds, kas ir lielāks, intensīvāks, nekā parasti; palielināts.
- pārticīgs Tāds, kas ir materiāli labi nodrošināts, kam nekā netrūkst.
- pārticis Tāds, kas ir materiāli labi nodrošināts, kam nekā netrūkst.
- skops Tāds, kas ir mazāks, vājāks, niecīgāks nekā vēlams, nepieciešams.
- nepietiekams Tāds, kas ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā; tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- netīrs Tāds, kas ir piegružots, nekārtīgs u. tml.
- pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams.
- neapstrīdams Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- pagarināts Tāds, kas norisinās, tiek veikts ilgāk nekā parasti.
- multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
- loderīgs Tāds, kas slaistās, dzīvo bezdarbīgi, vieglprātīgi, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
- nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi, pavirši; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, paviršs.
- pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- mēms Tāds, kur ir pilnīgs klusums, nav nekādu skaņu.
- pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
- saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
- izpūris Tāds, kura mati ir nekārtīgi, sajaukti.
- pusmiris Tāds, kurā nav gandrīz nekādas dzīvības, rosības (par vietu, teritoriju).
- neitrāls Tāds, kurā nenotiek nekāda darbība.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
- izpūris Tāds, kuram ir nekārtīgi, sajaukti mati (par cilvēku).
- nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
- nulle Tas, kam nav nekādu zināšanu, nekādas prasmes (kādā jomā).
- pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
- nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
- mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
- ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības, sajukumu.
- trobele Troksnis, nekārtības; tracis.
- trobelis Troksnis; nekārtības; tracis.
- trobelēt Trokšņot; celt nekārtības.
- nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- augstās tehnoloģijas uzņēmums uzņēmums, kas pētniecībai un attīstībai izmanto vairāk nekā 4 % no apgrozījuma.
- absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- likām Vairāk nekā vajadzīgs.
- pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; ļoti daudz.
- liku Vairāk, nekā vajadzīgs.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- lūkoties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties citām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties citādām acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- gaisa bedre vieta, kur ir citāds gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
- komentāri lieki viss ir skaidrs, nekādi paskaidrojumi nav vajadzīgi.
- ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
nekā citās vārdnīcās: