Paplašinātā meklēšana
Meklējam sirds.
Atrasts vārdos (41):
- sirds:1
- sirdsdāma:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdomas:1
- sirdsgudrs:1
- sirdskaite:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirdsāķītis:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsklauves:1
- sirdspilieni:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
Atrasts etimoloģijās (15):
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
Atrasts vārdu savienojumos (143):
- (būt) (cieši) pie sirds
- (ir) uz sirds
- apsāpas sirds
- ar (savas) sirds asinīm
- ar tīru sirdsapziņu
- ar vislabāko sirdsapziņu
- bez sirds
- cieta sirds
- greiza sirds
- guļ kā akmens uz sirds
- guļ kā slogs uz sirds
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas
- iet pie sirds
- izraut no sirds
- jūtīga sirds
- kā akmens no sirds novēlās
- karsta sirds
- ķerties pie sirds
- krietna sirds
- kvēla sirds
- laba sirds
- ļauna sirds
- lauztā sirds
- līdz sirds dziļumiem
- līksma sirds
- likt pie sirds
- likt roku uz sirds
- mīksta sirds
- nav sirds
- nemierīga sirds
- ņemt pie sirds
- neņemt pie sirds
- nēsāt bērnu zem sirds
- nest bērnu zem sirds
- netīra sirdsapziņa
- no (visas) sirds
- no sirds uz sirdi
- nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
- nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
- nosāp sirds
- nosāpas sirds
- noveļas kā akmens no sirds
- pārpilna sirds
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas
- pēc (sirds) patikas
- pēc labākās sirdsapziņas
- pēc sirds patikas
- pieaugt pie sirds
- plaša sirds
- priecīga sirds
- satraukta sirds
- sirds (ap)met kūleni
- sirds (ir) krūtīs
- sirds (ir) nemierīga
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā)
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā)
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā
- sirds (iz)lec pa muti ārā
- sirds (iz)lec pa muti laukā
- sirds (sa)silst
- sirds (sa)stingst
- sirds (vai) (no)tirpst
- sirds (vai) pamirst
- sirds (vai) stājas
- sirds aicinājums
- sirds apsāpas
- sirds apskrienas
- sirds aptekas
- sirds asiņo
- sirds astma
- sirds atsilst
- sirds atvilgst
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
- sirds cilvēks
- sirds dāma
- sirds darbība
- sirds draudzene
- sirds draugs
- sirds dreb
- sirds dziļumos
- sirds gaišums
- sirds glikozīdi
- sirds iedegas
- sirds iedrebas
- sirds iekņudas
- sirds iesāpas
- sirds iesilst
- sirds kā uz delnas
- sirds kā uz plaukstas
- sirds kaite
- sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā
- sirds kāpj (vai) pa muti ārā
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā
- sirds kāpj kaklā
- sirds karst
- sirds kūsā
- sirds kut
- sirds kvēlo
- sirds lēkā
- sirds lēkme
- sirds lieta
- sirds lūst
- sirds neiroze
- sirds nodreb
- sirds nosāp
- sirds nosāpas
- sirds nošļūk
- sirds palecas
- sirds pamatne
- sirds pārmet kūleni
- sirds pielīst
- sirds pilna līdz malām
- sirds plīst (vai) pušu
- sirds reibst
- sirds runā
- sirds saka
- sirds sāp
- sirds sasilst
- sirds sažņaudzas
- sirds siltums
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.)
- sirds skaidrība
- sirds toņi
- sirds trīc
- sirds trieka
- sirds trokšņi
- sirds vārās
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.)
- sirdsapziņas pārmetumi
- smaga sirds
- stāvēt pie sirds
- tīkot pēc (kāda) sirds
- tīra sirdsapziņa
- trauksmaina sirds
- turēties (cieši) pie sirds
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzlikt roku uz sirds
- viegla sirds
- viena sirds un viena dvēsele
- zelta sirds
Atrasts skaidrojumos (132):
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- perikardīts sirds apvalka iekaisums.
- perikards sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- sirdsvājums sirds mazspēja.
- miokards sirds muskuļaudi.
- miokardīts sirds muskuļaudu iekaisums.
- sirdstrieka sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- sirdspuksts sirds puksts.
- pārsitiens sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
- mirdzaritmija sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
- endokards sirds sienas iekšējā kārta.
- endokardīts sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
- kardioskleroze sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirdstoņi sirds toņi.
- sirdstrokšņi sirds trokšņi.
- sirdskaite sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- motors sirds.
- sirdsbalss sirdsapziņa.
- sirdēsti sirdsapziņas pārmetumi.
- sirds dāma sirdsdāma.
- sirds darbība sirdsdarbība.
- elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- fonokardiogramma sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
- sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- sirds draudzene sirdsdraudzene.
- sirds draugs sirdsdraugs.
- sirds gaišums sirdsgaišums.
- sirds kaite sirdskaite.
- sirds lēkme sirdslēkme.
- sirdspilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds lieta sirdslieta.
- sirdsšķīstība sirdsskaidrība.
- sirdsšķīsts sirdsskaidrs.
- auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
- tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
Atrasts piemēros (200):
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- grūtums Aiz bēdām sirds pilna grūtuma.
- aizpukstēties Aiz prieka sirds aizpukstas.
- sirdslieta Aizrauties ar savu sirdslietu.
- akmens Akmens sirds.
- sirdssiltums Alkt pēc sirdssiltuma.
- apelēt Apelēt pie dēla sirdsapziņas.
- apiet Apiet savu sirdsapziņu.
- aptaukoties Aptaukojusies sirds.
- sirdslieta Apvienot savu sirdslietu ar ģimenes pienākumiem.
- kvēlināt Ar dzejnieka sirds elpu kvēlināta balāde.
- sirdskaite Ārstēt sirdskaiti.
- sirdssāpes Asas sirdssāpes.
- ieplūst Asinis ieplūst sirds kambarī.
- sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
- sirdsdegsme Atdot savu sirdsdegsmi sportam.
- atdzīvināt Atdzīvināt ar mākslīgo elpināšanu, sirds masāžu.
- atgaiņāties Atgaiņāties no sirdsapziņas pārmetumiem.
- sirdsdarbība Atjaunot sirdsdarbību.
- sirdsdomas Atklāt draugam savas sirdsdomas.
- atmosties Atmostas sirdsapziņa.
- ātrs Ātra sirdsdarbība.
- kārot Atrast to, ko sirds kāro.
- slavens Atzīta un slavena jaunā sirds ārstēšanas metode.
- sirdsskaidrība Audzināt bērnā sirdsskaidrību.
- auskultēt Auskultēt augļa sirdsdarbības ritmu un dokumentēt augļa sirdsdarbības komponentes.
- saistība Bail no saistībām sirdslietās.
- izplosīties Bērni mežā izplosījās pēc sirds patikas.
- puksts Bērnu nomierina mātes sirds puksti.
- priekša Būt patiesam sirdsapziņas priekšā.
- sirdslieta Ceļošana ir visas ģimenes sirdslieta.
- cianoze Cianoze ir nopietns simptoms, kas var liecināt par zilā tipa sirdskaiti.
- sirdsdarbība Cietušajam apstājusies sirdsdarbība.
- viegls Cik viegli kļuva, kad parāds vairs negūlās uz sirds!
- gaišums Cilvēka sirds gaišums.
- glabāt Cilvēka sirds glabā gan mīlestību, gan naidu.
- mājoklis Cilvēka sirds ir ticības mājoklis.
- cīņa Cīņa starp prātu un sirdsbalsi.
- satricināt Dabas skaistums spēj mūs satricināt līdz sirds dziļumiem.
- siltums Dalīties sirds siltumā.
- sirdssāpes Dalīties sirdssāpēs ar tuvāko cilvēku.
- dāsns Dāsna sirds.
- dedzināt Dedzinošas sāpes sirds apvidū.
- dekompensēts Dekompensēta sirdskaite.
- sirdstrieka Diagnosticēt sirdstrieku.
- sirds Doma laukums ir Vecrīgas sirds.
- sirdsgaišums Domāt par ģimeni ar sirdsgaišumu.
- dzert Dzert sirds pilienus.
- sirdsdegsme Dziedāt ar sirdsdegsmi.
- embols Embolu plūsma no sirds uz smadzeņu asinsvadiem.
- sirdsdarbs Floristika ir viņas sirdsdarbs.
- folskābe Folskābe nepieciešama imunitātes, sirds un asinsvadu sistēmas normālai darbībai.
- sirdslieta Fotografēšana ir viņa sirdslieta.
- sirdstrokšņi Funkcionāli sirdstrokšņi.
- uzbildēt Gleznā bija uzbildēta cilvēka sirds.
- sirds Godīga, atsaucīga sirds.
- granītciets Granītcieta sirds.
- un Gribētos vēlreiz satikties. Un izrunāt visu, kas sakrājies uz sirds.
- sirdsprieks Gūt sirdsprieku dabā.
- pārmantot Ģimenē pārmantota nosliece uz sirds slimībām.
- izmainīt Iedzertās zāles izmainīja sirdsdarbības ātrumu.
- iedzimts Iedzimtā sirdskaite.
- sirdskaite Iedzimta, iegūta sirdskaite.
- sirdsdāma Iegūt sirdsdāmas labvēlību.
- sirdsmiers Iegūt, zaudēt sirdsmieru.
- iegūt Iegūtā sirdskaite.
- sirdsapziņa Ieklausīties sirdsapziņā.
- sirdsgudrs Ieklausīties sirdsgudra cilvēka padomos.
- sirdsdomas Ielikt sirdsdomas mūzikā.
- sirdsmīļotais Iepriecināt sirdsmīļoto.
- iesāpēties Iesāpas sirds, redzot nelaimīgo bērnu.
- uzbudināt Impulss uzbudina sirds starpsienu.
- vaduguns Ir tauta mana vaduguns Un sirdsapziņa mana..
- izākstīties Izākstīties pēc sirds patikas.
- sirdscilvēks Izaudzināt bērnu par sirdscilvēku.
- izauroties Izauroties pēc sirds patikas.
- izbārties Izbārties no visas sirds.
- sirdssiltums Izjust draudzenes sapratni un sirdssiltumu.
- izkratīties Izkratīties ballītē pēc sirds patikas.
- izmīlēties Izmīlēties pēc sirds patikas.
- sirdspilieni Izrakstīt sirdspilienu recepti.
- sirdslieta Izrunāties ar draudzeni par sirdslietām.
- izrunāties Izrunāties no sirds.
- izskraidelēties Izskraidelēties pēc sirds patikas.
- izslēpoties Izslēpoties no sirds.
- izsmieties Izsmieties no sirds.
- izšaudīties Izšaudīties pēc sirds patikas.
- iztērgāties Iztērgāties no sirds.
- izturīgs Izturīga sirds.
- izvizināties Izvizināties pēc sirds patikas.
- sirdsdegsme Jaunības sirdsdegsme.
- sirdsšķīstība Jūtu sirdsšķīstība.
- jūsot Kā mantrauši pie čupas zelta Naidnieki laizās, sirdsdraugi "jūso".
- sarunbiedrs Kad dvēselei ir auksti un sirds sāp, vienīgais mans sarunbiedrs ir papīrs.
- uzdot Karstumā uzdeva sirds.
- gan Kas gan ir skaisti vārdi, ja nav labas, skaistas sirds!
- izdziedāties Kāzinieki bija no sirds izdziedājušies.
- sirdsbalss Klausīt savai sirdsbalsij.
- sirdsveida Kleita ar sirdsveida izgriezumu.
- sirdspuksts Klusi sirdspuksti.
- sirdsdraugs Kļūt par īstu sirdsdraugu.
- sirdsgudrs Kļūt sirdsgudrākam.
- kombinēts Kombinēti sirds līdzekļi.
- kompensēt Kompensēt sirdsdarbības traucējumus.
- nopietns Konstatēt nopietnus sirdsdarbības traucējumus.
- sirdsdraugs Kopš pusaudža gadiem tēvam bija tāda trīs sirdsdraugu kompānija, kas vienmēr turējās kopā..
- dungot Krūtīs nemierīgi sāka dungot sirds.
- labs Laba sirdsdarbība.
- sirds Laba, ļauna sirds.
- sirdsprieks Labestības un sirdsprieka pilni bērni.
- sirdsveida Liepa ar sirdsveida lapām.
- sirdslīdzeklis Lietot sirdslīdzekļus.
- sirdspilieni Lietot sirdspilienus.
- sirdszāles Lietot sirdszāles.
- stiprs Lugas centrā ir stipra sieviete Ausma, kura vadās pēc sirds likumiem.
- izsmelgties Ļaut, lai izsmeldzas sāpošā sirds.
- zvīgot Man sirmi pavedieni matos zvīgo, sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz.
- vīterot Mana sirds vītero līdzi pavasarim.
- ziemeļnieks Mana ziemeļnieces sirds allaž ir saules izslāpusi.
- sirdscilvēks Māte bija īsts sirdscilvēks.
- žēlīgs Mātei bija žēlīga sirds, viņa juta līdzi visiem, kam šai dzīvē klājas grūti.
- sirdsprieks Mazulis bija mātes acuraugs un sirdsprieks.
- sirdstoņi Mazuļa sirdstoņi.
- vidusceļš Meklēt vidusceļu starp sirdsapziņu un savu attieksmi pret draugiem.
- mierīgs Mierīga sirdsdarbība.
- plūst Mīlestība plūda no viņas sirds.
- mirt Mirt no sirds mazspējas.
- mocīties Mocīties sirdsapziņas pārmetumos.
- beigts Mugura, sirds beigta.
- aizgrābt Mūzika aizgrābj līdz sirds dziļumiem.
- sažmaugt Neizsakāmas sāpes Sirdi tam sažmaudza, greizsirds asajie asmeņi pirmo Reizi sagrieza viņa krūtis. Koknes's; kā viņa Ticamais draugs, tāds viltnieks..
- sirdslieta Nejaukties otra sirdslietās.
- sirdsapziņa Nemierīga sirdsapziņa.
- nemierīgs Nemierīgi sitas sirds.
- sariebt Nereti cenšoties sariebt citiem, sariebjam paši sev – iegūstam ienaidniekus un netīru sirdsapziņu.
- ciest Neveselīgā dzīvesveida dēļ cieš sirds un asinsvadu sistēma.
- aizsmelgties No bēdām sirds aizsmeldzās.
- dauzīties No lielas laimes krūtīs sāka dauzīties sirds.
- stāt No pārpūles sirds sāk stāt.
- stāties No pārpūles sirds vai stājas.
- rožlapa No rožlapām izveidota sirds.
- iepukstēties No satraukuma sirds iepukstas straujāk.
- sirdssiltums No sievietes staroja sirdssiltums.
- pastrīdēties No sirds pastrīdēties.
- sirdsklauves No uztraukuma sākās sirdsklauves .
- nocietināt Nocietināt savu sirdsapziņu.
- sirdslīdzeklis Nomierinošs sirdslīdzeklis.
- nomirt Nomirt no sirdslēkmes.
- sirdslēkme Nomirt no sirdslēkmes.
- sirdstrieka Nomirt no sirdstriekas.
- nomocīties Nomocīties ar sirdsapziņas pārmetumiem.
- noslāpēt Noslāpēt sirdsapziņas mokas.
- nosliece Nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām.
- notraipīt Notraipīta sirdsapziņa.
- sirdsklauves Novērst, mazināt sirdsklauves.
- nožņaugt Nožņaugt sirdsapziņu, brīvības alkas.
- sirdsdarbība Paātrināta, palēnināta sirdsdarbība.
- puksts Paātrināti, palēnināti sirds puksti.
- sirdsdraudzene Palīdzēt sirdsdraudzenei.
- sirdsdraugs Palikt par sirdsdraugiem uz mūžu.
- sirdslieta Panākumi, vilšanās sirdslietās.
- sirdsdarbība Pārbaudīt sirdsdarbību.
- vesels Pārbaudīt, vai sirds un plaušas ir veselas.
- sirdslēkme Pārciest sirdslēkmi.
- sirdstrieka Pārciest sirdstrieku.
- pārdzerties Pārdzeroties kafiju, var sākties sirdsklauves.
- predispozīcija Pārmantota predispozīcija uz sirds un asinsvadu slimībām.
- pārpūle Pārpūles izraisīti sirdsdarbības traucējumi.
- traucēt Pārpūles rezultātā tika traucēta sirdsdarbība.
- pavārgs Pavārgi sirdspuksti.
- sirds Pēc sarunas sirds kļuva tik viegla.
- savajadzēties Pēc tāda pārdzīvojuma mātei savajadzējās sirds pilienus.
- sirdsvājums Pēkšņs sirdsvājums.
- piebaidīt Piebaidīt sirdstrieku.
- sirds Piparkūku sirds.
- ritmizēt Preparāts ritmizē sirdsdarbību un elpošanu.
- no Priecāties no sirds.
- sirds Priecīga, skumja sirds.
- rast Rast sirdsmieru.
- telemetrisks Reģistrēt sirds ritmu un elektrokardiogrammu telemetriski.
- reimatisks Reimatiska sirds slimība.
- reizēm Reizēm sāp sirds.
- sirdssāpes Remdēt sirdssāpes strādājot.
- pret Rīkoties pret savu sirdsapziņu.
- sirdsapziņa Rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu.
- sirdsbalss Rīkoties saskaņā ar savu sirdsbalsi.
- ritmisks Ritmiska sirdsdarbība, elpošana.
- puksts Ritmiski sirds puksti.
- sirdstoņi Ritmiski sirdstoņi.
- sirdsmiers Rūpēties par slimnieka sirdsmieru.
- sacienāties Sacienāties ar konfektēm, cik vien sirds kāro.
- sadzirdēt Sadzirdēt savas sirdsapziņas balsi.
- sirdssāpes Sajust sirdssāpes.
- sirdspuksts Saklausīt mazuļa sirdspukstus.
- sirdstrokšņi Saklausīt sirdstrokšņus.
sirds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV