Paplašinātā meklēšana
Meklējam krāsa.
Atrasts vārdos (40):
- krāsa:1
- nokrāsa:1
- krāsains:1
- laškrāsa:1
- piekrāsa:1
- segkrāsa:1
- vīnkrāsa:1
- aveņkrāsa:1
- krēmkrāsa:1
- ķirškrāsa:1
- okerkrāsa:1
- virskrāsa:1
- ceriņkrāsa:1
- kaparkrāsa:1
- nitrokrāsa:1
- oranžkrāsa:1
- pamatkrāsa:1
- pelnukrāsa:1
- smilškrāsa:1
- vienkrāsas:1
- kontūrkrāsa:1
- ķieģeļkrāsa:1
- miesaskrāsa:1
- papildkrāsa:1
- pasteļkrāsa:1
- purpurkrāsa:1
- tēraudkrāsa:1
- bezkrāsains:1
- ūdenskrāsas:1
- zīmuļkrāsas:1
- aizsargkrāsa:1
- silikātkrāsa:1
- raibkrāsains:1
- trejkrāsains:1
- trijkrāsains:1
- trīskrāsains:1
- vienkrāsains:1
- kontrastkrāsa:1
- akvareļkrāsas:1
- daudzkrāsains:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (429):
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- ūdens krāsa Akvareļkrāsa.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- pamattonis Apakšējais krāsas slānis.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- dzeltens Ar šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, sāļi kristāli; vārāmais sāls.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
- kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- ņirba Daudzkrāsainība; raibums.
- ņirboņa Daudzkrāsainība; strauji kustīgs, mainīgs raibums.
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- pamattonis Dominējošā krāsa, tonis.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa.
- dzelte Dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- ceriņkrāsa Gaiši violeta krāsa.
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
- ceriņu krāsa gaiši zilgani violets; ceriņkrāsa.
- balts Gaišs, arī bezkrāsains.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
- toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
- kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- ēna Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
- papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
- krāsas tonis krāsas nianse.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
- notonis Krāsas tonis, nokrāsa.
- konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
- eļļas krāsas krāsas, kurās par saistvielu izmantota eļļa.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
- ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- lūpu zīmulis lūpukrāsa.
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- liegs Maigs (par krāsu, krāsas toni).
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (parasti zaļganos toņos).
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- atēna Nianse, nokrāsa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- oranžkrāsa Oranža krāsa.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- piekrāsa Papildu krāsas nianse, tonis.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar dažādu krāsu plankumiem, laukumiem.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- madarains Rotāts ar krāsainiem rakstiem; krāsains, rakstains.
- aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
- mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- sarkanums Sarkanas krāsas laukums; sarkans plankums.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- kaparkrāsa Sarkanīgi brūna krāsa.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- melnā nauda sīknauda, tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
- mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
- zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
- uguns Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
- liesma Spilgta gaisma, krāsa.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- ultramarīns Spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- krāsnesis Studentu korporācijas biedrs, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- balts Šādas krāsas tērpā.
- melns Šādas krāsas tērpā.
- sēpija Šāds brūnās krāsas tonis.
- dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- citrondzeltens Tāds, kam ir citrona mizas krāsa.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, raksti.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, ģintī.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
- balts Tāds, kam ir gaiša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, oranžu krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, oranža, krāsa.
- oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
- spilgts Tāds, kam ir intensīvs krāsas tonis; košs.
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana krāsa.
- krāsa Tāds, kam ir krāsains attēls.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme).
- mālains Tāds, kam ir māliem raksturīgā sarkanīgi brūnā krāsa.
- medains Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
- melnādains Tāds, kam ir melna ādas krāsa.
- lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
- okerīgs Tāds, kam ir okera nokrāsa.
- olīvzaļš Tāds, kam ir olīvām raksturīgā pelēcīgi zaļā krāsa.
- oranžīgs Tāds, kam ir oranža nokrāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- melnīgsnējs Tāds, kam ir patumša, brūngana nokrāsa.
- pelnpelēks Tāds, kam ir pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelnains Tāds, kam ir pelniem raksturīgā krāsa.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
- sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
- rozīgs Tāds, kam ir rozā nokrāsa.
- rudzupuķe Tāds, kam ir rudzupuķu ziediem līdzīga zilās krāsas nianse.
- rūsains Tāds, kam ir rūsas [1] (1) krāsa.
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
- sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkanas un zaļas krāsas laukumi.
- sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
- olīvbrūns Tāds, kam ir sarkanīgi brūna krāsa, kas raksturīga atsevišķu sugu gatavām olīvām.
- kvēlains Tāds, kam ir sārta nokrāsa.
- smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
- košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
- tumšs Tāds, kam ir stipri piesātināts krāsas tonis; tāds, kas pēc krāsas tuvojas melnam; pretstats: gaišs.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa; tāds, kam ir sviestam raksturīgais mīkstums, slidenums.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
- sirms Tāds, kam ir šāda matu krāsa.
- ruds Tāds, kam ir šādas krāsas apmatojums.
- zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
- sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgais spīdums, krāsa.
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
- tirkīzzils Tāds, kam ir tirkīzam raksturīgā zilā krāsa.
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa.
- sūnzaļš Tāds, kam ir zaļajai sūnai raksturīgā krāsa.
- zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
- zilganbalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilibalts Tāds, kam ir zilas un baltas krāsas laukumi.
- zilisarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- zilsarkans Tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- zilraibs Tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem.
- pelēks Tāds, kam ir, piem., pelniem, pelēm, baložiem raksturīgā krāsa.
- balts Tāds, kam ir, piem., piena, sniega krāsa; pretstats: melns.
- dzeltens Tāds, kam ir, piem., pieneņu ziedu, citrona, zelta krāsa.
- zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
- violets Tāds, kam ir, piem., viršu ziedu krāsa; zilgani sārts.
- sarkans Tāds, kam ir, piemēram, asiņu, gatavu zemeņogu krāsa.
- brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
- zaļš Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa.
- tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
- neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
- bālgans Tāds, kam nav krāsas spilgtuma; blāvs, neskaidrs.
- bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
- bāls Tāds, kam nav spilgta krāsas toņa; gaišs.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- pienains Tāds, kas (piem., pēc krāsas) ir līdzīgs pienam.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu; tāds, kam ir, piem., sodrēju krāsa; pretstats: balts.
- varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
- melns Tāds, kas ir ģērbies šādas krāsas tērpā.
- sirms Tāds, kas ir kļuvis pelēcīgi gaišs, zūdot dabiskajai krāsai.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts; tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
- neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
- perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
- vēss Tāds, kas saistās ar mēreni zemas temperatūras sajūtu (par krāsu, krāsas toni).
- polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
- dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
- trīskrāsu Tāds, kurā izmantotas trīs krāsas, lai iegūtu daudzus krāsu toņus.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas gaismas vai krāsu, krāsas toņu kontrasts.
- sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
- kolāža Tēlotājā mākslā – dažādu materiālu pielīmēšana pie krāsas un faktūras ziņā atšķirīgas pamatnes; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- notonēt Tonējot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu krāsas toni; viegli iekrāsot.
- trijkrāsu Trijkrāsains.
- trejkrāsains Trīskrāsains.
- trijkrāsains Trīskrāsains.
- trīskrāsu Trīskrāsains.
- melnā tēja tumšas krāsas tējas šķirne; šīs šķirnes tēja.
- marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums šādā krāsā.
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- purpurs Tumši sarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- karmīns Tumši sarkana krāsviela, ko iegūst no dažu bruņutu sugu mātītēm; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- piesātināts Tumšs, intensīvs (par krāsu, krāsas toni).
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- akvareļu krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- ūdens krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
- ģērbties sarkanā valkāt sarkanas krāsas drēbes.
- konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
- rudmiese Vērtīga ēdamā sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras [Lactarius deliciosus].
- pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
- samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu salikums (piem., austās segās).
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
- bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
- monohroms Vienkrāsains, arī melnbalts.
- vienkrāsas Vienkrāsains.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
- dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
- sinepju krāsa zaļgani dzeltena krāsa, kāda ir sinepju pulverim.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un zelta krāsas laukumi.
- zelts Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
- zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
- zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
krāsa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV