Paplašinātā meklēšana
Meklējam rukt.
Atrasts vārdos (47):
- rukt:1
- brukt:1
- sarukt:1
- sprukt:1
- iebrukt:1
- iebrukt:2
- nobrukt:1
- sabrukt:1
- uzbrukt:1
- aizbrukt:1
- atsprukt:1
- iesprukt:1
- izsprukt:1
- pasprukt:1
- piebrukt:1
- sasprukt:1
- uzsprukt:1
- fruktoze:1
- aizsprukt:1
- piesprukt:1
- struktūra:1
- strukturēt:1
- destruktīvs:1
- instruktāža:1
- instruktīvs:1
- instruktors:1
- strukturāls:1
- konstruktīvs:1
- konstruktors:1
- bezstruktūras:1
- struktūrshēma:1
- infrastruktūra:1
- makrostruktūra:1
- mikrostruktūra:1
- pamatstruktūra:1
- rekonstruktīvs:1
- strukturālisms:1
- strukturālists:1
- konstruktīvisms:1
- struktūranalīze:1
- struktūrformula:1
- struktūrteorija:1
- struktūrvienība:1
- aviokonstruktors:1
- struktūrelements:1
- restrukturizācija:1
- struktūrģeoloģija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (176):
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- augļu cukurs fruktoze.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- krist Gāzties, brukt, grūt.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
- štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
- materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- karkass Pamata struktūra (kam).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
- sagrūt Sabrukt, izjukt.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
- sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- strukturālists Strukturālisma piekritējs.
- struktūrelements Struktūras elements.
- pamatstruktūra Struktūras galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- putraimveidīgs Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra, veids.
- putraimains Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra.
- putrveida Tāds, kam ir putras struktūra, veids.
- reljefveida Tāds, kam ir reljefa forma, struktūra.
- ciets Tāds, kam ir stingra struktūra.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
- kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
- nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- ragveida Tāds, kura struktūra ir līdzīga raga struktūrai.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
- struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
- klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- iet uzbrukumā uzbrukt.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
- sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
- strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
- formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- putas Viela ar ļoti vieglu, gaisīgu, putainu struktūru.
- uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
- monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti (piem., glikoze, fruktoze).
- konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
- strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
- makrostruktūra Visa objekta struktūra kopumā.
- tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
rukt citās vārdnīcās:
LLVV