Paplašinātā meklēšana
Meklējam aste.
Atrasts vārdos (47):
- aste:1
- kaste:1
- astere:1
- paaste:1
- kastete:1
- peļaste:1
- ragaste:1
- zīdaste:1
- garastes:1
- kuplaste:1
- lapsaste:1
- miskaste:1
- nokraste:1
- pakraste:1
- pasteigt:1
- pastelis:1
- sasteigt:1
- taukaste:1
- virsaste:1
- zemastes:1
- zirgaste:1
- asteroīds:1
- kastelāns:1
- klasteris:1
- līdakaste:1
- mežastepe:1
- pastkaste:1
- piekraste:1
- strupaste:1
- svilpaste:1
- veidkaste:1
- pasterizēt:1
- plīvuraste:1
- smilškaste:1
- ziemastere:1
- leijerkaste:1
- pasteigties:1
- pasteļkrāsa:1
- pasteļtonis:1
- pasteidzināt:1
- pasteļglezna:1
- sasteidzināt:1
- asteszvaigzne:1
- pasteļtehnika:1
- pasterizācija:1
- pasterizators:1
- pasteļglezniecība:1
Atrasts etimoloģijās (22):
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No angļu cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No vācu Leierkasten. (šķirklī leijerkaste)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No franču pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No vācu Pastete. (šķirklī pastēte)
- No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No angļu toaster (toast 'grauzdiņš'). (šķirklī tosteris)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
Atrasts skaidrojumos (161):
- taukaste aste ar taukumu.
- astra astere.
- virsaste astes virspuse.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- kastīte Dem. --> kaste.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- ļipa Īsa aste.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
- šķirsts Kaste ar veramu vāku dažādu mantu un produktu glabāšanai.
- kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
- koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- sitamais riņķis kastete.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- meža stepe mežastepe.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- pasteļglezna Pastelis.
- pasteļa krītiņi pasteļkrītiņi.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- pasta kastīte pastkaste.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- sasteidzināt Sasteigt.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- smilškaste Smilšu kaste.
- pasteigt Steigt (ko) paveikt ātrāk; pasteigties (1).
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
- pūra lāde šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garastis Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
- astains Tāds, kam ir aste.
- garastes Tāds, kam ir gara aste (lieto, piem., dzīvnieku sugas nosaukumos).
- kastveida Tāds, kam ir kastes forma, veids.
- strupastains Tāds, kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- bezastains Tāds, kam nav astes.
- zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- strupastis Tas, kam ir strupa aste (par dzīvnieku).
- piejūra Teritorija pie jūras; jūras piekraste.
- piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
- ķīlis Vertikāla plāksne lidmašīnas astes daļā, kas nodrošina stabilitāti un vadāmību.
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
- rudzupuķe Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem ziediem [Centaurea cyanus].
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sīkgalvīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, olveidīgām, pretējām lapām un ziedu kurvīšiem skarveidīgā ziedkopā zaru galos.
- sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- astri Zirga astes vai krēpju sari.
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
- kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
Atrasts piemēros (200):
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- vilnains Aitām vilnainas astes.
- kluss Akvarelī dominē klusie pasteļtoņi.
- plīvuraste Akvārijā peldēja plīvurastes.
- piekrāties Ar fotoattēliem jau piekrājusies paliela kaste.
- strupastis Ārsti amputēja savainotajam sunim pusi astes, tagad viņš ir strupastis.
- stublājs Ārstniecības kumelīte ir viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju.
- savēcināt Asari savēcina astes un pazūd dzelmē.
- stūrēt aste ņūfaundlendietim ir spēcīga, kad suns peld, tas ar asti stūrē.
- zvīņains aste žurkām ir gara, klāta ar zvīņainu ādu.
- stobriņveida asterēm ir divu veidu ziedi: stobriņveida un mēlziedi.
- puķe asteres ir rudens puķes.
- zilgansārts asteres zilgansārtiem ziediem.
- nolidot asteroīds nolido tuvu garām Zemei.
- palidot asteroīds palidojis tuvu garām Zemei.
- lejpuse astes lejpusē spalvas sunim krīt skaistās bārkstīs.
- strups astes vietā kāmjiem ir vien strups puļķītis.
- atjēgties Atjēgties, ka jāpasteidzas.
- atkraut Atkraut kastes plauktā atpakaļ.
- kastete Atņemt jaunietim kasteti.
- pasteigties Ātri, lieliem soļiem pasteigties citiem garām.
- astere Audzēt dārzā asteres.
- pie Augs pieder pie kurvjziežu (asteru) dzimtas.
- paaste Balta paaste.
- piekraste Baltijas jūras piekraste.
- urālpūce Bastejkalnā redzēta urālpūce.
- zemastes Bebru zemastes dziedzeri.
- tūļāties Beidz tūļāties, pasteidzies!
- gaļīgs Bruņurupuča gaļīgā aste.
- seismisks Cunami ir seismisks jūras vilnis, ko galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces.
- saulgrieze Dārzā blakus rozēm, asterēm, samtenēm un citām rudens puķēm galvas lepni izslējušas saulgriezes.
- klasteris Datu bāzes serveru klasteris.
- piekraste Daugavas piekraste.
- tvērējorgāns Dažu dzīvnieku tvērējorgāns ir aste.
- asteszvaigzne Debesīs negaidīti parādās asteszvaigzne.
- sadursme Debess ķermeņa sadursme ar asteroīdu.
- atbilst Dēļa garums atbilst kastes platumam.
- nokraste Ezera nokraste.
- pakraste Ezera pakraste.
- augājs Ezera piekrastes augājs.
- mitrājs Ezera piekrastes mitrājs.
- purvājs Ezera piekrastes purvājs.
- iezaļš Gailis ar iezaļi melnām astes spalvām.
- pasteļtonis Gaišā pasteļtonī krāsotas istabas sienas.
- matots Gara un kupli matota aste.
- garastis Garaste cielaviņa.
- garastes Garastes makaks.
- garastis Garastes peles meklē ko ēdamu.
- garastes Garastes pūces un ausainās pūces.
- garastes Garastes šinšilla.
- sāns Garenās kastes sāni.
- klusināt Gleznā dominēja klusināti pasteļtoņi.
- pasteļkrāsa Gleznot ar pasteļkrāsām.
- pasteļtonis Gleznot liegiem pasteļtoņiem.
- pasteļtehnika Gleznot pasteļtehnikā.
- pastelis Gleznotājs līdztekus eļļas glezniecībai strādā arī pastelī.
- aste Govs aste.
- gravains Gravaina upes piekraste.
- iegarens Iegarena kaste.
- miskaste Izdzēst mapi no miskastes.
- izgrūst Izgrūst malku no kravas kastes.
- veidkaste Izjaucamā veidkaste.
- izmest Izmest malku no kravas kastes.
- bagāžnieks Izņemt kastes no bagāžnieka.
- pastkaste Izņemt laikrakstu no pastkastes.
- pavaidēt Izpildot stiepšanās vingrojumu, pavaidu, pastenu, bet galā tieku.
- izvākt Izvākt no pastkastes tur sastūķētās avīzes.
- ezers Jūras piekrastes ezers.
- mikroklimats Jūras piekrastes mikroklimats.
- žņaudzīt Kaķi nedrīkst raut aiz astes vai žņaudzīt.
- sasliet Kaķi stāv, astes saslējuši.
- paslieties Kaķim aste paslejas stāvus.
- iekšup Kartona kastes mala ielocīta iekšup.
- piepakot Kartona kastes piepakotas ar piparkūkām.
- kartons Kartona kurpju kaste.
- kaste Kartona, koka, metāla kaste.
- fotoplate Kaste ar stikla fotoplatēm.
- kaste Kaste vēl gluži laba, tikai riepas jāmaina.
- kaste Kastes vāks, dibens.
- dibens Kastes, laivas, pudeles dibens.
- aste Komētas aste.
- galva Komētas galva un aste.
- komēta Komētas galva, kodols, aste.
- sarētot Komētas un asteroīdi bieži sarēto Marsa virsmu.
- pasterizators Krējuma pasterizators.
- krūms Krūmu asteres.
- kubveida Kubveida kaste.
- attālināties Kuģis attālinās no piekrastes.
- kuģot Kuģot piekrastes ūdeņos.
- kupls Kupla aste vāverei.
- kuplaste Kuplaste nometa čiekuru.
- lai Lai gājēji pasteidzas!
- ragaste Lapkoku ragaste.
- aste Lapsas kuplā aste.
- zīdaste Latvijā zīdaste ir bieža ziemas viešņa.
- lauks Lauku strupaste.
- līdakaste Līdakaste ir daudzgadīgs lakstaugs.
- zobenveida Līdakastes zobenveida lapas.
- aste Lidmašīnas, vilciena aste.
- ragaste Lielā skujkoku ragaste.
- lielizmēra Lielizmēra asteroīds.
- virs Likt kastes vienu virs otras.
- peļutaka Losiem zirgiem raksturīga melna aste un krēpes, bieži sastopama arī peļutaka uz muguras.
- maigs Maigas pasteļu krāsas.
- kolorīts Maigs pasteļtoņu kolorīts.
- sīkdaļa Māksliniekam raksturīgs atraisīts, brīvs pasteļkrāsu uzliciens, neieslīgstot sīkdaļās.
- pasteļglezniecība Mākslinieks sācis pievērsties pasteļglezniecībai.
- viegls Mākslinieks savām gleznām izvēlas vieglus pastelīgus toņus.
- zemastes Mazie stirnēni seko mātes baltajam zemastes spogulim.
- peļaste Meitenei ir divas blondas peļastes, saņemtas ar matu gumijām.
- veidkaste Metālliešanas veidkaste.
- mežastepe Mežastepju zonas.
- miskaste Miskastes mašīna.
- pietuvoties Mūsu planētai pietuvojies asteroīds.
- pastelis Muzejā atvērta pasteļu glezniecības izstāde.
- sekunde Naktī vēja ātrums piekrastes rajonos sasniegs 24 metrus sekundē.
- stereotipisks Nebrīvē turētiem dzīvniekiem var attīstīties stereotipiskas darbības – ķepu košana, astes košļāšana, soļošana šurpu turpu u. tml.
- raut Nedrīkst raut kaķi aiz astes.
- svilpaste Nenopietna svilpaste.
- aisbergs Netālu no Antarktīdas piekrastes kuģis sadūries ar aisbergu.
- uzkāpt Netīšām uzkāpt kaķim uz astes.
- veidkaste Noceļamā veidkaste.
- nokraste Nokrastes slīkšņa.
- nokurināt Nokurināt koka kastes, dēļu galus.
- piekarams Noteikti izmanto piekaramās puķu kastes, kas būs labs vertikālais akcents.
- pieburāt Otrā dienā kuģi pieburāja pavisam tuvu piekrastei.
- pasteigt Pagājušajā nedēļā pasteidzu nokaļķot ābelītes.
- garastis Pagrabā sarosījušās garastes.
- sanēsāt Palīdzēt sanēsāt kastes.
- pārnēsāt Pārnēsāt kastes ar dārzeņiem.
- citādi Pasteidzies, citādi nokavēsi vilcienu!
- pasteidzināt Pasteidzināt bērnus ātri saģērbties.
- pasteidzināt Pasteidzināt gaitu, soļus.
- pasteidzināt Pasteidzināt lēmuma pieņemšanu.
- pasteidzināt Pasteidzināt pavasara sējas darbus.
- pasteidzināt Pasteidzināt zirgu skriet ātrāk.
- pasteigt Pasteigt rīta darbus.
- pasteigties Pasteigties ar ikdienas darbiem.
- pasteigties Pasteigties atbildēt uz jautājumu pirmajam.
- pasteigties Pasteigties, lai drīzāk nokļūtu mājās.
- pasterizācija Pasterizācijas iekārtas.
- sīkbūtne Pasterizējot pienu, to uzkarsē līdz 63–85 grādiem, tajā nobeidzas sīkbūtņu veģetatīvās formas, bet piena sastāvs izmainās ļoti maz.
- pasterizēt Pasterizēt ābolu sulu.
- pasterizēt Pasterizēt pienu.
- pasterizēt Pasterizēts krējums.
- pašizgāzējs Pašizgāzēja kravas kaste.
- sasaistība Pavājinoties sasaistībai ar jūru, piekrastes biotopu veģetācija pakāpeniski izmainās.
- papiruss Piekraste purvaina, klāta ar papirusa un ūdens hiacinšu audzēm.
- pie- Piekraste.
- brīze Piekrastes brīzes.
- orientieris Piekrastes lielie koki jūrniekiem kalpojuši par orientieriem.
- piekraste Piekrastes pļavas.
- radiooperators Piekrastes radiooperators.
- piekraste Piekrastes ūdeņi.
- piekraste Piekrastes zveja.
- zvejniecība Piekrastes zvejniecība.
- piekraste Piekrastes zvejnieku ciemati.
- pasterizācija Piena pasterizācijas katli.
- pasterizators Piena pasterizators.
- pieturēt Pieturēt uz ratiņiem sakrautās kastes.
- omārs Pildīta omāra aste.
- paaste Pīles paaste.
- zemastes Pīles pat peldoties saglabā sausas spalvas, jo ieziež tās ar zemastes dziedzera sekrētu.
- līkums Pirmo reizi Rībens [suns] mani sagaida ar nevaldāmu trīšanos, astes gorīšanu.. un līkumā mešanos.
- miskaste Plastmasas miskaste.
- lapsaste Pļavas lapsaste.
- poētisks Poētisku noskaņu gleznā veidoja pasteļtoņi.
- ragaste Ragastes kāpuri.
- raksturīgs Raksturīga piekrastes ainava.
- raustīt Raustīt kaķi aiz astes.
- revidēt Revidēt miskastes.
- līcis Rīgas jūras līča piekraste.
- dienvidrietenis Rīt pūtīs brāzmains dienvidrietenis, kas līdz piekrastei atnesīs arī lietu.
- kaste Rokdarbu kaste.
- žube Rudastes žube.
- sacelt Sacelt kastes uz augšējā plaukta.
- sagrūstīt Sagrūstīt smagās kastes kopā.
- plīvuraste Sarkanbaltā plīvuraste.
- pasteļtonis Sārti rožu ziedi maigos pasteļtoņos.
- sasteidzināt Sasteidzināt noteikumus.
- sasteidzināt Sasteidzināts lēmums.
- sasteigt Sasteigt darbus.
- sasteigt Sasteigts lēmums.
- saurbt Saurbt caurumus kastes vākā.
- sermulis Sermuļa apspalvojums vasarā ir brūns ar baltu, bet ziemā – pilnīgi balts, vienīgi astes galā tumšs.
- sasteigt Sešgadīgo bērnu iesaistīšana 1. klasē nav sasteidzama, tai ļoti rūpīgi jāgatavojas.
- gredzens Sivēnam aste ir gredzenā.
- skubināt Skubināt pārējos pasteigties.
- vilkšana Smagas kastes vilkšana pa zemi.
- smilškaste Smilškaste bērniem.
- sparīgs Sparīgi kustas ķēves aste.
- atkrist Spēji atkrīt kravas kastes borts.
- spēle Spēļu kaste.
- strups Strupa aste.
- kūļāties Sunim aste kūļājas.
- vicināties Sunim aste vicinās aiz prieka.
- tirināties Sunim priekā aste tirinās.
- saliekt Suņa aste augstu gaisā, saliekta asā leņķī.
- strupulis Suņa aste ir kupēta, atstājot vien strupuli.
aste citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV