Paplašinātā meklēšana
Meklējam sirds.
Atrasts vārdos (41):
- sirds:1
 - sirdsdāma:1
 - sirdslapu:1
 - sirdsmīļš:1
 - sirdspuķe:1
 - sirdstoņi:1
 - sirdsbalss:1
 - sirdsdarbs:1
 - sirdsdomas:1
 - sirdsgudrs:1
 - sirdskaite:1
 - sirdslēkme:1
 - sirdslieta:1
 - sirdsmiers:1
 - sirdssāpes:1
 - sirdsveida:1
 - sirdszāles:1
 - sirdsāķītis:1
 - sirdsapziņa:1
 - sirdsdegsme:1
 - sirdsdraugs:1
 - sirdsprieks:1
 - sirdspuksts:1
 - sirdspuķīte:1
 - sirdsšķīsts:1
 - sirdstrieka:1
 - sirdsvājums:1
 - sirdscilvēks:1
 - sirdsdarbība:1
 - sirdsgaišums:1
 - sirdsklauves:1
 - sirdspilieni:1
 - sirdssiltums:1
 - sirdsskaidrs:1
 - sirdstrokšņi:1
 - sirdsmīļotais:1
 - sirdsšķīstība:1
 - sirdsdraudzene:1
 - sirdslīdzeklis:1
 - sirdsskaidrība:1
 - sirdsslimnieks:1
 
Atrasts vārdu savienojumos (134):
- (būt) (cieši) pie sirds
 - (ir) uz sirds
 - apsāpas sirds
 - ar (savas) sirds asinīm
 - bez sirds
 - cieta sirds
 - greiza sirds
 - guļ kā akmens uz sirds
 - guļ kā slogs uz sirds
 - iet pie sirds
 - izraut no sirds
 - jūtīga sirds
 - kā akmens no sirds novēlās
 - karsta sirds
 - ķerties pie sirds
 - krietna sirds
 - kvēla sirds
 - laba sirds
 - ļauna sirds
 - lauztā sirds
 - līdz sirds dziļumiem
 - līksma sirds
 - likt pie sirds
 - likt roku uz sirds
 - mīksta sirds
 - nav sirds
 - nemierīga sirds
 - ņemt pie sirds
 - neņemt pie sirds
 - nēsāt bērnu zem sirds
 - nest bērnu zem sirds
 - no (visas) sirds
 - no sirds uz sirdi
 - nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
 - nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
 - nosāp sirds
 - nosāpas sirds
 - noveļas kā akmens no sirds
 - pārpilna sirds
 - pēc (sirds) patikas
 - pēc sirds patikas
 - pieaugt pie sirds
 - plaša sirds
 - priecīga sirds
 - satraukta sirds
 - sirds (ap)met kūleni
 - sirds (ir) krūtīs
 - sirds (ir) nemierīga
 - sirds (iz)lec no krūtīm (ārā)
 - sirds (iz)lec no krūtīm (laukā)
 - sirds (iz)lec pa kaklu ārā
 - sirds (iz)lec pa kaklu laukā
 - sirds (iz)lec pa muti ārā
 - sirds (iz)lec pa muti laukā
 - sirds (sa)silst
 - sirds (sa)stingst
 - sirds (vai) (no)tirpst
 - sirds (vai) pamirst
 - sirds (vai) stājas
 - sirds aicinājums
 - sirds apsāpas
 - sirds apskrienas
 - sirds aptekas
 - sirds asiņo
 - sirds astma
 - sirds atsilst
 - sirds atvilgst
 - sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
 - sirds cilvēks
 - sirds dāma
 - sirds darbība
 - sirds draudzene
 - sirds draugs
 - sirds dreb
 - sirds dziļumos
 - sirds gaišums
 - sirds glikozīdi
 - sirds iedegas
 - sirds iedrebas
 - sirds iekņudas
 - sirds iesāpas
 - sirds iesilst
 - sirds kā uz delnas
 - sirds kā uz plaukstas
 - sirds kaite
 - sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā
 - sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā
 - sirds kāpj (vai) pa muti ārā
 - sirds kāpj (vai) pa muti laukā
 - sirds kāpj kaklā
 - sirds karst
 - sirds kūsā
 - sirds kut
 - sirds kvēlo
 - sirds lēkā
 - sirds lēkme
 - sirds lieta
 - sirds lūst
 - sirds neiroze
 - sirds nodreb
 - sirds nosāp
 - sirds nosāpas
 - sirds nošļūk
 - sirds palecas
 - sirds pamatne
 - sirds pārmet kūleni
 - sirds pielīst
 - sirds pilna līdz malām
 - sirds plīst (vai) pušu
 - sirds reibst
 - sirds runā
 - sirds saka
 - sirds sāp
 - sirds sasilst
 - sirds sažņaudzas
 - sirds siltums
 - sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.)
 - sirds skaidrība
 - sirds toņi
 - sirds trīc
 - sirds trieka
 - sirds trokšņi
 - sirds vārās
 - smaga sirds
 - stāvēt pie sirds
 - tīkot pēc (kāda) sirds
 - trauksmaina sirds
 - turēties (cieši) pie sirds
 - uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
 - uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
 - uzlikt roku uz sirds
 - viegla sirds
 - viena sirds un viena dvēsele
 - zelta sirds
 
Atrasts skaidrojumos (114):
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
 - kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
 - kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
 - elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
 - trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
 - diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
 - sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
 - artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
 - asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
 - gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
 - diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
 - nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
 - nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
 - sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
 - ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
 - citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
 - lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
 - uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
 - sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
 - sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
 - veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
 - sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
 - sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
 - sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
 - sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
 - sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
 - plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
 - sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
 - dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
 - strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
 - trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
 - adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
 - poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
 - elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
 - kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
 - reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
 - fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
 - stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
 - reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
 - kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
 - korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
 - grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
 - kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
 - grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
 - gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
 - ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
 - kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
 - tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
 - bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
 - sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
 - klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
 - sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
 - sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
 - aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
 - sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
 - sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
 - sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
 - sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
 - sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
 - sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
 - sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
 - satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
 - trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
 - sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
 - sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
 - sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
 - sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
 - nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
 - sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
 - pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
 - mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
 - kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
 - sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
 - sirds dāma sirdsdāma.
 - sirds darbība sirdsdarbība.
 - elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
 - diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
 - sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
 - sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
 - sirds draudzene sirdsdraudzene.
 - sirds draugs sirdsdraugs.
 - sirds gaišums sirdsgaišums.
 - sirds kaite sirdskaite.
 - sirds lēkme sirdslēkme.
 - sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
 - sirds lieta sirdslieta.
 - auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
 - slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
 - sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
 - sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
 - koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
 - sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
 - sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
 - kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
 - aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
 - tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
 - sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
 - kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
 - puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
 - veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
 - priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
 - kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
 - sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
 
sirds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV