Paplašinātā meklēšana
Meklējam zivs.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (102):
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- zivtiņa Dem. --> zivs.
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- lucītis Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
- grenadieris Jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
- lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
- akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
- skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
- vobla Kaltēta, vītināta zivs.
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- taimiņš Lašu ģints zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišākiem punktainiem sāniem [Salmo trutta].
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- mēnesszivs Ļoti liela silto jūru zivs ar augstu, apaļu ķermeni un īsu asti.
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- stagars Neliela, plēsīga zivs ar dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- zivs fileja no asakām attīrīts zivs sānu gabals.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
- bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
- merlūza Saimnieciski nozīmīga jūras zivs – heks.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- alata Saldūdens zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
- želeja Sarecējis gaļas, zivju vai sēņu novārījums; savā novārījumā sarecējusi gaļa, zivs vai sēnes.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- asaka Skeleta kauls (zivij); (zivs) skelets.
- salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
- ņēmiens Stāvoklis, kad zivs paņem ēsmu un to var izmakšķerēt.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- siļķe Vidēji liela jūras zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru un sudrabainiem sāniem.
- sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
- jūras asaris zivs, kas atrodama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
zivs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV