Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (116):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
- ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
izturēties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV