Paplašinātā meklēšana
Meklējam saprast.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (93):
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- just Apzināties, saprast; nojaust.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- atķert Ātri aptvert; saprast.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
- grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
- nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- saprašana Darbība, process --> saprast.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
- ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
- stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- likt just likt saprast (ko).
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nesajēgt Nesaprast.
- nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- atdarīt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
- atvērt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
- atjēgties Pēkšņi aptvert, saprast.
- atģist Pēkšņi aptvert; saprast, atjēgt.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- iesist kā ar āmuru pa pieri pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- atgūties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
- no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
- netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
- nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
- nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- rubīt fišku saprast, būt gudram.
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- atrast kopīgu valodu saprasties.
- rast kopīgu valodu saprasties.
- runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
- neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
- daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
- viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
- orientieris Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
- atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
- noiet līdz apziņai tikt saprastam, aptvertam.
- uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
- lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
- lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
saprast citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV