Paplašinātā meklēšana
Meklējam cūka.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (35):
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- puscūcis cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
- suķis cūka, arī baroklis.
- baroklis cūka, ko baro kaušanai.
- cūkgaļa cūkas gaļa.
- cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- smeceris cūkas šņukurs.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- cūciņa Dem. --> cūka.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
- meža cūka mežacūka.
- cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- ruksis Sivēns; cūka.
- pārnadži Šīs kārtas dzīvnieki, piem., meža cūkas, brieži, aļņi, stirnas.
- nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
Atrasts piemēros (102):
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- sirot Ap māju siroja meža cūkas.
- apkaut Apkaut cūkas, vistas.
- apžāvēt Apžāvēt cūkas speķi.
- sarkanguļa Ārstēt cūkai sarkanguļu.
- ātraudzīgs Audzēt ātraudzīgas cūkas.
- cūka Audzēt cūkas.
- bliezt Bliezt mežacūkai ar bisi.
- rukšķēt cūka aizgaldā rukšķ.
- cūka cūka ar sivēniem.
- rakt cūka ar šņukuru rok zemi.
- uzrukšķēt cūka mierīgi uzrukšķ.
- nogulēt cūka nogulējusi sivēnus.
- rakņāt cūka rakņā zemi.
- iekviekties cūka spalgi iekviecas.
- ļumēt cūka tā nobarota, ka ļum vien.
- cūka cūka tu tāds!
- zoomorfisms cūka un govs ir biežāk lietotie zoomorfismi.
- atnesties cūkai atnesušies sivēni.
- berzties cūkas beržas gar aploka sētu.
- cūka cūkas cepetis.
- gaļa cūkas gaļas cepetis.
- taukums cūkas krūtiņa ar izteiktu taukumu.
- liemenis cūkas liemenis.
- liesa cūkas liesa.
- rakāties cūkas ļoti labprāt rakājas zemē.
- izvārtīties cūkas pamatīgi izvārtījušās dubļos.
- pūslis cūkas pūslis.
- rakņāties cūkas rakņājas pa lauku.
- šņakarēt cūkas šņakarē ābolus pamestajā dārzā.
- trīties cūkas trinās gar aizgalda malu.
- vēderdaļa cūkas vēderdaļas speķis.
- vēdergabals cūkas vēdergabals.
- nožmiegt Četras cūkas nožmiedzu.
- dagls Dagla cūka.
- šķiņķis Desa no cūkas šķiņķa.
- žvadzināt Dzeloņcūkas stampājas ar kājām, žvadzina adatas un galu galā atmuguriski uzbrūk.
- dzīt Dzīt mežacūkas.
- smeceris Ēst cūkas smeceri.
- snuķis Ēst cūkas snuķi.
- gaļa Gaļas cūka.
- iešņākties Iešņācas čūska, mežacūka.
- zīdenis Īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis: cūkas auss ar pupām un miežiem.
- puscūka Ja puscūka sver 70 kg, tātad vesela 140 kg.
- krustot Krustot meža cūkas ar mājas cūkām.
- mitināties Kūtī mitinās cūkas.
- cūka Latvijas baltā cūka.
- lenkt Lenkt mežacūkas.
- kautķermenis Liellopa, cūkas kautķermenis.
- māja Mājas cūka.
- nagaiņi Mājas nagaiņi – liellopi, cūkas, aitas, kazas.
- trofeja Mednieka trofeju kolekcijā bija staltbrieža ragi, mežacūkas ilkņi.
- uzrušināt Meklējot barību, mežacūkas uzrušina zemi.
- ilknis Meža cūkas ilknis.
- postīt Meža cūkas posta kartupeļu laukus.
- aizbizot Mežacūka aizbizo biezoknī.
- mežacūka Mežacūka ar sivēniem.
- ieurkšķēties Mežacūka brīdinoši ieurkšķējās.
- rukšķēt Mežacūka rukšķēdama ved sivēnus.
- sacelt Mežacūka saceļ sarus.
- sarains Mežacūkai ir pelēkbrūna, saraina spalva.
- uzart Mežacūkas ar ilkņiem un spēcīgo šņukuru zemi uzar.
- uzrakt Mežacūkas atkal uzrok lauku.
- izrakņāt Mežacūkas izrakņājušas kartupeļu lauku.
- miga Mežacūkas miga.
- nodarīt Mežacūkas nodarījušas lielus postījumus.
- pārrakņāt Mežacūkas pārrakņājušas kartupeļu lauku.
- sarakāt Mežacūkas sarakājušas sporta laukumu.
- uzārdīt Mežacūkas uzārdījušas pļavas zālāju.
- uzrakņāt Mežacūkas uzrakņājušas ganības.
- zemsedze Mežacūkas, saodušas ko ēšanai derīgu, naski šņukurē zemsedzi.
- nobarot Nobarot cūkas, teļus.
- noganīt Noganīt cūkas, aitas.
- nogāzt Nogāzt vairākas mežacūkas.
- noguldīt Noguldīt medībās vairākas mežacūkas.
- nosvilināt Nosvilināt nokautai cūkai sarus.
- patauks Patauka cūkas gaļa.
- stutēt Piena krīzes laikā saimniecībā turētas arī cūkas, jaunlopi, lai viena joma stutētu otru.
- pievilināt Pievilināt mežacūkas.
- taukplēve Pildīt malto gaļu cūkas taukplēvē.
- prošuto Prošuto parasti gatavo no cūkas kājas vai savvaļas zirga augšstilba.
- pundur- Pundurcūkas.
- cūkausis Purva cūkausis.
- retumis Retumis te ieklīst mežacūka.
- riestot Rudens beigās sāks riestot meža cūkas.
- sakapāt Sakapāt cūkai lapas.
- satracināts Satracināta mežacūka.
- sevmīlis Sevmīļa dabu izsaka sakāmvārds: "Ne mana cūka, ne mana druva".
- svilināt Svilināt nokautai cūkai sarus.
- šaut Šaut mežacūkas, briežus, aļņus.
- tauks Tauka cūka.
- zīdenis Teņa dienā jāvāra zīdenis ar cūkas galvas pusi, grūbām un kartupeļiem.
- triekt Triekt cūkas aizgaldā.
- sabiezēt Tuvojoties ziemai, mežacūkas kažoks sabiezē.
- utains Utaina cūka.
- pusgalva Uz galda bija zirņi, sautēti kāposti un cūkas pusgalva.
- uziet Uziet virsū mežacūkai ar sivēniem.
- apsprāgt Visas cūkas apsprāgušas.
- dzeloņcūka Ziemeļamerikas dzeloņcūka.
- cinkslis Žāvēts cūkas cinkslis.
- stilbs Žāvēts cūkas stilbs.
- šņukurs Žāvēts cūkas šņukurs.
cūka citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV