Paplašinātā meklēšana
Meklējam doma.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts etimoloģijās (8):
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No angļu sadomasochism. (šķirklī sadomazohisms)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (185):
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- pieļāvums doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- pieņēmums doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- izdomājums doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- padoms doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
- ideja doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- balss doma, uzskats.
- ideja doma; priekšlikums, ierosinājums.
- verbalizācija domas izteikšana vārdiski.
- rūpes domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
- deklarācija domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- votums domas, kas izteiktas balsošanā.
- aizdomas domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
- ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma; ideja.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- aizdomas krīt ir aizdomas.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
- akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
- kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pastāvēt uz savu nemainīt savas domas par ko.
- pastāvēt pie sava nemainīt savas domas par ko.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
- lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
- aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
- paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
- iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
- refleksija Pārdomas, apcere.
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
- atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- raidīt Radīt, izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, domas u. tml.).
- iedomāties Rasties domai, atziņai; ienākt prātā.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- pretīrunāšana Runāšana, kurā izpaužas iebildumi, pretējas domas.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
- sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
- rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- mesties uz galvas sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
- vērt muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- kā apsvilis strauji, lielā steigā, bez apdoma.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- aizdomīgs Tāds, kam ir aizdomas.
- dziļš Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
- apgarots Tāds, kam ir dziļas, cildenas jūtas, domas, bagāta garīgā pasaule; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesaprātīgs Tāds, kam trūkst vajadzīgā saprātīguma, apdomas; tāds, kurā izpaužas saprāta, apdomas trūkums.
- liekulīgs Tāds, kas (runā, rīcībā) izliekas, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, neatklāj savas domas, pārdzīvojumus; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus viedokļus, domas; tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji viedokļi, domas.
- šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
- neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (3).
- aizdomīgs Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
- atklāts Tāds, kas runā vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas, attieksmi.
- patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- apšaubāms Tāds, ko var apšaubīt; tāds, par kuru rodas šaubas, aizdomas.
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
- dziļdomīgs Tāds, kurā izpaužas domas, pārdomas.
- dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- dziļš Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; tāds, kas garīgi bagātina.
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- liriskais varonis tēls (lirikā), kas izsaka tieši autora pārdzīvojumus, jūtas, domas.
- iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
- lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
- lozungs Uzsaukums, aicinājums, kurā izteikta ideja, doma, politiska prasība.
- ieskats Uzskats, domas.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- turpināt Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu.
- rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
- apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
- vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
- runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
Atrasts piemēros (200):
- virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- apstiprināties Aizdomas apstiprinājās.
- saasiņojums Aizdomas par saasiņojumu galvā traumas dēļ.
- aizdomas Aizdomas par vīrusu saslimšanu.
- krist Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- aizgaiņāt Aizgaiņāt drūmās domas.
- aizvirzīt Aizvirzīt drūmās domas.
- apcerīgs Apcerīgas pārdomas.
- apdoma Apdomas laiks.
- apdoma Apdomas vērts.
- apelēt Apelēt pie sabiedriskās domas.
- apgarots Apgarots koncerts doma baznīcā.
- apgrēcīgs Apgrēcīgas domas.
- apstrīdēt Apstrīdēt izteiktās domas.
- utopija Apzinos, ka manas iedomas ir utopija.
- ārprātīgs Ārprātīga doma.
- atbīdīt Atbīdīt nepatīkamās domas.
- uzpeldēt Atkal uzpeld nomācošā doma.
- atkāpties Atkāpties no sava nodoma.
- atkārtot Atkārtot citu domas.
- sirdsdomas Atklāt draugam savas sirdsdomas.
- atkratīt Atkratīt nomācošās domas.
- atlaisties Atlaisties no sava nodoma.
- atsacīties Atsacīties no sava nodoma.
- atšķirīgs Atšķirīgas domas.
- doma Atšķirīgas domas.
- nodoms Atteikties no sava nodoma.
- atvairīt Atvairīt domas par slāpēm.
- bagātīgs Bagāta fantāzija, izdoma.
- ieskanēties Balsī ieskanas satraukums, aizdomas.
- traukt Baznīcu zvanu skaņas trauc tālumā Gaišas domas debesu augstumos trauc.
- biedēt Biedē doma, ka var notikt kas ļauns.
- cildens Cildenas domas.
- pārtērēt Dambretists pārtērējis apdomas laiku.
- jaukties Dažādas domas jaucas pa galvu.
- mākties Dažādas domas mācās virsū.
- mudžināties Dažādas domas mudžinājās pa galvu.
- virpuļot Dažādas domas virpuļo galvā.
- aizmesties doma aizmetas pie šīs atziņas.
- doms doma baznīcas draudze.
- kapituls doma baznīcas kapituls.
- joms doma baznīcas sānu joms.
- ērģeles doma ērģeles.
- izskriet doma izskrēja caur smadzenēm.
- sirds doma laukums ir Vecrīgas sirds.
- aprauties doma pēkšņi aprāvās.
- vitrāža doma vitrāža.
- doma doma, ko pauž izrāde.
- aizklīst domas aizklīst pagātnē.
- aizmaldīties domas aizmaldās prom no lasītā.
- apmaldīties domas apmaldījās senās atmiņās.
- aptrūkt domas aptrūkst.
- aizķerties domas atkal aizķērās pie notikušā.
- darboties domas darbojas juceklīgi.
- joņot domas joņo pa galvu cita caur citu.
- doma domas kavējas pagātnē.
- kavēties domas kavējas pie bērniem.
- klaiņot domas klaiņo apkārt.
- klejot domas klejo apkārt.
- apkārt domas klīst apkārt.
- klīst domas klīst tālu projām.
- tālums domas klīst tālumā.
- viegls domas kļuva tik vieglas.
- krustoties domas krustojas.
- lēkāt domas lēkā.
- teoloģisks domas līp kopā, iegūst teoloģisku paštaisnību.
- maldīties domas maldās šurp un turp.
- mezgloties domas mezglojas.
- mulst domas mulst.
- nepabeigtība domas nepabeigtība.
- doma domas nerisinās.
- plosīties domas par māju un ģimeni plosījās galvā un nedeva mieru.
- nodarbināt domas par vecumu, nāvi un cilvēka dzīves jēgu nodarbina prātu.
- raisīties domas raisās.
- juceklīgs domas sāk juceklīgi svaidīties.
- jukt domas sāka jukt.
- skaidrība domas skaidrība.
- skraidīt domas skraidīja pa galvu.
- spēks domas spēks.
- atgriezties domas stūrgalvīgi atgriezās pie redzētā.
- suverenitāte domas suverenitāte.
- satracināts domas šaudījās manā galvā kā satracinātas bites.
- vēriens domas vēriens.
- doma domas vijas ap rītdienas braucienu.
- vīties domas vijas ap savu valsti un tās likteni.
- lidojums domas, fantāzijas lidojums.
- balts Domāt baltas domas.
- labs Domāt labas domas.
- nomākt Drūmas domas nomāca daudzu prātus.
- dumpīgs Dumpīgas domas.
- doma Dziļa doma.
- dziļš Dziļa doma.
- doma Dzimst doma rakstīt stāstu.
- uzkrecelēt Esmu nolēmis uzkricelēt savas domas.
- ēverģēlīgs Ēverģēlīga doma.
- filozofisks Filozofiskas pārdomas.
- gaiņāt Gaiņāt skumjās pārdomas.
- caurstrāvot Gaišas domas caurstrāvo visu romānu.
- gaišs Gaišas domas, atmiņas.
- malties Galvā maļas tikai viena doma.
- vakuums Galvā pilnīgs vakuums, nevienas prātīgas domas.
- riņķot Galvā riņķo visādas domas.
- rosīties Galvā rosās visādas domas.
- sarosīties Galvā sarosījās doma – ko viņš te īsti meklē?
- sēdēt Galvā sēž kāda uzmācīga doma.
- urbties Galvā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
- viesties Galvā viešas visdažādākās domas.
- gluži Gluži manas domas.
- izpausties Grafikās ietvertā doma izpaužas asociācijās un nojausmās.
- uzurbties Grāmatā uzurbos interesantai domai.
- pamatdoma Grāmatas pamatdoma.
- grēcīgs Grēcīgas domas.
- greizsirdīgs Greizsirdīgas domas.
- griezties Griezties pie advokāta pēc padoma.
- kosmētiķis Griezties pie kosmētiķes pēc padoma.
- grūtsirdīgs Grūtsirdīgas domas.
- ģeķīgs Ģeķīga doma.
- iecentrēt Iecentrēt domas nākamajam darba cēlienam.
- iedoma Iedomas spēja.
- iedzelt Iedzeļ zibenīga doma.
- reproducēt Iegaumēt un reproducēt domas, jūtas, tēlus un kustības.
- sirdsdomas Ielikt sirdsdomas mūzikā.
- doma Ienāk prātā doma.
- ilgs Ilgas pārdomas.
- rakstāmrīks Ingai vienmēr ir līdzi papīrs un rakstāmrīks, lai fiksētu domas un atziņas.
- plaģiāts Ir aizdomas, ka viņa doktora darbs ir plaģiāts.
- izdoma Izdomas trūkums.
- pamatdoma Izglītību visiem – tāda ir izglītības politikas pamatdoma.
- izlemt Izlemt bez citu padoma.
- izlikt Izlikt savas domas uz papīra.
- zagties Izmisuma brīdī sāka zagties klāt pašnāvības domas.
- izpaust Izpaust savas domas.
- izprātot Izprātot dažādas domas.
- nolasīties Izrādē režisora doma nolasās skaidri.
- pārdomas Izraisīt pārdomas.
- izsacīt Izsacīt savas pārdomas.
- izsāpēt Izsāpēta doma.
- izteikt Izteikt aizdomas, padomu, vēlēšanos.
- sadomazohistisks Izteiktas sadomazohistiskas tieksmes.
- iztikt Iztikt bez citu padoma, atbalsta.
- izzināt Izzināt kolēģu domas.
- savajadzēties Ja tev savajagas padoma, zvani jebkurā laikā!
- pasen Jau pasen radās doma par augļu dārza paplašināšanu.
- ftiziatrs Kad tika izteiktas aizdomas par plaušu tuberkulozi, pacientu konsultēja ftiziatrs.
- saperināties Kādas domas tev galvā saperinājušās?
- kāds Kādas ir tavas domas par to?
- dalīties Konferencē zinātnieku domas dalījās vairākos jautājumos.
- krietns Krietnas domas.
- izdoma Laba, bagāta izdoma.
- brāķdaris Līgumus vajag obligāti slēgt, ja ir aizdomas, ka meistars ir brāķdaris, nekauņa, godavārda neturētājs.
- literatūrteorētisks Literatūrteorētiskās domas attīstība.
- loģisks Loģiska doma.
- maldīgs Maldīgas domas.
- aizdomas Man ir aizdomas, ka viņš nemaz nav tik slims.
- uzbrukt Man uzbruka, ka es izmantojot citu cilvēku domas.
- urķēt Mani urķēja neatlaidīga doma.
- noskaidroties Meitenes domas sāka noskaidroties.
- šaudīties Meitenes galvā šaudījās dažādas domas.
- mierīgs Mierīgas domas.
- mīkstināt Mīkstināt savas domas.
- mulss Mulsas domas.
- iedoma Muļķīga iedoma.
- muļķīgs Muļķīgas iedomas.
- nākt Nākt pēc padoma.
- krustu Naktī visādas domas izdomājos krustu šķērsu.
- uzmalt Nakts pārdomas uzmaļ visu necilo.
- neizsmeļams Neizsmeļama izdoma.
- neķītrs Neķītras domas.
- nelabs Nelabas aizdomas.
- nelāgs Nelāgas domas.
- uzbāzīgs Neliek mieru uzbāzīga doma.
- nemierīgs Nemierīgas domas.
- doma Nemierīgas, nepatīkamas domas.
- nenoteikts Nenoteiktas, saraustītas domas.
- doma Nepatīkama doma.
- sakoncentrēt Nespēju sakoncentrēt domas par filmu.
- koncentrēt Nespēt koncentrēt domas.
- nešķīsts Nešķīstas domas.
- netīrs Netīras domas.
- saņemt Nevarēt saņemt kopā domas.
- doma Nobeigta doma dzejas vārsmā.
- noformulēt Noformulēt savas domas.
- nojukt Nojuka domas pavediens, domu gaita.
- nomierināt Nomierināt un attīrīt domas.
- nonākt Nonākt pie domas par ģimenes dibināšanu.
- nostalģisks Nostalģiskas pārdomas.
- nozibēt Nozib doma.
- nodarboties Organizācija nodarbojas ar sabiedriskās domas pētīšanu.
- maisīties Pa galvu maisās dažādas domas.
- skriet Pa galvu skrien dažādās domas.
- vandīties Pa galvu vandās uzmācīgas domas.
- padzīt Padzīt drūmas domas.
- pamatots Pamatotas aizdomas.
- panesties Panesās doma iet kaut kur padejot.
- nestunda Pārdomas dzīves nestundā.
doma citās vārdnīcās:
LLVV
MEV