Paplašinātā meklēšana
Meklējam sirds.
Atrasts vārdos (41):
- sirds:1
- sirdsdāma:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdomas:1
- sirdsgudrs:1
- sirdskaite:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirdsāķītis:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsklauves:1
- sirdspilieni:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (134):
- (būt) (cieši) pie sirds
- (ir) uz sirds
- apsāpas sirds
- ar (savas) sirds asinīm
- bez sirds
- cieta sirds
- greiza sirds
- guļ kā akmens uz sirds
- guļ kā slogs uz sirds
- iet pie sirds
- izraut no sirds
- jūtīga sirds
- kā akmens no sirds novēlās
- karsta sirds
- ķerties pie sirds
- krietna sirds
- kvēla sirds
- laba sirds
- ļauna sirds
- lauztā sirds
- līdz sirds dziļumiem
- līksma sirds
- likt pie sirds
- likt roku uz sirds
- mīksta sirds
- nav sirds
- nemierīga sirds
- ņemt pie sirds
- neņemt pie sirds
- nēsāt bērnu zem sirds
- nest bērnu zem sirds
- no (visas) sirds
- no sirds uz sirdi
- nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
- nokrīt kā slogs (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
- nosāp sirds
- nosāpas sirds
- noveļas kā akmens no sirds
- pārpilna sirds
- pēc (sirds) patikas
- pēc sirds patikas
- pieaugt pie sirds
- plaša sirds
- priecīga sirds
- satraukta sirds
- sirds (ap)met kūleni
- sirds (ir) krūtīs
- sirds (ir) nemierīga
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā)
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā)
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā
- sirds (iz)lec pa muti ārā
- sirds (iz)lec pa muti laukā
- sirds (sa)silst
- sirds (sa)stingst
- sirds (vai) (no)tirpst
- sirds (vai) pamirst
- sirds (vai) stājas
- sirds aicinājums
- sirds apsāpas
- sirds apskrienas
- sirds aptekas
- sirds asiņo
- sirds astma
- sirds atsilst
- sirds atvilgst
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt
- sirds cilvēks
- sirds dāma
- sirds darbība
- sirds draudzene
- sirds draugs
- sirds dreb
- sirds dziļumos
- sirds gaišums
- sirds glikozīdi
- sirds iedegas
- sirds iedrebas
- sirds iekņudas
- sirds iesāpas
- sirds iesilst
- sirds kā uz delnas
- sirds kā uz plaukstas
- sirds kaite
- sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā
- sirds kāpj (vai) pa muti ārā
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā
- sirds kāpj kaklā
- sirds karst
- sirds kūsā
- sirds kut
- sirds kvēlo
- sirds lēkā
- sirds lēkme
- sirds lieta
- sirds lūst
- sirds neiroze
- sirds nodreb
- sirds nosāp
- sirds nosāpas
- sirds nošļūk
- sirds palecas
- sirds pamatne
- sirds pārmet kūleni
- sirds pielīst
- sirds pilna līdz malām
- sirds plīst (vai) pušu
- sirds reibst
- sirds runā
- sirds saka
- sirds sāp
- sirds sasilst
- sirds sažņaudzas
- sirds siltums
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.)
- sirds skaidrība
- sirds toņi
- sirds trīc
- sirds trieka
- sirds trokšņi
- sirds vārās
- smaga sirds
- stāvēt pie sirds
- tīkot pēc (kāda) sirds
- trauksmaina sirds
- turēties (cieši) pie sirds
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzlikt roku uz sirds
- viegla sirds
- viena sirds un viena dvēsele
- zelta sirds
Atrasts skaidrojumos (114):
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
- sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
- sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
- trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
- mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
- kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirds dāma sirdsdāma.
- sirds darbība sirdsdarbība.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
- sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- sirds draudzene sirdsdraudzene.
- sirds draugs sirdsdraugs.
- sirds gaišums sirdsgaišums.
- sirds kaite sirdskaite.
- sirds lēkme sirdslēkme.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirds lieta sirdslieta.
- auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar sirds asinsvadiem.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
- tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
- sirds toņi vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
sirds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV