Paplašinātā meklēšana
Meklējam rota.
Atrasts vārdos (39):
- rota:2
- rota:1
- grota:1
- rotaļa:1
- protams:1
- rotaļot:1
- barotava:1
- rotadata:1
- rotaļīgs:1
- rotators:1
- kaklarota:1
- rotakmens:1
- rotaļdeja:1
- saprotams:1
- sierotava:1
- šķirotava:1
- galvasrota:1
- rotaļāties:1
- rotaļbumba:1
- rotaļlieta:1
- rotaļnieks:1
- rotaļveida:1
- rotaļvieta:1
- rotaprints:1
- rotarietis:1
- rotaslieta:1
- rotavīruss:1
- vingrotava:1
- neizprotams:1
- rotaļbiedrs:1
- rotaļistaba:1
- rotangpalma:1
- izrotaļāties:1
- nepārprotams:1
- parotaļāties:1
- pašsaprotams:1
- rotaļdziesma:1
- rotaļlaukums:1
- sabiedrotais:1
Atrasts etimoloģijās (12):
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No latīņu ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No latīņu rotatio. (šķirklī rotācija)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
Atrasts normatīvajos komentāros (5):
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (199):
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
- rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
- rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- penteris Garš, nesaprotams teksts.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- koljē Grezna kaklarota.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- izdzīvoties Izrotaļāties (ar ko).
- Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- kakla rota kaklarota.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
- noskaidroties Kļūt izprotamam, saprotamam, zināmam (piem., par stāvokli).
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kaitēties Ķircināties, rotaļāties.
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
- nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- iracionāls Neloģisks, neizprotams.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
- murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
- vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
- buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- pārgudrs Pārlieku sarežģīts, grūti uztverams, saprotams.
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- iet rotaļās piedalīties rotaļā.
- laikā Piemērota, atbilstoša lieluma.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- saprātīgs Pieņemams, izprotams.
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- peperoni Piparota cietās desas šķirne.
- glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
- rota Priekšmets (piem., juvelierizstrādājums), ko lieto (kā) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- rotaļlieta Priekšmets bērnu rotaļām.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
- priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- neapšaubāms Protams, bez šaubām.
- melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
- ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- galvasrota rota galvas greznošanai.
- kaklarota rota, ko nēsā ap kaklu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- kustību rotaļa rotaļa, kurā dalībniekiem jākustas (piem., jāskrien, jālec).
- amora pasts rotaļa, kurā pretējā dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- paslēpes rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
Atrasts piemēros (200):
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- svītrots Ābeļu šķirne "Rudens svītrotais".
- ņirbināt Acis ņirbina krāsainu rotaļlietu kalni.
- aizplīvurot Aizplīvurota seja.
- aizsaukt Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
- aizvākt Aizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
- silikātkrāsa Akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- mīlētājs Aktiera ārējās dotības piemērotas mīlētāja lomām.
- Amors Amors ir rotaļīgs un draisks mīlas dievs.
- rotaļdziesma Ansambļa repertuārā ir lībiešu tautasdziesmas, rotaļdziesmas, oriģināldziesmas.
- apeja Apeja ap rotaļu laukumu.
- apgarots Apgarota runa.
- apgarots Apgarota sejas izteiksme.
- apgrozīt Apgrozīt jauno rotaļlietu no visām pusēm.
- vingrotava Apmeklēt vingrotavu.
- apsiekalot Apsiekalota rotaļlieta.
- apzelēt Apzelētas rotaļlietas.
- labpatika Ar labpatiku noraudzīties bērnu rotaļā.
- piestarot Ar mīlestību un saticību piestarota diena.
- vadāms Ar pulti vadāma rotaļlieta.
- saulains Arbūzu audzēšanai piemērota saulaina, silta, no vēja pasargāta vieta.
- formēties Armijas rota sāka formēties 1918. gada 8. decembrī Cēsīs.
- izburkšķēt Atbildes vietā izburkšķēt kaut ko nesaprotamu.
- apskaidrot Atgriezties no ceļojuma apskaidrotam.
- pilsētiņa Atklāt rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu Mežaparkā.
- rotaļlaukums Atklāts jauns rotaļlaukums mazo bērnu priekam.
- atmurmināt Atmurmināt ko nevienam nesaprotamu.
- sierotava Atvērt sierotavu knapsieriņu ražošanai.
- zemzeme Augam ir sazarota zemzemes daļa.
- grota Augsta, liela grota.
- sapiparot Bagātīgi sapiparotas ķilavas.
- souls Balss piemērota soula izpildīšanai.
- draudi Bankrota draudi.
- stindzināt Bargā sala stindzinātie putni satupuši ap barotavu.
- iespurgt Barotavā iespurdz zīlīte.
- pielavīties Barotava putniem jāierīko tā, lai kaķis nevarētu pielavīties.
- berils Berila kaklarota.
- brīv Bērnam nav brīv rotaļāties ar uguni.
- apbrīnot Bērni apbrīnoja kaķēnu rotaļāšanos.
- iet Bērni iet rotaļās.
- piesvaidīt Bērni istabu ar rotaļlietām piesvaidījuši.
- izdomāt Bērni izdomāja dažādas rotaļas.
- izjozt Bērni izjoza rotaļu laukumā.
- izkašķēties Bērni izkašķējušies rotaļājās tālāk.
- tur Bērni izskrēja pagalmā un tur rotaļājās.
- klusēt Bērni klusēdami rotaļājās savā nodabā.
- muļķoties Bērni pagalmā rotaļājās un muļķojās.
- ārā Bērni rotaļājas ārā.
- laukā Bērni rotaļājās laukā.
- rotaļāties Bērni rotaļājas pagalmā.
- priecāties Bērni rotaļājas un priecājas.
- izārdīt Bērni rotaļājoties izārdījuši saklāto gultu.
- izgrūstīt Bērni rotaļājoties izgrūstīja ķeblīšus.
- bārstīties Bērni rotaļu kastē bārstās ar smiltīm.
- saplēsties Bērni saplēsušies rotaļlietu dēļ.
- sasist Bērni sasituši jauno rotaļlietu.
- turpināt Bērni turpināja rotaļāties.
- saplūkties Bērnībā ar māsu bieži saplūcāmies rotaļlietu dēļ.
- sarakāt Bērnības rotaļlietas sarakāju vecajā mantu kastē.
- darboties Bērns darbojas ar savām rotaļlietām.
- grabināt Bērns grabina rotaļlietu.
- izgrozīt Bērns izgrozīja jauno rotaļlietu.
- labprāt Bērns labprāt rotaļājās viens.
- nēsāt Bērns nēsā rotaļlietas no vienas istabas uz otru.
- nolikt Bērns noliek vietā savas drēbes un rotaļlietas.
- nosviest Bērns nosviež rotaļlietu.
- pluinīt Bērns pluinīja mīksto rotaļlietu.
- prasīties Bērns prasās parotaļāties.
- vilciņš Bērns rotaļājas ar vilciņu.
- lūlot Bērns rotaļājoties lūlo.
- sasmērēties Bērns sasmērējies, rotaļājoties smilšu kastē.
- tikt Bērns tiek pie iekārotās rotaļlietas.
- pārsātināt Bērnu nevajag pārsātināt ar rotaļām.
- trokšņains Bērnu rotaļas kļuva pārāk trokšņainas.
- rotaļbumba Bērnu rotaļbumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļistaba priecīgās noskaņās.
- slidkalniņš Bērnu rotaļlaukuma slidkalniņš.
- šļūcamkalniņš Bērnu rotaļlaukums ar vairākiem šļūcamkalniņiem.
- pievilkt Bērnus pievelk jaunā rotaļu pilsētiņa.
- brangs Brangi nobarotas aitas.
- luksuss Briljanta kaklarota – tas ir luksuss.
- galvasrota Briljantu galvasrota.
- manta Brīvība ir visdārgākā manta pasaulē. Un, protams, arī gods.
- kaklarota Bronzas laikmeta kaklarota.
- garīdznieks Būt piemērotam garīdznieka amatam.
- pilnvarot Būt pilnvarotam pildīt komisijas locekļa pienākumus.
- rota Cēsu pulka skolnieku rota.
- rotaļlieta Cilvēks ir tikai rotaļlieta likteņa rokās.
- ļumēt Cūka tā nobarota, ka ļum vien.
- miltums Cūku mātes barotas tikai ar miltumu.
- čiekurots Čiekurotas egles.
- greznoties Dārgām rotaslietām greznojusies sieviete.
- dārgs Dārgas rotaslietas.
- darināt Darināt rotaslietas.
- izkliedēt Daudzās rotaļlietas izkliedē bērna uzmanību.
- senvārds Daudzi senvārdi mūsdienu cilvēkam kļuvuši nesaprotami.
- zeltgalvīte Daudzus gadus zeltgalvīte jeb zeltslotiņa bijusi pazīstama vien kā apstādījumu rota, kas daudzviet kļuvusi par grūti iznīdējamu nezāli.
- dāvāt Dāvāt dārglietas, rotaslietas.
- sabiedrotais Daži Latvijas valdnieki kļuva par krustnešu sabiedrotajiem.
- delfīns Delfīni ir pazīstami draudzīguma un rotaļīguma dēļ.
- piparots Desa ir ļoti piparota.
- dīvs Dīva un neizprotama parādība.
- dižknābis Dižknābis pie barotavas Liepājā.
- dižoties Dižoties ar dārgām rotaslietām.
- dreijāt Dreijāt bērnu rotaļlietas.
- dvest Dvest nesaprotamus vārdus.
- šķisties Dzejniekam rakstīt par mīlestību ir tik pašsaprotami, ka šķietas pat dīvaini jautāt: kāpēc.
- dzintars Dzintara gredzens, kaklarota.
- rota Dzintara rota.
- rotaslieta Dzintara rotaslieta.
- izlietot Dzintaru no seniem laikiem izlieto rotaslietu pagatavošanai.
- dzīparots Dzīparotas segas.
- apstarot Dzirkstoša prieka apstarotas acis.
- rotaļa Dzīvnieku rotaļas.
- svešāds Eiropietim Indija var šķist svešāda un nesaprotama, jo tai piemīt savs dzīves ritējums un savas vērtības.
- zarots Enija ir visjaunākā atvase kupli zarotajā Lilijas kundzes dzimtā.
- erotisks Erotiskās rotaļas.
- sudrabkaija Ezerā novērotas samērā parastas ūdensputnu sugas, piemēram, sudrabkaijas, kajaki, ķīri.
- filigrāns Filigrāna rotaslietas.
- sacukurot Filmas beigas bija sacukurotas.
- pamatsolis Fokstrota pamatsolis.
- gaisma Gaisma it kā nenodzisa, diena bija pazudusi un gaisma tomēr turējās, zilgana, sudraba caurstarota, mirdzoša, zvaigznēm apbārstīta un vilinoša.
- pauninieks Gandrīz katru dienu Kalna Kaibēniem klīstot garām kāds pauninieks, un tie tādas mantas [rotas lietas] labprāt ņemot pretim.
- sasviķoties Gar bāra durvīm slaistās nepārprotami sasviķojies jauneklis.
- izvēlēt Gaumīgi izvēlētas rotaslietas.
- noteikts Glabāt rotaļlietas noteiktā vietā.
- glabāt Glabāt savas rotaļlietas.
- piemiņa Glabāt šo rotaslietu par piemiņu.
- sublimācija Gleznas tēla radīšana saprotama kā sublimācijas process no erotikas uz māksliniecisku enerģiju.
- rotaprints Grāmata iznāca rotaprinta izdevumā.
- saprotams Grāmatā par jaunākajām tehnoloģijām runāts visiem saprotamā valodā.
- proti Grāmatvedis purpināja, .. un Bille zināja, ko tas nozīmē. Proti, pēc algas dienas parādu burtnīciņā.. laba daļa parāda paliek nenosvītrota..
- granāts Granātu kaklarota.
- rotadata Grezna bronzas rotadata.
- griezt Griezt koka rotaļlietas.
- saprotams Grūti saprotama instrukcija.
- gumija Gumijas rotaļlietas.
- halcedons Halcedona rotaslietas.
- rotators Hidrauliskais rotators.
- saprasties Hokejisti laukumā labi saprotas, un spēle rit veiksmīgi.
- pilnvarots Iecirkņa pilnvarotais.
- rotaļvieta Iekārtotas jaunas rotaļvietas bērniem.
- piņģerots Iemērīt pa piņģerotam konjaka.
- ieņurdēties Ieņurdēties ko nesaprotamu.
- barotava Ierīkot barotavu putniem.
- sierotava Ierīkot saimniecībā sierotavu.
- jaunatnācējs Iesaistīt jaunatnācēju rotaļā.
- rotaļīgs Iesaistīties rotaļīgās izklaidēs.
- ievilkt Ievilkt rotaļā.
- galvasrota Indiāņu galvasrota ar spalvām.
- rotavīruss Inficēties ar rotavīrusu.
- rotaļa Interesanta rotaļa.
- novērot Ir novērota augstāka ērču aktivitāte.
- rotaļīgs Ironiski rotaļīgs runas tonis.
- izdot Izdot nesaprotamas, dīvainas skaņas.
- izkravāt Izkravāt rotaļlietu kasti.
- sasist Izlūku rota sasita pretinieku nodaļu.
- iznerrot Iznerrota zeme.
- pasvītrot Izrādē asi pasvītrota kolīzija starp dzīves tiešamību un mākslas ilūziju..
- vidus Izrakteņu vidū ir arī rotaslietas.
- izrotaļāties Izrotaļāties, cik vien gribas.
- izsacīties Izsacīties nepārprotami.
- izvazāt Izvazāt rotaļlietas pa visu māju.
- vasa Izveidojusies sazarota vasu sistēma.
- izzarot Izzarotas priedes.
- sasmaidīties Jaunieši sasmaidās un saprotas bez vārdiem.
- rotaļa Jautra rotaļa.
- strādāt Juris ir aksesuāru un rotaslietu dizainers, viņam patīk strādāt ar metālu.
- sakārtot Kā iemācīt bērnam sakārtot savas rotaļlietas?
- linčot Kā mēs protam linčot!
- visvairāk Kādas rotas tev visvairāk patīk?
- kājnieks Kājnieku rota, bataljons.
- zemessargs Kājnieku rotas zemessargi.
- kaklarota Kaklarota ar dzintara piekariņiem.
- jautrs Kaķēns jautri rotaļājas.
- karambola Karambolām patīk mitrums, taču tās ir samērā izturīgas un piemērotas audzēšanai mājas apstākļos.
- ziņģe Katram latvietim zināma ziņģe no "Skroderdienām" – "Jūdzu savu pletīzeri piņģerota ratiņos..".
- peilējums Katrs atstarotais signāls var tikt noteikts ar diviem lielumiem – distanci un peilējumu.
- izretināt Kaujās izretināta rota.
- rotadata Kaula rotadata.
- burito Klasiski burito pildījumā bija piparota liellopu gaļa, pupiņas un kukurūza.
- ieļaunoties Klausītājiem vajag papūlēties noskaidrot līdz galam, ja kas nav bijis saprotams, nevis ieļaunoties.
- dūkt Klusi dūkdams, zēns rotaļājās.
- pasākt Ko lai pasāk ar bērniem, kad visas rotaļas apnikušas, bet ārā līst lietus?
- iekārt Kokā iekārta putnu barotava.
- šķirotava Koku šķirotava.
- koraļļi Koraļļu kaklarota.
- krāšņs Krāšņas rotas.
- poza Kucēns ieņēma rotaļāšanās pozu.
- mākties Kucēns mācās virsū, jo gribēja rotaļāties.
- virtene Kuģu virtenes noenkurotas ostā.
- rotadata Kurši nēsāja arī rotadatas, kas bija veidotas ar plakanām, apaļām ripām.
- rotaļa Kustību rotaļa.
- labiekārtot Labiekārtot bērnu rotaļu laukumu.
- pāršķelt Lācis ir plēsējs, kurš konfliktsituācijā ar rotaļīgu ķepas kustību var pāršķelt cilvēka vēderu.
- rotaļot Lai jaunie rotaļo un kāzās dej!
rota citās vārdnīcās: